Kāpēc mūsu valstī vēl joprojām vēža slimnieki nomirst, gaidot ķīmijterapiju? 8
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pusotra gada laikā nav atrisināts jautājums par garajām rindām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ķīmijterapijas nodaļā, un kopš gada sākuma tā arī nav iedarbināta vēža slimniekiem nepieciešamā par dārgu naudu iepirktā aparatūra.
Tas šonedēļ atklājās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.
“Daži pacienti arī nomirst, gaidot divus mēnešus viņiem nepieciešamo ķīmijterapju”
man sarunā atklāj Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte.
Droši vien arī turpmāk pa kādam pacientam nomirs, nesagaidījuši savu rindu uz ārstniecību stacionārā, jo ārstu spēkos nav pielikt klāt gultas pašreizējām 30 gultām, lai laikus varētu ārstēt vairāk smagi slimo pacientu.
Tiem slimniekiem, kuriem iespējamo komplikāciju dēļ ķīmijterapijas kurss ir jāsaņem stacionārā, kā arī tiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar izbraukāt uz dienas stacionāru, rindā ir jāgaida tik ilgi, ka tas jau apdraud viņu dzīvību.
RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis deputātiem stāstīja, ka 30 slimniekus ārstējot trīs ārsti, bet, lai palielinātu kapacitāti, vajagot gan papildu gultas, gan ārstus.
“No oktobra šajā nodaļā sāks strādāt ķīmijterapeite, kas iepriekš ārstēja pacientus Daugavpils reģionālajā slimnīcā, un gultu skaits tika palielināts par desmit gultām,” deputātiem skaidroja I. Paeglītis.
Bet ar to tikai daļēji varēs atrisināt šo sāpīgo jautājumu. Dienas stacionārā, kur ārstējas ne tik smagi slimi cilvēki, rinda esot krietni īsāka – tā nepārsniedzot divas nedēļas. Tātad tie, kuriem veselības stāvoklis ir smagāks, gaida ilgāk nekā tie, kas paši var izbraukāt, lai tiktu pie šīs procedūras.
Kad būs pieejamas minētās desmit papildu gultas? RAKUS padomes pārstāvis Valts Ābols vakar solīja, ka tas būšot tuvāko pāris nedēļu laikā – visticamāk, oktobra otrajā nedēļā.
Vietas trūkst visur
Bet cik tad gultu vispār vajag, lai līdz minimumam saīsinātu pacientu rindu?
“Tas ir jārēķina ministrijas līmenī, jo, lai to pateiktu, jāzina, kāda situācija ir pārējās trīs slimnīcās – Stradiņa slimnīcā, Daugavpils un Liepājas reģionālajās slimnīcās, kurām jānodrošina valsts apmaksātā ķīmijterapija.
Vietas trūkst visur, bet ministrijai ir precīzi jāpasaka, cik gultu ir nepieciešams nodaļās un cik liela valsts kvota ir vajadzīga, lai varētu pilnībā nodrošināt ķīmijterapiju ambulatori,” uzskata daktere Plāte.
Patlaban nav skaidrs, kādā veidā šo procesu koordinēt nacionālajā līmenī, šobrīd tas pilnībā iztrūkst, atzina V. Ābols un norādīja, ka katra slimnīca kaut ko darot savas kapacitātes robežās, bet kopīgas koordinācijas valsts līmenī nenotiekot.
Līdz tai vēl tāls ceļš ejams, jo Veselības ministrija patlaban izstrādā sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam un tikai pēc tam taps onkoloģijas jomas rīcības plāns.
Bet pirms tam, kā skaidroja ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, būšot jāizanalizē pašreizējais onkoloģijas plāns 2017.–2020. gadam, lai saprastu, kas palaists garām un līdz galam nav izdarīts.
Roboti gaida spāņus
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Andris Skride interesējās, kad slimnīca iedarbinās miljonu eiro vērtos ķīmijterapijai nepieciešamo medikamentu sagatavošanai iepirktos divus robotus, kuriem bijis jāsāk strādāt jau gada sākumā, bet kuri joprojām atrodas dīkstāvē.
Šos robotus konkursā slimnīca iegādājās no Spānijas uzņēmuma “Kiro Grifols”. I. Paeglītis skaidroja, ka slimnīca patlaban atrodas smagu sarunu procesā ar spāņu speciālistiem, kuriem ir jāiedarbina programmatūra. Pirmā testēšana programmatūrai notikusi februāra beigās, tā bijusi neveiksmīga.
“Mēs nosūtījām vairākus desmitus pretenziju piegādātājam ar uzskaitījumu, kas, mūsuprāt, nedarbojas. No piegādātāja saņēmām izklāstu, kāpēc tas pretenzijām nepiekrīt. Pēc tam problēmas radīja pandēmija, jo speciālisti nevarēja ierasties uz nākamo testēšanu. Mēs darām visu iespējamo, lai oktobra sākumā tomēr varētu veikt programmatūras testēšanu,” pastāstīja slimnīcas vadītājs.
Programmatūra nodrošina abu robotu vadību, un tai ir jābūt ļoti precīzai. Ārsts no savas darba vietas izraksta pacientam nepieciešamos ķīmijterapijas preparātus, un caur elektronisko sistēmu šis paziņojums nonāk līdz robotam.
Tas attiecīgo medikamentu iekļautu preparāta pagatavošanas listē. Tādējādi tiktu atslogoti mediķi, kas šobrīd paši sagatavo pacientiem ievadāmās zāļu devas.
Līgums par šo iepirkumu tika slēgts 2018. gada septembrī, un kopējā līgumcena bija 720 000 eiro. Pēc gada tika noslēgts līgums ar to pašu Spānijas uzņēmumu par programmatūras iegādi, kas izmaksāja 363 020 eiro.
75% pacientu – Austrumu slimnīcā
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ķīmijterapijas nodaļā 2019. gadā ārstējās 3351 pacients; daļai no viņiem ķīmijterapijas kurss bija vairāk nekā vienu reizi.
RAKUS ārstējas aptuveni 75% no visiem onkoloģiskajiem pacientiem Latvijā.
Avots: RAKUS
