Šādu brīžu var būt ļoti daudz. Tie sakrājas. Bērnam ir grūti tikt ar to galā, jo pat runāt par to nevar, nesapratīs. Tā viņš iet caur dzīvi, neticot, ka ir iespējams viņu mīlēt vienkārši tāpat, un nemīlot pats sevi. Šīs sajūtas ir ļoti sāpīgas, tāpēc prāts neļauj mums piedzīvot tās visu laiku, tās paslēpjas zemapziņā. Bet tās nepazūd, kā varētu likties, bet turpina mūs ietekmēt. Tā sieviete, jau būdama pieaugusi, nesaprot, kāpēc viņa pastāvīgi veido attiecības ar vīriešiem, kuri viņu nodod. 0
Spēcīgas ilgas pēc šīs mīlestības nekad nepāriet, tā ir vēlme uz mūžu. Un dvēselē ir milzīgs „melnais caurums”, kurš neliek mums mieru. Cilvēki cenšas to aizpildīt jebkādā veidā. Pirmkārt – prasīt tādu mīlestību no vistuvākā, no partnera: “Lūk, mīli mani, pieņem mani tādu, kāda es esmu.”
Patiesībā saņemt beznosacījumu mīlestību mums neizdosies nekad. Ar to ir jāsamierinās. Mātes mīlestību mums var dot tikai māte. Tā ir neapstrīdama patiesība, kas mums ir jāatceras, jāpieņem kā pašsaprotama dzīves aksioma. Nav jāpieprasa no partnera šāda mīlestība – viņš nevar to sniegt, viņš nav jūsu māte. Tas ir sāpīgi, bet tieši šī jaunā atskārsme glābs mūs no kļūdām, ko mēs esam atkal un atkal pieļaujam attiecībās.
Kāda tad ir nobriedusi mīlestība? Pēc kā jātiecas un ko var gaidīt? Viktors Frankls teicis: “Mīlestība – tā ir pieņemšana”.
Lūk, daži rezultāti no aptaujas, kura tika veikta emocionālu traumu dziedēšanas grupā.
1. “Absolūta mīlestība, iespējams, ir tikai maziem bērniem, pieaugušie vēlas savstarpīgumu, turpināšanu, attīstību. Tāpēc es gribētu, lai mīl tāpat, kā es”.
2. “Mīlēt – nozīmē dot spēku. Es gribu, lai mīlētais cilvēks (un es pati arī) dod spēku – ar savu uzticamību, atbildību, laipnību, žēlsirdību, sapratni. Mīlēt – tas ir no visas sirds vēlēties (un darīt), lai mīļotajam būtu labi, pat labāk nekā tev…”
3. “Man mīlestība ir rīcība, nevis vārdi. Saka, ka sievietes mīl ar ausīm. Protams, tas ir jauki, bet nekas vairāk. Bieži vārdi nespēj atklāt mīlestību, bet darbi, pat vienkāršākie, runā paši par sevi. Kad tu mīli, tu saudzē un sargā mīļoto, mēģini padarīt viņa dzīvi laimīgāku. ”
Vai domājat, ka tā teikuši mūsdienu Romeo un Džuljeta? Nē, to no otra pieprasa cilvēki pusmūžā. Un tas nemaz nav smieklīgi. Svarīgs ir ne tikai teksts, bet zemteksts, un te ir dzirdams skaļi neizteiktais vārds “mamma”.
Vai ir iespējams saņemt šādas garantijas no partnera? Daudzi kļūdās, uzskatot, ka tas ir iespējams. Un cik briesmīgs atklājums tiem ir fakts, ka partneris iemīlēja citu.
Garantijas mīlestībā mums nevar dot neviens un nekad. Tāpat kā mēs nevaram to apsolīt nevienam. Tikai māte var mīlēt mūs uz visiem laikiem, lai ko mēs darītu un “līdz nāve mūs šķirs.” Partnerim vienmēr ir tiesības pārdomāt, aiziet, vairs nemīlēt, nav svarīgi, cik gadus esat bijuši kopā. Vienkārši jāatzīst un jāapzinās šīs gan savas, gan partnera tiesības.
Bet, ja jūs nevēlaties, lai šīs attiecības izbeigtos, meklējiet, mīliet, nepieprasiet, jokojiet, dzīvojiet pilnvērtīgu dzīvi, paši risiniet savas problēmas, nevis uz partnera rēķina un – esiet laimīgi!
lady.tut.by
