Kāpēc mēs izvēlamies emocionāli nepieejamus partnerus 19
Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”
Tos, kuri sapņo par tuvību, piesaista tie, kurus tā biedē. Aizrautīgus savas neatkarības aizstāvjus velk pie tiem, kas pastāvīgi iebrūk viņu personīgajā telpā. Neizklausās loģiski, bet tas ir mūsos ielikts. Kas liek mums iemīlēties emocionāli nepieejamos partneros, un vai ir iespēja to mainīt? Stāsta psihologs Kails Bensons.
Pieķeršanās ir kā liela trauksmes poga smadzenēs.
Kad dzīve rit savu gaitu, tā nav nepieciešama. Ja atgadās kas slikts, šī negatīvā pieredze rada trauksmi un nemieru, kuri aktivizē mūsu trauksmes pogu.
Tā sūta signālu: jāmeklē attiecības, tuvība. Mēs atrodam attiecības, kuras mums palīdz un atbalsta. Un tas ir paradokss: pieķeršanās, bez kuras mēs diez vai būtu izdzīvojuši bērnībā, sāk ar mums izspēlēt nežēlīgu joku. Ja sevi vērtējam negatīvi, tad komfortabli jūtamies attiecībās ar tiem, kas mūs uztver tāpat.
Trīs attiecību stratēģijas
Pieķeršanās, ko bērnībā izjutām pret māti, diktē vienu no trim attiecību stratēģijām.
1. Veselīgā stratēģija (droša pieķeršanās)
Pēc psihologu domām, ne vairāk kā 50% izmanto šo stratēģiju. Šādi cilvēki viegli saprotas un komunicē ar citiem. Viņi nejūtas neērti, ja kāds no viņiem ir atkarīgs, un paši nebaidās zaudēt brīvību. Viņi citus un sevi uztver pozitīvi. Ja partneris attiecībās nav ar kaut ko apmierināts, viņi vienmēr ir gatavi dialogam.
2. Manipulatīvā stratēģija (trauksmaina pieķeršanās)
Šie cilvēki attiecībās meklē maksimālu tuvību. Viņu ideāls ir pilnīga saplūšana. Bieži uztraucas, ka partneris viņus pietiekami nemīl, baidās palikt vieni.
Tāda tipa cilvēki nenovērtē sevi un otru uzceļ uz pjedestāla, dara visu iespējamo, lai attaisnotu sev nozīmīgo cilvēku cerības. Mēdz ļoti pieķerties otram cilvēkam, pastāvīgi meklējot savas vērtības ārēju apstiprinājumu, jo paši to nejūt.
3. Stratēģija “Lieciet mani mierā!” (izvairīgā pieķeršanās)
Tuvās attiecībās jūtas nekomfortabli, viņiem nepatīk būt atkarīgiem no citiem un negrib, lai kāds būtu atkarīgs no viņiem.
Pieredzējuši, ka tuvība rada tikai ciešanas, viņi tiecas pēc neatkarības un pašpietiekamības.
Sevi viņi uztver pozitīvi, bet pārējos – negatīvi. Viņi cenšas izmantot sev pārāk pieķērušos cilvēku nepārliecinātību, lai vēl vairāk nostiprinātu savu pārākumu.
Kurš kuru izvēlas un kāpēc
Ja rūpīgi izpētīt šīs trīs stratēģijas, kļūs skaidrs, ka visas mūsu nākamās tikšanās un ciešanas ir tajās „ieliktas”.
Cilvēkus ar otrās un trešās pieķeršanās stratēģiju veidiem pievelk vienu pie otra, lai gan ir skaidrs, ka viņu attiecībām ir lemts destruktīvo attiecību liktenis. Vēl svarīgāk – viņi atraidīs partneri, līdz viņš mainīs pozitīvo attieksmi pret viņiem pret tādu, kādu viņi sagaida.
Kā ar cilvēkiem ar pirmā veida pieķeršanos? Viņi meklē cilvēkus ar tādu pašu veselīgu un drošu pieķeršanās veidu. Varētu domāt – kāpēc gan otrais vai trešais tips nevar satikt pirmo? Tādas tikšanās notiek, taču šādi cilvēki neizjūt savstarpēju pievilkšanos, interesi, kas viņus var noturēt kopā.
Ko darīt? Pirmkārt – saprast savu pieķeršanās veidu. Tas ir atslēga attiecību atrašanai un uzturēšanai, ja tas iepriekš nav izdevies. Ja joprojām satiecies “ne ar tiem”, galvenais iemesls tomēr ir tevī.
Kāpēc mēs iemīlamies emocionāli nepieejamos partneros?
1. Emocionāli nepieejami cilvēki dominē “iepazīšanās tirgū”
Šādi cilvēki ir ļoti neatkarīgi, veiksmīgi apspiež savas emocijas, kas nozīmē, ka viņi var bez grūtībām atsvešināties no partnera un izbeigt attiecības – un jau atkal būt starp tiem, kas meklē savu pāri.
Cilvēki ar drošu pieķeršanās veidu neiesaistās ilgās randiņu un meklējumu epopejās.
Sajūtot “saikni”, viņi nolemj, ka partneris ir piemērots un noskaņoti noturīgām attiecībām. Tāpēc viņus ir visgrūtāk atrast – viņi reti nonāk iepazīšanās tirgū, un, ieradušies tajā, ilgi neuzkavējas, jo drīz vien “parakstās” uz jaunām ilgstošām attiecībām.
Turklāt emocionāli nepieejami cilvēki gandrīz nekad nesatiekas ar tādiem cilvēkiem kā viņi: nevienam no viņiem nav vēlmes emocionāli ieguldīt attiecībās.
Ja saliek visus puzles elementus, izrādās, ka varbūtība satikt emocionāli nepieejamu partneri ir ļoti liela. Tajā pašā laikā viņi neveido attiecības savā starpā, jo viņiem ir nepieciešama telpa un neatkarība. Viņi nesatiek cilvēkus ar veselīgu, drošu pieķeršanos, jo šādi cilvēki ilgi nepaliek iepazīšanās sfērā. Tad kurus viņi piesaista? Diemžēl, partnerus ar trauksmaino pieķeršanās veidu, kuri alkst pēc lielas tuvības.
2. Mēs viņus uzskatām par ļoti pievilcīgiem
Mēs bieži vien neapzināmies, ka partneri, ar kuriem esam apsēsti, ir tie, kas spēj tikai palielināt mūsu dziļo nepārliecinātību par sevi.Mūsu priekšstati par mīlestību piesaista tādus partnerus.
Attiecību agrīnā posmā “neatkarīgs”, emocionāli nepieejams partneris sūta dažādus signālus: viņš zvana, bet ne vienmēr, neslēpj simpātijas, taču skaidri norāda, ka joprojām atrodas meklējumos.
Tāda taktika ir diezgan izdevīga: saņemot neskaidru un pretrunīgu ziņojumu, “vajadzību izjūtošais” partneris ar trauksmaino pieķeršanās veidu kļūst apsēsts ar attiecībām. Draugi, hobiji, intereses un karjera atvirzās tālākā plānā.
3. Emocionāli pieejamos partneros mums pietrūkst “uguns”
Iztēlosimies, ka mums paveicās, un satikām cilvēku, kura bērnība bija vienkārša un mierīga, un viņa skats uz pasauli ir tikpat vienkāršs un atvērts. Vai sapratīsim, ka uzvarējām loterijā, vai arī nolemsim, ka attiecībās ar šādu cilvēku kaut kā pietrūkst?
Emocionāli pieejamie partneri nespēlē neiespējamību vai, gluži pretēji, nemet visu pie mūsu kājām, lai mūs iekarotu. Viņu pasaulē vienkārši nav nekādu noslēpumu un klusu cerību.
Līdzās tādam cilvēkam mums ir mierīgi un mēs neticam, ka viņš ir tas īstais un vienīgais, jo “nekas nenotiek”, mūsu emocijas nebango, kas nozīmē, ka mums ir garlaicīgi. Tāpēc mēs paejam garām šiem tiešām brīnišķīgajiem cilvēkiem.
Kāpumi un kritumi, šaubas un sajūsma, un pastāvīgās cerības attiecībās ar emocionāli nepieejamiem cilvēkiem nevajadzētu uztvert kā aizraušanos vai mīlestību. Izskatās ļoti līdzīgi, bet ticiet man, tās nav viņas. Emocionāli veselīgas attiecības var padarīt daudz laimīgākus.
