Kāpēc mazumtirgotājiem prasība pārtikas produktiem obligāti norādīt izcelsmes valsti rada tik lielu slogu? 35
Jaunā prasība pārtikas produktiem obligāti norādīt izcelsmes valsti tirgotājiem sagādā lielu slogu un investīcijas, aģentūrai LETA atzina aptaujātie mazumtirgotāji.
Mazumtirgotāja SIA “Rimi Latvija” pārstāvji aģentūrai LETA atzīmēja, ka “Rimi” atbalsta jēgpilnus, kā arī pamatotus risinājumus, kas veicinātu vietējo produktu patēriņu, bet uzņēmums jau iepriekš sarunās ar atbildīgajām valsts institūcijām paudis, ka prasība pārtikas produktu cenu zīmēs norādīt izcelsmes valsti no mazumtirgotāju viedokļa ir sasteigts, nepārdomāts un tehniski sarežģīti ieviešams process.
Tāpat uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka ir pamatotas bažas par ieguvumu patērētājam no jauno prasību ieviešanas, kas var maldināt pircēju, piemēram, Eiropas Savienībā (ES) ražotu preci, kas patērētāju uztverē nozīmē zināmu drošību un kvalitāti, nākas apzīmēt ar “Izcelsme nezināma”. Prasību ieviešana arī uzliek papildu finansiālo slogu mazumtirgotājiem.
Arī mazumtirgotāja SIA “Maxima Latvija” pārstāvji aģentūrai LETA sacīja, ka jaunais regulējums rada būtisku slogu – jāpārveido un jānomaina cenu zīmes vairākiem desmitiem tūkstošu preču, turklāt, lai nodrošinātu korektas informācijas atspoguļošanu cenu zīmēs, jāveic plašs skaidrojošais darbs ar sadarbības partneriem, kā arī ir jāpielāgo informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra.
Vienlaikus “Maxima Latvija” pārstāvji atzīmēja, ka uzņēmums pielāgosies normatīvu izmaiņām, kā arī rūpēsies, lai izmaiņas neietekmē produktu cenas “Maxima” veikalos, un turpinās izcelt Latvijā ražotas preces, piemēram, ar īpašām atzīmēm.
Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka iestājas par svarīgākās informācijas atspoguļojumu cenu zīmēs un lielā daļā “Maxima” cenu zīmēs šī informācija bija ietverta jau pirms jaunā regulējama pieņemšanas, piebilstot, ka patlaban uzņēmums aktīvi sācis jauno cenu zīmju izvietošanu uzņēmuma veikalos, neskatoties uz to, ka arvien pastāv neskaidrības par korektas informācijas atspoguļojumu tajās. Tāpat joprojām notiek diskusijas par vadlīnijām, kur būs nepieciešami papildu risinājumi.
Mazumtirgotāja SIA “Elvi Latvija” valdes locekle Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA minēja, ka uzņēmumā jau iepriekš bija iestrādāta iespēja uz cenu zīmēm norādīt preču izcelsmes valsti, ko izmantoja augļu, dārzeņu un svaigas gaļas izcelsmes valsts izcelšanai. Izmantojot šo funkcionalitāti, pārtikas preču izcelsmes valstis uz cenu zīmēm “Elvi” veikalos ir norādītas. Tomēr joprojām nepieciešami pilnveidojumi, lai cenu zīmes pilnībā atbilstu noteikumu prasībām.
Viņa atzina, ka jauno normatīvu izpilde sagādā virkni sarežģījumu. Noteikumi, kas precizē prasības izcelsmes valsts norādīšanai, ietverot norādes lielumu un citas nianses, tika pieņemti tikai 13.augustā, tirdzniecības uzņēmumiem dodot vien 13 darbadienas, lai rastu risinājumu, kā prasības realizēt dzīvē.
Šis laiks nav pietiekams, lai radītu un uzprogrammētu jaunu cenu zīmju dizainu un veiktu cenu zīmju nomaiņu visās tirdzniecības vietās, norādīja Vārtukapteine, piebilstot, ka prasību izpildei ir nepieciešams laiks, cilvēkresursi un investīcijas, kas “Elvi” veikalu tīklā būs vismaz 20 000 eiro. Nepieciešamie pilnveidojumi vēl arvien tiek izstrādāti un testēti veikalu vidē, jo to nevar īstenot dažu dienu laikā.
Universālveikala SIA “Stockmann” pārstāvji aģentūrai LETA pastāstīja, ka prasību par izcelsmes valsts un ražotāja valsts norādīšanu uz cenu zīmēm uzņēmums ir izpildījis, izcelsmes valsti un ražotājvalsti norādot gan uz printētajām, gan uz elektroniskajām cenu zīmēm.
Tāpat uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka svaigo kategoriju produktu – augļu, dārzeņu, gaļas un zivju izcelsmes valstis nav fiksētas, tāpēc tiem izmaiņas ir diezgan regulāras, kas prasa laiku jaunu cenu zīmju sagatavošanai. Uzņēmums arī līdz šim pēc iespējas visām produktu kategorijām mēģināja norādīt izcelsmes valsti, īpaši svaigās kategorijas produktiem.
Savukārt mazumtirgotāja SIA “Lidl Latvija” pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, lai samazinātu papīra lietošanu un efektivizētu darbu veikalos, kopš 2022.gada decembra visos uzņēmuma veikalos Latvijā ieviestas elektroniskās cenu zīmes. Līdz šim produkta izcelsmes valsts tika norādīta augļu un dārzeņu cenu zīmēs, savukārt dzīvnieku izcelsmes produktiem šī informācija bija norādīta uz produkta iepakojuma. Lai ievērotu jaunos noteikumus, uzņēmums joprojām sazinās ar attiecīgajām iestādēm, lai precizētu detaļas, jo ir nianses, kas jāņem vērā, izmantojot elektroniskās cenu zīmes.
“Lidl” pārstāvji atzīmēja, ka ņemot vērā dažādu akciju pieredzi, ko parasti norāda cenu zīmēs, secināts, ka iedzīvotāji ne vienmēr pievērš uzmanību tam, kas rakstīts cenu zīmē. Galvenais, kam iedzīvotāji pievērš uzmanību, joprojām ir tikai cena, tādēļ patlaban prognozēt, vai jaunās prasības sniegs gaidītos rezultātus, ir pāragri.
Tāpat uzņēmums pārstāvji pauda cerību, ka atbildīgās iestādes nāks pretī tirgotājiem un pielāgos jaunos noteikumus, ņemot vērā katra tirgotāja tehniskās iespējas.
Savukārt mazumtirdzniecības tīkla “Mego” pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban “Mego” veikalos uz visām preču cenu zīmēm ir norādīta visa nepieciešamā informācija, tostarp produkta izcelsmes valsts. Nepieciešamās izmaiņas uzņēmums veica vēl pirms prasību stāšanās spēkā.
Jau ziņots, ka valdība 2024.gada 13.augustā atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas tirdzniecības vietās jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, lai uzlabotu pārtikas pircēju informētību par iegādājamo produktu izcelsmes valsti.
ZM pārstāvji atzīmē, ka šādu norāžu mērķis ir vairot patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus. Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis, nepērkot tajās ražotos produktus, vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, piemēram, izvēloties Latvijā valstī ražoto produkciju.
Informācija par ražošanas valsti pēc tirgotāja izvēles jānorāda produkta cenu zīmē, pie produkta, produktu grupas vai arī pie tirdzniecības vietas, ja visi tajā esošie produkti ražoti vienā valstī. Valsti, kurā ražots pārtikas produkts, var norādīt rakstveidā ar valsts nosaukumu vai tās karoga attēlu. Lai neizceltu agresorvalstu produktus, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā, šīs valstis jānorāda tikai rakstveidā.
Norāde par produkta izcelsmi jāveido atbilstoši pārtikas produkta marķējumā, pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā tirdzniecības uzņēmumam sniegtajai informācijai par attiecīgo produktu.
