“Kāpēc maksāt pat kripatiņu?” Latvijas “pirāti” ļoti strauji iet līdzi laikam un ir līderi “pirātisma” jomā ES 0
Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar augstu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu līmeni, un sabiedrības izpratne par šo jautājumu ir nepietiekama. TV24 raidījumā “Preses klubs” Patentu valdes direktors Agris Batalauskis norādīja, ka Latvija bieži nonāk nevēlamā statistikā, kas atspoguļo augstu intelektuālā īpašuma pārkāpumu izplatību.
Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir sabiedrības izglītība un izpratne par to, kas ir intelektuālais īpašums un kāpēc tas ir svarīgs. Pēc Batalauska teiktā, daudzi uzskata, ka intelektuālais īpašums ir kaut kas netaustāms un tam nav lielas nozīmes. Viņš uzsver, ka sabiedrībai jāmaina attieksme pret autortiesību jautājumiem, jo tas ietekmē gan radošo industriju, gan valsts ekonomiku kopumā.
Iemesli, kāpēc Latvija ir līderi “pirātisma” jomā Eiropas Savienībā ir dažādi. “Viens no tiem ir tas, pie kā mēs šobrīd jau gadu gadiem strādājam, sabiedrības izglītības līmenis, izpratne par to, kas ir intelektuālais īpašums. Ļoti daudziem šķiet, ka tas ir kaut kas netaustāms, nesaprotams. Pirmais ir darbs ar jauniešiem un izpratnes veicināšana. Tas palēnām, protams, notiek, bet mēs arī redzam, ka visā intelektuālo īpašumu jomā – arī par viltotām brenda precēm runājot, ja mēs analizējam gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā, tad tā mērķgrupa ir jaunieši, kuriem ir vienalga,” raidījumā stāsta Batalauskis.
“Sabiedrības slānim, kas ir jau vecāka gada gājuma, tiem procents samazinās ļoti būtiski. Viņi tomēr saprot un apsver, un arvien vairāk cilvēku aizdomājas par tādām lietām kā drošība, par to, ka tev tomēr ir jāpadomā par savu ģimeni, ka tu neiegādāsies medikamentus no kaut kurienes vai sporta ekipējumu no Ķīnas,” uzsver Patentu valdes direktors.
Kā stāsta Batalauskis: “Cilvēks ir tendēts uz to, ka, ja tu vari dabūt kaut ko par velti, kāpēc tev maksāt pat kripatiņu? Līdz ar to man liekas, ka te ir nozīme tam, ka vairāk un vairāk tiek sperti soļi uz priekšu, lai, pirmām kārtām, aizliegtu šādu saturu.”
Raidījuma diskusijās piedalījās arī Ilga Šuplinska, literatūrzinātniece, Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja un Izglītības un zinātnes ministre laikā no 2019. līdz 2021.gadam. Viņa piebilda, ka “jaunieši noteikti nav tā kategorija, kas var maksāt arī nelielu naudu.” Uz ko trešais raidījuma viesis – Edvards Smiltēns, Saeimas un Nacionālās drošības komisijas sekretārs, atbildēja, ka “vecāki var maksāt.”