Kāpēc Lieldienās jāvāra pūpoli. Tautas ticējumi 0
Lieldienas tautas tradīcijās ir vieni no svētkiem, kuros ievērotas paražas un ticējumi var ietekmēt cilvēka un mājlopu veselību, zemes auglību un labklājību.
Veselība
* Pirmo Lieldienas rītu priekš saules vajag skriet basām kājām uz kādu upīti jeb strautiņu, kas tek pret sauli, muti mazgāt, tad visu gadu varot agri uzcelties. /K. Corbiks, Jaunsvirlauka./
* Pirmos lieldienas svētkos agri rītā nedrīkst gulēt, ja gulēsi, tad velns no papēžiem sūc asinis. /Br. Puksts, Aglona./
* Ja pa Lieldienām apēd nepāru olu, tad tam notiks kāda nelaime. /M. Macpāne, Alsunga./
* Ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā priekš saules apēst vismaz 13 dzērveņu ogas (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki). /V. Greble, Kalnmuiža, Valkas apr./
* Lieldienas rītā, saulei lēcot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati. /K. Lielozols, Nīca./
* Lieldienas rītā bez saules jāizkurina krāsns, tad darbi veicas visiem pa priekšu. /E. Laime, Tirza./
* Kas reiz kāris Lieldienās šūpotnes, tam tās atkal ir jākar, jo citādi labie gari atriebjas pie viņa lopiem. /Jaunākās Ziņas, 1932. III, 26.
Dārzs
* Lieldienā jāvāra gaļa, un kauli jāaprok visos četros stūros, lai kurmji zemes neizceltu. /B. Indriksone, Burtnieki./
* Pirmā Lieldienas rītā jāpurina ābeles, lai vasarā būtu daudz ābolu. [Sal. Ziemas svētki.] /K. Jansons, Trikāta./
* Ja grib, lai labi zirņi paaugtu, tad pa lieldienām jāvāra pūpoli. /M. Macpāne, Alsunga./
* Lieldienā jāšūpojas, lai odi nekož un lai lini aug līdzeni. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
* Lieldienā nededzina uguni, jo tad neaug kāposti. /Latv. konv. vārdnīca, 15507./
Mājlopi
* Ja pirmo Lieldienu lietus līst, tad govis dos daudz piena. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
* Lieldienas rītā ar šautnieku žagariem kuļ lopus, lai tie nebizotu./J. E., 1889, Valmieras apkārtne./
* Ja ar olām sitas Lieldienās, tad aug brangi zirgi. /Edm. Zirnītis, Lubāna./
* Lieldienās jāšūpojas, tad teļi labi barojas. /A. žeibe, A. Berķe, Mētriene./
* Lai vanags vistas nezagtu, tad Lieldienas rītā vistas pereklis izliekams sētā mietu starpā un salejams ar ūdeni, kurā vārītas lieldienas olas. /Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./
Laika pareģošana
* Kad vardes pa Lieldienām iet pāri par lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara. /T. Ķenga, Jelgava./
* Lietus pirmā lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina. /Latvis, 1930. III, 19./
* Cik daudz rasas priekš lieldienas, tik daudz salnu pēc lieldienas. /Latvis, 1930. III, 19./
* Lieldienas nakti, pulksten divpadsmitos jāšauj ar plinti, tad būs laba vasara. /J. Jurjāns, Jaungulbene./
* Kad pāriet lieldienas, tad iesākas silts laiks. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
* [Senos laikos] lieldienas sestdienā iededzināja sveces un priesteri iesvētīja to uguni. Ļaudis ticēja, ka vasku gabaliņš no tādas sveces varot pasargāt no pērkona uguns. Šī liekā ticība dažā malā vēl nav zudusi, jo daži lūdz no ķestera baznīcas sveču vasku, kas degot nopil… [Ar to viņi] gribot drudzi aizdzīt. /Latviešu draugs, 1840, 16./
* Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai pērkons neiespertu. /V. Saperovs, Vecpiebalga./
