“Kāpēc lielajai Eiropai varētu rūpēt mazā Latvija?”: vietvaras skaidro vēlētāju pasivitāti 0
Lai uzlabotu vēlētāju aktivitāti lauku reģionos, vajadzētu nodrošināt transportu līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņiem, aģentūrai LETA pauda Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (V).
Sestdien notikušajās EP vēlēšanās Rēzeknes novadā no 21 079 balsstiesīgajiem piedalījās vien 4293 jeb 20,37% vēlētāju, kas ir ceturtais sliktākais rādītājs starp Latgales novadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati. Latvijā kopumā vēlētāju aktivitāte šajās EP vēlēšanās bijusi 33,51%.
Švarcs uzskata, ka ka vēlēšanu iecirkņu attālums no iedzīvotāju mājvietām varēja būt viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc Rēzeknes novadā EP vēlēšanās bija novērojama tik zema aktivitāte.
“Cilvēki gados diez vai dienā mēros piecus kilometrus ar kājām vai riteni, lai tikai nobalsotu,” atzīmēja Švarcs. Viņš domā, ka transporta nodrošināšana uz vēlēšanu iecirkni varētu palielināt vēlētāju aktivitāti par 5-10%.
Vēl kāds iemesls vēlētāju pasivitātei varētu būt nesaprašana par to, cik svarīgi ir doties vēlēt, norādīja Švarcs, piemetinot, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka cilvēki negrib vēlēt, nemaz nedomājot par vēlēšanu nozīmi.
Jautāts par tehnisko problēmu traucējumu iespējamām sekām, novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka, viņaprāt, lauku reģionos tas neko nemainīja, jo cilvēkiem laukos, ņemot vērā nelielo iecirkņu skaitu, nebija nepieciešamība tos mainīt.
Kārsavas novada domes priekšsēdētāja vēlētāju pasivitāti skaidro ar informācijas trūkumu
Kārsavas novada vēlētāju zemā aktivitāte Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās izskaidrojama ar informācijas trūkumu, kura dēļ cilvēki nesaprot EP pārstāvju nozīmi un darbību, aģentūrai LETA norādīja Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka (ZZS).
Viņa atzīmēja, ka tieši deputātiem vajadzētu būt tiem, kuri informē par EP nozīmi un ietekmi Latvijā. Viņa arī piebilda, ka deputātiem piemīt spēja ierosināt darboties cilvēkus un apvienot līdzīgi domājošos, un šo spēju vajadzēja izmantot, informējot par EP vēlēšanām.
Pēc Silickas domām, ir daudz vēlētāju, kuri nedevās uz vēlēšanām, jo nesaprata, “kāpēc lielajai Eiropai varētu rūpēt mazā Latvija”, kas arī liecinot par informācijas trūkumu un neticību vēlētāju vidū.
Silicka arī pieļāva, ka tehniskās problēmas, iespējams, nedaudz ietekmēja vēlēšanu rezultātus, bet, visticamāk, tās neērtības sagādāja galvenokārt studentiem, kuri deklarēti vienā pilsētā, bet studiju dēļ atrodas citā.
Nupat Latvijā notikušajās EP vēlēšanās Kārsavas novadā nobalsojuši 18,73% balsstiesīgo jeb 218 cilvēki, kamēr valstī kopumā pie vēlēšanu urnām devušies 33,51% vēlētāju. Vismazāk vēlētāju bijis Latgalē, kur nobalsojuši tikai 23,55% balsstiesīgo.
