Kāpēc laulātie krāpj viens otru 2
Amerikāņu psihoterapeite Mira Kiršenbauma nosaukusi 17 iemeslus, kuru dēļ laulātie krāpj viens otru, uzsverot, ka tas ne tuvu vienmēr notiek egoisma un iedzimtas amoralitātes dēļ. Vēl vairāk – Kiršenbauma uzskata, ka laulības pārkāpšana ne tikai nenodara kaitējumu laulībai, bet daudzos gadījumos to tikai stiprina.
Taču pats galvenais šajā pasākumā esot nekādā gadījumā savu krāpšanu neatklāt, jo šāda skarbā patiesība var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma. Kiršenbauma pauž, ka viņas mērķis ir pārliecināt cilvēkus par to, ka krāpšana ir ne tikai pieļaujama, bet arī neizbēgami piedodama. To vispirms jau izskaidrojot cilvēka mūžīgā tieksme “atrast pašam sevi”, un šajā ziņā neesot nekā labāka par jaunu romānu (vienalga – ilglaicīgu vai īslaicīgu). Esot vairāki varianti, kā tas īstenojas…
Seksuālā panika
Pētniece raksta: “Jūs jūtat, ka jūsu seksuālie spēki pakāpeniski samazinās, kas raisa paniku, un tad jūs noorganizējat romānu ārpus ģimenes, lai sev pierādītu, ka esat tikpat stipri, cik bijāt iepriekš.” Vai, vienkāršāk formulējot, tā ir tikai pārbaude, sak, vai vēl joprojām spējat kādam iepatikties.
Nejaušība
Nejaušs sakars mēdzot attīstīties pat tajā gadījumā, ja neviens to nav speciāli meklējis, vien patiešām nejauši sanācis tā, ka esat “patrāpījies neīstajā vietā īstajā laikā”.
Attiecību pārbaude
Krāpšana laulībā var izpausties arī kā savdabīga savstarpējo attiecību noturības pārbaude, un šajā gadījumā tas, ka par krāpšanas faktu uzzinās partneris, ir neliela “loterija”, proti, šis fakts vai nu sagraus, vai padarīs stiprāku šo laulību.
Laulības krīze
Visbiežāk laulātie noorganizē attiecības ārpus laulības tad, kad laulība iegājusi krīzes stadijā (pirmajā vai vienkārši kārtējā). Pieredze liecinot, ka parasti šādas problēmas visiem rodas pēc dažiem pirmajiem laulībā pavadītajiem gadiem, un tad arī risinās pirmie vētrainie ārlaulības sakari, kas… visbiežāk arī palīdz saglabāt laulību. Protams, ja vien laulātie vismaz uz laiku apslāpē savu egoismu un spēj viens otram veltīt pietiekami daudz laika un uzmanības.
Joprojām vislabākā varianta meklējumi
Bieži vien, kā uzsver Kiršenbauma, mēdz gadīties tā, ka viens no laulātajiem dzīvē izvirzās vairāk par savu partneri, un tad “līderim” rodas vēlme noorganizēt attiecības ārpus ģimenes ar kādu, kas, iespējams, it kā labāk atbilst viņa līmenim. Šo parādību psihoterapijā dēvē par tieksmi “pārdot sevi iespējami dārgāk”.
Ziņkārība
Tieksme pēc ārlaulības attiecībām mēdz rasties arī tad, kad cilvēki apjauš, ka ar esošo partneri nespēj realizēt visas savas vajadzības. Šajā gadījumā viņi pie citiem meklē to, ko nespēj gūt no dzīvesbiedra. Bet izrādās – šajā gadījumā krāpējs līdztekus neapmierinātībai tomēr vairāk balstās visbanālākajā ziņkārībā. Proti, ārlaulības sakars it kā ar apdomu “ieplānots” tikai kā mēģinājums pārbaudīt, sak, vai ar kādu citu iespējams gūt to, ko nav izdevies savā laulībā. Un, ja izdodas, tad nākamais būtiskais jautājums esot šāds: vai tā atšķirība patiešām ir tik liela un būtiska, kā iepriekš varēja likties.
Vēlme papildināt pieredzi
Ja kādam no dzīvesbiedriem pirms laulībām bijis maz partneru, viņš var sākt domāt, ka nav guvis nepieciešamo pieredzi, tādējādi neizbēgami atrodot izeju kādā ārlaulības dēkā. Tā, starp citu, esot viena no visbiežāk novērotajām parādībām, pauž Kiršenbauma.
Mazliet vairāk kaisles
Daudziem krāpšanu izraisa vēlme vienkārši piešķilt uguntiņu jau atdzišanas stadijā iegājušām attiecībām. Zemapziņā cilvēks cer, ka krāpšana jeb kaut vai tikai baumošana par to, kas neizbēgami nonāks dzīvesbiedra ausīs, padarīs laulāto attiecības kaislīgākas.
Atriebība
Visnelāgākais no visiem iespējamiem motīviem, bet vienlaikus arī viens no izplatītākajiem. Kad prātu pārņem domas par sāpēm, kuras it kā nodarījis dzīvesbiedrs, ideja par ārlaulības sakaru atriebības nolūkā vienkārši spārno, turklāt pat tajā gadījumā, ja otrs par to tā arī nekad neuzzinās un krāpējam nav nemaz bijis prātā sagraut savu laulību. Tas ir no sērijas “kādam kretīnam tajā mirklī ļoti paveicies…”.
Prēmija par smagu darbu
Aprakstot bijušā ASV prezidenta Bila Klintona un viņa administrācijas darbinieces Monikas Levinskas attiecības, Kiršenbauma par lielu prezidenta “kļūdu” nodēvē viņa vienkāršo un būtībā attaisnojamo vēlmi apbalvot sevi par smago darbu. Iespējams, tas nav gluži taisnīgi, taču lieta tāda, ka daudzos gadījumos krāpšana kā balva par ilgstoši smagu darbu ir teju vai vienīgais un vislabākais veids, kā izdarīt kaut ko patīkamu arī sev…
