Kāpēc Latvijai nav vajadzīgs ”Lidl” jeb indīgais dižprojekts no drona lidojuma 114
Autors: Māris Jurjāns, žurnālists, fotogrāfs un veselīga dzīvesveida piekritējs
Pēdējā laikā presē un TV daudz diskutē, vai Latvijai vajadzīgs vēl viens jauns lielveikals. It īpaši tāds, kas varētu būt lētāks, labāks un vēl tuvāks mājām, nekā jau esošie. Var, protams, nolaisties līdz matu skaldīšanai un pētīt Eiropas pieredzi, analizēt, cik kurā valstī maksā vienas un tās pašas preces “Lidl” sistēmā, konstatēt, ka, piemēram, Dienvdeiropā šim pasākumam piemīt “vācu aura” un mazturīgie spāņi tiešām stāda sarakstus ar precēm, kas jāpērk tieši tur, jo “lētāk”. To visu var darīt, bet diez vai tas būs veids, kā atradīsim atbildi uz šo jautājumu.
Tādēļ piedāvāju izmantot modīgu dronu, lai paceltos virs lielveikalu krāsainajiem jumtiem un papētītu problēmu no putna lidojuma perspektīvas. Sāksim ar to, ka vairākums no mums vispār nav aizdomājušies par šī pasākuma būtību – lielveikals nav tikai ērta vieta, kur iebraukt ar auto un sagrābties pusfabrikātus nākamajai nedēļai, kad atkal nebūs laika gatavot ēst, jo darbs beidzas pārāk vēlu.
Lielveikals kā globāla tirdzniecības platforma. Un šī platforma ir izdevīga jaudīgām valstīm ar spēcīgu ražošanu, tām pašām valstīm, kas panāca muitas barjeru atcelšanu Eiropā. Vai Latvijai nāca par labu muitas barjeru atcelšana?
Protams, nē! Tāpēc arī lielveikala produkcija par visiem 95% ir importēta, un latviešu fermeri, kas saņem daudz mazākas subsīdijas nekā viņu Rietumu kolēģi, nespēj konkurēt.
Un tagad paskatīsimies, ko veido šie 95% lielveikala piedāvājuma – milzīgas platības aizņem dažādi dzērieni. Šo aspektu nebūtu slikti komentēt arī kādam dietologam, jo man nav racionāla izskaidrojuma faktam, kāpēc cilvēkiem būtu jāpiedāvā ar aspartamu aizdarīts aizjūras ūdens un surogātsulas, no kurām pat palieli bērni “apmetās ar pumpām”? Vai, piemēram, centus vērti importa alus surogāti un 500 veidu alkoholiskie dzērieni? Kāpēc tam visam tur jābūt?
Otrs milzu segments – stikla un plastmasas burciņas ar “kaut ko”. Lai šis “kaut kas” burciņā varētu stāvēt gadu, vajadzīga krietna daļa no Mendeļejeva tabulas, un šos robus mūsu ķīmijas zināšanās nākas atstrādāt ar nierēm, reizēm ar mistiskām, alerģiskām slimībām, kas arvien biežāk piemeklē pat mazus bērnus.
Trešais elements – tropiskie augļi. Lai tie varētu pārceļot kuģī, ir veselas tehnoloģijas, par kurām labāk neko nezināt. Ar mizošanu bieži vien nepietiek. Turklāt sen ir konstatēts, ka mēs neesam radīti tropisku augļu patēriņam, jo mūsu organisms tos ģeogrāfiski neatpazīst – labuma nekāda, tikai kārtējie sārņi, pesticīdi un konservanti.
Gaļa un gaļas produkti – intensīvi audzēta gaļa agri vai vēlu liks sakustēties arī jūsu hormonu sistēmai, paralēli lētā vācu alus vēderam sāks veidoties arī holandiešu šķinķīši, turklāt, iespējams, nepiemērotās vietās. Pavērojiet, cik daudz šobrīd bērnu ar lieko svaru! Tas, protams, ir arī mazkustības izraisīts defekts, bet nevar noliegt arī pārtikas kvalitātes un ātri pagatavojamo ēdienu kulta iespaidu.
Zivju “delikateses”- ir nācies vērot, ka eksotiskās zemēs audzē jūras asarus un skatīties uz izdedzināto jūras dibenu zem zivju sprostiem – barības pārpalikumi iznīcinājuši tur visu dzīvo.
Doradas un lubinas nebūtu ieteicamas pārtikā, tieši tāpat kā ārzemju fermās audzētās garneles, foreles un laši… Izsargieties no visa, kas dzīvo okeāna dibenā – austeres un krabji šobrīd savāc sevī pamatīgo okeāna piesārņojumu caur sīkbūtnēm, ko patērē barībā. Parasta menca un reņģe pilnīgi noteikti ir daudz veselīgāka.
Konditorejas izstrādājumi, cepumi, konfektes importa ražotāju izpildījumā.
Varat būt pilnīgi droši, ka uz LV nosūtītie cepumi ar “augu izcelsmes” eļļu būs palmu eļļa. Bet uz bērnu ledenēm, košļenēm un citiem ātri aprijamiem draņķiem ražotāji būs ar garantiju noskauduši pat palmu eļļa – tās ir no reāliem plastikātiem. Pat neiedomājaties jel ko no tā dot bērniem, pat svešiem un neciešamiem.
Kopumā jāsecina, ka pie šīs situācijas vainīgi paši latvieši, vai, pareizāk sakot, viņu aklā un atavistiskā ticība, ka pārtikas veikalos pārdod ēdamas lietas. Diemžēl tā tas nav vismaz 15 gadus. Pārtikas rūpniecības mērķis nav kvalitatīvi pabarot cilvēkus, bet gan maksimāli nopelnīt.
1) Pārtikas ražošana ir bizness, ar E vielām aizdarīta pārtika ir globāls bizness, sliktas un nedzīvas pārtikas globāla tirdzniecība ir LIELS bizness, jo baro arī Lielo Farmāciju un aptieku parazītus.
Es uzskatu, ka pārtikas ražošana pirmkārt ir dzīvesveids, kas nodrošina lauciniekiem viņu vides pastāvēšanu. Tāpēc ar likumdošanas palīdzību jārada apstākļus savu ražotāju aizsardzībai. Lielveikalus, kurus darbina ārzemju kapitāls, jāapliek ar papildu nodokļiem, savukārt neiepakoti pārtikas produkti jāatbrīvo no jebkādiem nodokļiem.
Tas būtiski uzlabotu nācijas veselību un ļautu uzelpot minimālo algu saņēmējiem.
2) Cilvēku izvēle ir ierocis. Esiet patrioti un mīliet savus bērnus – pārstājiet lietot cukuru, gāzētos dzērienus un iepakotus pārtikas produktus un pusfabrikātus!
Mūsu ir gana daudz, lai mūsu pieprasījums ļautu izdzīvot arī mūsu lauku mazajiem ražotajiem – Centrāltirgū vietas ir gana visiem.
Cilvēks kā bioloģiska būtne ir ieprogrammēts vienveidīgai augu un graudu pārtikai, šo vienkāršo faktu jums nekad neizpaudīs globālā “pārtikas zinātne”, jo šī vienkāršā atklāsme var sagraut viņu biznesu. Japāņu zinātnieku pētījumi liecina, ka ar graudaugu diētu īsā laikā var izārstēt jebkuru slimību, tikai šie dati nav pārāk populāri, jo cilvēks pēc dabas ir rīma. Ierobežot patēriņa daudzveidību nozīmē nopietni atpūtināt organismu – pirms 100 gadiem maize bija pamatēdiens.
Kāpēc lielveikalam nav vietas Latvijā?
1) Kapitāla aizplūde. Tie pieder ārzemniekiem, kuri peļņu eksportē. Tas nodara zaudējumus gan valstij, gan zemniekiem. Šo lielo tīkla veikalu socialā funkcija ir pārvērtēta, jo tie nodarbina mūsu cilvēkus par minimālo algu un izceļas ar suniskiem darba apstākļiem.
2) Preču kvalitāte. Globalā tirdzniecība un ražošana nevar pastāvēt bez E un citām vielām. Latvijai nekas nav vajadzīgs no citiem, jo pašiem ir potenciāls kļūt par ļoti kvalitatīvas un tīras pārtikas ekportētājiem. 98% no lielveikalu sortimenta NAV lietojams pārtikā!!!
Ja esat Latvijas patrioti – vērojiet, kur aiziet jūsu nauda! Ieejot lielveikalā, jūs par 90% nenopērkat Latvijas zemnieka ražojumu, stāvot pie kases, izvelkat ārzemju bankas emitētu kredītkarti, samaksājat par vācu fermera izstrādājumu ar skandināvu karti, neaizmirstot nolocīt izmanīgajam vikingu pēctecim viņa procentus!
Ar ko mēs iesākām? Ak jā… Vai Latvijai vajadzīgs kārtējais lielveikals? Pilnīgi noteikti nē!
Latvijai vajadzīgi domājoši un atbildīgi pilsoņi un patrioti, spēcīgi zemnieki un kooperācija starp pilsētu un laukiem.
