Kāpēc Latvijā nav “13. pensija”? Pensionāru federācijas priekšsēdētāja komentē iemeslus 95
Runājot par Pensionāru federācijas ierosinājumu, reizi gadā pensionāriem izsniegt 200 eiro atbalstu TV24 raidījumam “Dienas personība ar Veltu Puriņu” Aija Barča, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja, sacīja, ka ir Eiropas valstis, kurās to sauc par 13. pensiju.
“Tas, kas mums kopīgiem spēkiem izdevās, bija 2021. gads. Tas bija sarežģīts un ērkšķains ceļš līdz šiem 200 eiro katram pensionāram. Pēc tam bijušais un esošais premjers teica, ka jebkuram atbalstam jābūt ļoti stingri izvērtētam. Līdz ar to apstājās tā lieta, jo nevarēja saprast, kuram vairāk vajag un kuram mazāk,” stāsta Barča.
“Tagad visa veida sadārdzinājums – pensionāri saņem dažādi, ir, kuri 30 iero, kuri 20 iero un kuri 10 iero atbalstu. Tie, kuriem šā pabalsta apmēru izšķir dažu desmitu santīmu summa, protams, ir neapmierināti.”
Pensionāru federācija aicina izpētīt, kādēļ cilvēki saņem minimālās pensijas
Latvijas Pensionāru federācija aicina izpētīt, kādēļ cilvēki saņem minimālās pensijas, aģentūrai LETA pauda federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Federācija bija tikusies ar labklājības ministri Eviku Siliņu (JV), un tikšanās laikā norādījusi uz vairākiem problēmjautājumiem. Starp tiem bijusi pensiju indeksācija divas reizes gadā, kā arī pensiju indeksāciju pēc darba stāža. Barča norādīja, ka federācijas rosinājums ir palielināt piemaksas par darba stāžu tām personām, kuras pensionējušās līdz 1996.gadam, taču tas gan atkarīgs no pamatbudžeta.
“Labklājības ministrija (LM) iepriekšējos četrus gadus norādīja, ka viena no prioritātēm ir piemaksas par darba stāžu personām, kuras pensionējušās no 2012.gada 1.janvāra. Ministre izteikusies, ka to atbalstītu, taču pakāpeniski.
Šāds likumprojekts jau tika sagatavots 12.Saeimā, taču diemžēl nepaspējām toreiz to pieņemt pirmajā lasījumā,” sacīja Barča.
Vienlaikus federācija vērsa ministres uzmanību uz to, ka tomēr nepieciešams izpētīt, kādēļ cilvēki vispār saņem minimālās pensijas. Patlaban minimālā vecuma pensija ir 136 eiro, bet no 1.jūlija tā būs 157 eiro un papildus 2% no šīs summas par katru darba stāža gadu. Barča atzina, ka tur varot būt dažādi iemesli – vai tas ir tāpēc, ka ir tikai neliels darba stāžs, jo patlaban pieprasītais darba stāžs ir 15 gadi un vairāk, vai tomēr tie ir cilvēki, kuri no visas darba algas maksājuši nodokļus. Pēc viņas paustā, Pensionāru federācija ir apņēmusies tam sekot līdzi, un cer, ka 2024.gada budžetā varētu būt vairāki uzlabojumi.
“Ministre teica, ka centīsies iedziļināties, un šajā ziņā viņa ir jāsaprot, jo labklājības joma viņai ir jauna. Te ir nepieciešams iedziļināties.
Lai kaut ko grozītu pensiju sistēmā, ir ļoti uzmanīgi jāizskata un jāparedz kas uzlabosies, lai pēc tam nenāktos nožēlot,” skaidroja Barča.
Siliņa sociālajos tīklos norādīja, ka kopā ar Latvijas Pensionāru federāciju meklēs veidus kā pensiju sistēmu padarīt sociāli taisnīgāku, ne tikai ilgtspējīgu. Šī gada budžeta ietvaros no 1.jūlija LM plāno minimālo apmēru pieaugumu invaliditātes un minimālās, apgādnieka zaudējuma pensijai, GMI līmeņa un valsts sociālajam nodrošinājumam.
