Kāpēc Latvijā jau gadiem nespēj atrisināt slaveno Kokneses kokaīna kravas lietu? 0
Teju pirms sešiem gadiem Latvijas tiesībsargājošās iestādes lepojās ar uzietu lielu kokaīna kravu. Tajā bija aptuveni divas tonnas aizliegtās vielas, kuras vērtība sasniedza desmitiem miljonu eiro vairumtirdzniecībā. Tomēr sodīto lietā joprojām nav. Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pēta, kā pret kokaīna masveida ievešanu Eiropā cīnās dažādās valstīs? Un kāpēc Latvijā jau gadiem nespēj atrisināt milzīgās kokaīna kravas lietu, raksta “lsm.lv“.
Pagājušās nedēļas viena no redzamākajām ziņām Latvijā bija par Valsts policijas īstenoto specoperāciju kopā ar “Eiropol”, atklājot narkotisko vielu ražotni Alūksnes novadā. Tonna jau saražota, un atrastas vēl daudz ķīmiskas vielas, lai ražotu vēl. Tik liela Eiropas mēroga ražotne Latvijā atklāta pirmo reizi. Tomēr pēdējos gados bijis vēl kāds iespaidīgs atradums.
Teju pirms sešiem gadiem Latvijas tiesībsargājošās iestādes lepojās ar uzietu lielu kokaīna kravu. Tajā bija aptuveni divas tonnas aizliegtās vielas, kuras vērtība sasniedza desmitiem miljonus eiro vairumtirdzniecībā. Tolaik aizturēja piecus aizdomās turamos. Taču viņi joprojām nav notiesāti.
Kokneses kokaīna krava saistīta ar karteli Dienvidamerikā un itāļu mafijām
Eiropas kokaīna epicentra valstis ir Nīderlande, Beļģija, Spānija. Latvijas to vidū nav. Neskaitot vienu reizi, kad arī Latvijā kādā saimniecībā Kokneses novadā tika uzieta liela kokaīna krava. Tas notika 2019. gada janvārī, kad saimniecībā atrada vairāk nekā divas tonnas kokaīna. Tās vērtība bija ap 100 līdz 140 miljoniem eiro.
“Tas apjoms, kas ir izņemts šodien Latvijā, tas ir nebijis, tas ir unikāls un kārtējo reizi parāda to, ka šo narkotisko vielu ceļi ir visdažādākie,” tolaik teica Valsts policijas tā laika priekšnieks Ints Ķuzis.
Kokaīna krava nāca no Ekvadoras. Policijas operācija tika veikta kopā ar kolēģiem no ASV un Ekvadoras. Par nozieguma izdarīšanu tajā pašā dienā aizturēja arī piecus Latvijas pilsoņus. Policija toreiz arī atklāja, ka atrastajā maisījumā kokaīna īpatsvars bija 80%.
80% ir daudz, jo nereti, lai palielinātu visu apjomu un arī peļņu, kokaīnu šķaida ar dažādām ķīmiskām vielām, lai tālāk to notirgotu mazumtirdzniecībā ar daudz zemāku narkotiskās vielas procentu.
Uz briketēm, kuras saturēja narkotisko vielu, bija četru veidu logotipi. Visdrīzāk tie norādīja, kurš ir pasūtītājs, tā skaidro toreizējais Valsts policijas Organizēto noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Sandis Radziņš.
“Visdrīzāk četri pasūtītāji, un parasti katrs pasūtītājs vēlas izvēlās savu logo, tātad četru veidu logo – “Gold”, “TNT”, “Badboys” un delfīnu attēli,” atminas Radziņš.
Un logotipi ir sava veida kokaīna saimnieku vai to ražotāju firmas un kvalitātes zīmes. Piemēram, ar delfīna simbolu tiek saistīts kokaīns no Peru vai Bolīvijas. To saista ar vienu no Dienvidamerikas karteļu vadītājiem, narkobaronu Delfīnu Castedo, kurš gan pats tagad izcieš cietumsodu.
“Gold”, “TNT” un “Badboys” zīmes savukārt tiek piedēvētas Eiropas grupējumiem, tajā skaitā divām Itālijas mafijām – “Ndrangheta” un “Camorra”. Abas bāzētas Itālijas dienvidos un kokaīnu pasūta no Kolumbijas karteļiem.
Kravas galamērķis skaidri nav zināms aizvien, bet kāds bijis tās maršruts līdz Latvijai? Tā izsūtīta no Ekvadoras kopā ar banāniem. Tad krava atvesta līdz Vācijai, Hamburgas ostai. Tālāk tā nosūtīta uz Rīgas ostu. Šeit tā atmuitota un pa sauszemi vesta tālāk uz Lietuvu. Pēc tam atkal atpakaļ uz Latviju.
“Narkotiku kontrabandā ir tāda būtiska nianse. Maršruts tiek veidots atkarībā no tā, kur ir atbalsta punkti. Maršruts ne vienmēr ir loģisks. Ir redzams, ka plānošana ir bijusi augstā līmenī. Runājot gan par laiku, kad konteineri atnāca Latvijā, tas ir viens no sarežģītākajiem laika posmiem gada griezumā muitas dienestiem. Tās ir gada beigas. Starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu,” uzsver Radziņš.
Kas un kā ziņojis par šo kravu, policija neatklāj, bet pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, zināms, ka kādā no kravas kastēm bijis paslēpts ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu raidītājs. Brīdī, kad Kokneses novada saimniecībā šī krava pārkrauta un kastes dedzinātas, raidītāja signāls iededzies sarkans un uz to jau reaģējusi policija. Iespējams, tā bija bijusi lielāka, starptautiska operācija ar mērķi noskaidrot visu šī kokaīna ceļu, un Latvijā tas pārtrūcis tikai apstākļu sakritības dēļ.
Aizdomās turamo vidū arī policijas un VID darbinieki
Kokaīna kravu aizturēja Kokneses novada saimniecībā “Mazkārkļi”. Tā pieder vietējam uzņēmējam Andrim Elstam. Policijas operācijā viņš tika aizturēts, kā drošība līdzekli tiesa uzreiz piemēroja apcietinājumu. Līdz tam par Elstu publikācijas medijos bijušas tikai pozitīvas. Saistītas ar viņa saimniekošanu “Mazkārkļos”.
“Koknesietis ir laipns, atsaucīgs un optimistisks, sarunas laikā vairākkārt nosaka: “Visu, ko daru, daru pats sev,” pirms vairākiem gadiem rakstīja vietējais medijs “Staburags”.
Līdz ar viņu tobrīd aizturēti arī vairāki citi šai saimniecībai tuvi cilvēki, kā arī brāļi Agris un Dainis Vaivodi. Brāļi šo kravu līdz “Mazkārkļiem” atveda un kopā ar Andri Elstu to izkrāva.
Viens no viņiem bijušais Valsts policijas darbinieks Agris Vaivods, kas tobrīd strādājis pārvadājuma firmā “JS products”, kurai arī piederējis kravas autobuss, ar ko kokaīns atvests. Savukārt šīs firmas īpašnieks, par ko liecina arī abreviatūra JS, bija vietējais uzņēmējs Jānis Skrābāns.
“Es šo cilvēku sauktu par vidējā mēroga menedžeri, par Latvijas–Lietuvas reģiona menedžeri. Nekādā gadījumā es viņu neuzskatītu par kaut kādas noziedzības krusttēvu, kas to visu organizējis. Viņš ir vienkārši vidēja mēroga menedžeris. Viņam pietiekoši daudz kontaktu noziedzīgajā pasaulē,” skaidro Sandis Radziņš.
Arī par Skrābānu pirms tam rakstījusi vietējā prese. Uzņēmējs, kas nodarbojas ar pārvadājumiem un kuram ļoti patīk makšķerēt. Tiesa, brīdī, kad kokaīna krava tika noķerta, Latvijā viņš nebija atrodams un tika izsludināts meklēšanā. Un vēl viens no tobrīd aizturētājiem – Andrejs Davidko, šoferis, kas šo kravu no Rīgas ostas bija vedis uz Lietuvu. Viņš bija Krievijas pilsonis.
“Ko nozīmē Krievijas pilsonis? Tātad viņam bija iespēja braukāt. Viņam bija šī atļauja, licence, viņš varēja [braukt] no Latvijas uz Krieviju, no Krievijas uz Latviju,” norāda Radziņš.
Tas varētu nozīmēt, ka kokaīns bijis domāts Austrumu tirgum, norāda policijas amatpersona.
Kopā tobrīd bija septiņi aizdomās turamie. Dažus gadus vēlāk policija presei atklāja, ka izmeklējusi arī citu virzienu un aizdomās turamo loku papildināja vēl divas privātpersonas, kā arī četri Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, kas strādājuši Rīgas ostas muitā.
Abas privātpersonas, uzvārdos Kursišs un Gaļašs, bija no Daugavpils uzņēmuma “Telemark”, kas nu jau likvidēts, bet toreiz Vācijā veicis banānu kravas pasūtījumu. Tas gan bijis biznesam ne visai izdevīgs, jo, pēc policijas izpētes, peļņa tur nebūtu sanākusi. Savukārt Valsts ieņēmuma dienesta darbinieki bijuši no vienas maiņas, kas tajā brīdī ielaida šo kravu Latvijā.
“Informāciju saņemot no Valsts policijas, ļoti aktīvi iesaistījās Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde. Veicot milzīgu gan analītisku darbu, gan visādi citādi atbalstošu darbu, kas bija vajadzīgs, nepieciešams policijai tieši šī procesa šķetināšanai. Rezultātā ir tā, ka viena amatpersona ir atbrīvota no darba un trīs muitas amatpersonas ir atstādinātas no dienesta pienākumu pildīšanas,” informē VID Muitas pārvaldes priekšnieks Raimonds Zukuls.
Lietas izskatīšanu regulāri atliek; nu vairs tikai trīs aizdomās turamie
Policija norāda, ka visa izmeklēšana notikusi salīdzinoši raiti.
“Gan pirmajā, gan otrajā lietā bija viens uzraugošais prokurors. Izmeklēšanas grupai, bija ļoti laba sadarbība ar šo prokuroru Andreju Sirmo. Mums šķita, ka viņš ir uz viena viļņa ar mums, izmeklēšana gāja ļoti labi uz priekšu,” atceras Sandis Radziņš.
Neskatoties uz to, vienīgais, kas šobrīd ir izdarīts līdz galam, ir iznīcināts noķertais kokaīns. Tas notika 2019. gada pēdējos mēnešos divos piegājienos un stingrā slepenībā. Tomēr ar tiesas procesu nesokas tik raiti.
Jānis Skrābāns aizvien nav atradies. Viņš ir izsludināts starptautiskā meklēšanā. Tomēr ne Eiropola, ne Interpola publiski meklētāko cilvēku sarakstos viņš nav atrodams.
Policijā skaidro, ka šajos publiskajos sarakstos katrai valstij esot sava kvota, kuru Latvija jau sasniegusi. Tomēr Skrābāns esot tiesībsargājošo iestāžu iekšējās datu bāzēs un, ja uz kādas robežas viņš parādītos, viņu aizturētu.
Par Elstu – šī lietas sadaļa pēc izmeklēšanas tiesā nonāca jau 2021. gada 15. oktobrī. Pirmā tiesas sēde notika 2022. gada janvārī. Apsūdzību uzturēja jau minētais prokurors Andrejs Sirmais. Taču lietas izskatīšana līdz šim atlikta 20 reižu.
Pamatlietā apsūdzības šobrīd izvirzītas vairs tikai trim cilvēkiem – pašam Elstam un brāļiem Vaivodiem. Šoferis – Krievijas pilsonis – nomiris, pārējie no atbildības atbrīvoti.
Šī lieta tiek izskatīta Ekonomisko lietu tiesā. To 2021. gadā speciāli izveidoja, lai šādu lietu izskatīšanas noritētu bez aizķeršanās.
“Mums pabeigto lietu vidējie izskatīšanas termiņi ir bijuši būtiski ātrāki nekā citās pirmās instances tiesās. Šī gada laikā civillietā tie bijuši vidēji trīs mēneši, krimināllietām pusotrs mēnesis, procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu divi ar pusi mēneši,” gadu pēc Ekonomisko lietu tiesas izveides lepojās tās priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs.
Taču pagājuši jau divi gadi un atrisinājuma nav. Pēc būtības tiesā būtu jānoskaidro, vai apsūdzētie zināja, kas atrodas kravā. Viens no apsūdzētajiem Andris Elsts Latvijas Televīzijai noliedz, ka būtu informēts par kravas saturu.
“Ieveda viņu kā zivju barību. Mēs jau tikai pārkrāvām no vienām kastēm svaigajās kastēs, un viņa arī tāda bija tā kā negadījumā cietusi. Mēs tanī precē pat neiedziļinājāmies, jo tur uz iepakojuma bija zivs delfīns,” skaidro Elsts.
Busiņa saimnieku Skrābānu viņš pazīstot. Iepazinušies jau sen.
“Iepazināmies kādus 10 gadus atpakaļ. Mēs kopā zvejojām, un tā nu viņš aizgāja augstākā rangā, tur jau panākumi bija Eiropā vai pasaulē. Es jau nezinu, cik beigās viņš tālu bija ticis. Jā, nu tā spiningošana mums bija kaut kas kopējs,” stāsta apsūdzētais.
Šobrīd Elsts nezinot, kur atrodas Skrābāns. Arī Daiņa Vaivoda advokāts Jānis Davidovičs saka, Vaivods par Skrābāna atrašanās vietu neko nezinot.
“Viņš strādāja kā parasts uzņēmuma darbinieks. Tas, kas veic transporta pakalpojumus. Un uzņēmums, saņemot informāciju, ka ir bojāta prece, piesaistīja visus resursus. Viņš izpildīja konkrētu uzdevumu, ko viņam palūdza pārfasēt – tātad šo preci un, protams, ka viņš nezināja, ko viņš dara, viņš nezināja, ko viņš pārfasē,” atzīmē Davidovičs.
Prokuratūrā detalizēti neskaidro, kādi pierādījumi līdz šim savākti. Savukārt policijas pārstāvji uzskata, ka pierādījumi esot jau sen. Citādāk lieta nemaz nebūtu tiesā.
“Cilvēki apzinājās, ka tas, ko viņi izkrauj no banānu kastēm un tur pako malkas paletēs, ka tā nav aktīvā ogle, ka tas ir tas, ko tur izņem. Viss kārtībā lietā, lietas materiālos tādā ziņā bija, kad viss saprotams,” pārliecināts ir VP GKRP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.
Apsūdzētais Andris Elsts esot vīlies garajā iztiesāšanas procesā.
“Man viss, kas man ir bijis šos gados, man viss ir pilnīgi izčakarēts, pilnīgi viss,” pauž Elsts.
Advokāts savukārt pauž, ka ilgais process ir apsūdzības puses vaina, jo mainījušies prokurori. Tiesas priekšsēdētāja palīdze arī to apstiprina.
“Kopš šī gada pavasara vairākas tiesas sēdes tika atliktas, jo vairākkārt lietā mainījās apsūdzību uzturošais prokurors, kuram, iestājoties lietā no jauna, bija jāiepazīstas ar lietas materiāliem. Tāpat tiesas sēdes tika atliktas, jo viens no apsūdzētajiem pārstāja ierasties tiesā, tika izsludināts meklēšanā, pret viņu izdalot atsevišķu kriminālprocesu, kas vēlāk tika izbeigts, jo atklājās, ka persona ir mirusi,” pauž palīdze.
Runa ir par šoferi – Krievijas pilsoni. Arī prokuratūrā nenoliedz, ka prokurori vairākkārt mainījušies.
“Daļēji tas ir saistīts ar prokurora pārcelšanu darbā citā struktūrvienībā, kas arī ir normāls darba organizācijas process. Viena kolēģe devās izdienas pensijā, līdz ar to viņa objektīvu iemeslu dēļ vairs nevarēja turpināt uzturēt apsūdzību. Un arī slodzes izlīdzināšana, mēs nemitīgi monitorējam, meklējam, teiksim, labāko risinājumu, kurš prokurors konkrētajā brīdī ar vislielāko, teiksim, jaudu var iesaistīties konkrētā lietā un viskvalitatīvāk izdarīt prokurora darbu,” skaidro Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Nākamā šīs lietas sēde ir paredzēta aptuveni pēc mēneša, 13. novembrī, kad prokuratūra tiesu debatēs plāno paziņot, kādus sodus prasa apsūdzētajiem. Visas puses cer, ka līdz gada beigām lieta varētu tikt iztiesāta. Tā gan būs tikai pirmā instance.
