Kāpēc Latvijā ir zemāka minimālā alga nekā Igaunijā un Lietuvā? Skaidro ekonomists 183
No nākamā gada 1.janvāra Latvijā minimālā mēneša darba alga būs ne mazāka par 700 eiro. Tas joprojām ir mazāk nekā Igaunijā un Lietuvā. TV24 raidījumā “Naudas cena” ekonomists Gundars Bērziņš skaidro, kāpēc tā.
Viņš uzsver, ka minimālās algas funkcija ir samazināt nabadzību valstī un nodrošināt vismaz vidēju ienākumu līmeni sabiedrībā.
Skaidrojot, kāpēc mums nav tāds pats minimālās algas līmenis kā Igaunijā un Lietuvā, Bērziņš saka, ka tas ir tāpēc, ka Igaunijā un Lietuvā objektīvi ir augstāka produktivitāte: “Tas nozīmē, ka viens strādājošais par katru savu nostrādāto stundu uzņēmumam nopelna vairāk.”
Ja Latvijas ekonomika atpaliek no Lietuvas un Igaunijas par vairāk nekā 10-15%, tad mums ir problēma ar uzņēmuma ienākumiem – nevis ar to, cik daudz cilvēks strādā, bet gan ar to, cik daudz cilvēks konkrētajam uzņēmumam spēj nopelnīt.
Piemēram, ja cilvēks vēlas saņemt 1100 eiro “uz rokas”, tas nozīmē, ka viņam gada laikā ar savu darbu jāspēj nopelnīt uzņēmumam 30 000 eiro, lai uzņēmums būtu pa nullēm.
“Lietuvā un Igaunijā viņi vienkārši pienes vairāk,” ekonomists rezumēja.
Jau vēstīts, ka ērn pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024.gada 1.janvāra nav mazāka par 700 eiro.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.
CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022.gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Laika posmā no 2019. līdz 2021.gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāk saņēmušo īpatsvars no 11,4% 2019.gadā līdz 13,0% 2021.gadā, savukārt, privātajā sektorā šāds pieaugums nebija izteikts.
2023.gada 2.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887 600 jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2023
