Kāpēc Latvijā ir tik daudz pamestu suņu un kaķu? Bezatbildīgos saimniekus gaida bargi sodi 0
Jau pirmās klases skolēniem dabaszinībās tiek mācīts: ja vēlies sev iegādāties mājdzīvnieku, tev būs jārūpējas par to – jāsagādā atbilstoša vide, piemērota barība, ar dzīvnieku jānodarbojas. Bet Latvijā joprojām ir daudz pamestu, klaiņojošu suņu un kaķu. Kāpēc īpašnieki par viņiem pienācīgi nerūpējas? Kāpēc notiek tik daudz negadījumu, kuros iesaistīti mājdzīvnieki un viņu īpašnieki?
Par šiem jautājumiem tika spriests diskusijā “Juridiskās problēmas krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kurās iesaistīti dzīvnieki”. Ir vērts iepazīties ar būtiskākajām atziņām.
Dažu svarīgu darbību skaidrojums
Vispirms atgādinām, kur jāvēršas, konstatējot problēmas. Par dzīvnieku turēšanas un sabiedriskās kārtības pārkāpumiem jāzvana policijai, bet par labturības noteikumu pārkāpumiem – Pārtikas un veterinārajam dienestam.
Absurdi izklausās, bet saskaņā ar Civillikumu dzīvnieks ir lieta, kādas personas īpašums. Tas nozīmē, ka administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās ar dzīvnieku jārīkojas kā ar jebkuru citu mantu, tikai jāņem vērā, ka tā tomēr ir dzīva būtne, kas jābaro, jāaprūpē, tāpēc dzīvnieku glabāšana tiek uzticēta dzīvnieku patversmēm, bet dokumentāri viss tiek noformēts kā jebkurā mantas vai dokumentu izņemšanas gadījumā.
Pastāv divas darbības:
1) dzīvnieka izņemšana – juridiski noformēta dzīvnieka izņemšana no privātīpašuma (no īpašnieka valdījuma), to nododot glabāšanā patversmei uz administratīvās lietvedības laiku (par to maksā Nodrošinājuma valsts aģentūra);
2) dzīvnieka konfiskācija – lemjot par administratīvā soda piemērošanu, vienlaikus jālemj par rīcību ar dzīvnieku, to konfiscējot (par to maksā Valsts ieņēmumu dienests), vai, ja konfiskācija netiek piemērota, lēmumā jānorāda cita turpmākā rīcība.
Dzīvnieku izņem policija vai Pārtikas un veterinārais dienests un to fiksē aktā vai protokolā. Administratīvā lietvedība beidzas ar lēmumu par tālāko rīcību, kad dzīvnieks tiek atdots īpašniekam vai arī tiek konfiscēts.
Bargi sodi
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz sodus par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu. Par šādiem pārkāpumiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, sodi ir vēl bargāki.
Jautājumu daudz, atbilde viena
Dažādu normatīvo aktu mums netrūkst, bet vēl joprojām jārunā par gadījumiem, kad dzīvnieki tiek mocīti, spīdzināti, atstāti bez ūdens, pārtikas un pajumtes, kāpēc iedzīvotājus apdraud klaiņojoši, agresīvi suņi, bet mazus bērnus sakropļo vai nonāvē pašu ģimenes mīluļi.
Diskusijā vairākkārt tika atkārtots: ne jau suns, kaķis vai kāds cits mājdzīvnieks ir vainīgs – tā vienmēr ir tikai cilvēka atbildība.
Radikāli mainīt tiesību normas par dzīvnieka tiesisko statusu patlaban nav iespējams, taču praktiska rīcība gan būtu vajadzīga, izglītojot Latvijas iedzīvotājus par šiem jautājumiem. Tostarp dzīvnieku aizsardzības organizācijām jāparedz tiesības pārstāvēt cietušos dzīvniekus administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās.
Dzīvnieku interešu sardzē aktīvi darbojas nodibinājums dzivniekupolicija.lv, ko vada biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele pārstāve Ilze Džonsone. Viņa atzīst, ka visbiežāk mēdz kaitināt minstināšanās un vilcināšanās starp dažādām iestādēm, kad nepieciešama ātra un izlēmīga rīcība. Tāpēc viens no būtiskākajiem darbiem, kas steidzami jāveic, – jāizstrādā starpdienestu instrukcija par sadarbību un operatīvu rīcību pārkāpumu gadījumos, kad iesaistīti dzīvnieki, lai novērstu tālākus pārkāpumus un fiksētu vainīgo personu, kura saucama pie atbildības.
Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora vietnieks Jānis Vonda un Tukuma rajona prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs savukārt sprieda par administratīvo pārkāpumu un noziedzīgo nodarījumu izskatīšanu un atbilstīgu sodu piemērošanu. Krimināllikuma 230. pantā kā kvalificējošas pazīmes vajadzētu noteikt gadījumus, kad cietsirdība pret dzīvnieku ir īpaši nežēlīga, piemēram, ja tas veikts publiskā vietā vai bērna klātbūtnē, paredzot par to vēl bargākus sodus. Kriminālprocesa likumā derētu noteikt arī obligātu tiesu veterinārmedicīnas ekspertīzi visos gadījumos, kad ir aizdomas par apzināti cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.
Arī Latvijā ir sastopami bīstami suņi, taču, ja kas slikts notiek, tā ir tikai īpašnieka atbildība. Pārkāpumi nereti tiek konstatēti tāpēc, ka dzīvnieks nav socializēts vai īpašnieks izmanto to savu problēmu risināšanai. Par cilvēka vai cita dzīvnieka sakošanu diez vai būs līdzēts ar lielākiem naudas sodiem. Ja ģimenē, kur aug mazi bērni, bez apdomas tiek paņemts nikns sargsuns, kurš uzskatāms par bīstamu, un tas nodara pāri kādai no atvasēm, atbildība jāuzņemas vecākiem.
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka šie jautājumi jāskata kontekstā ar mūsu sabiedrības psihoemocionālo veselību. Tam pievienojas Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, kurš nesen bijis liecinieks kādam ceļu negadījumam, kad vispirms tiek palīdzēts cietušajiem cilvēkiem, pēc tam novāktas bojātās automašīnas un mazgāts ceļš, lai uz izlijušās eļļas kāds cits satiksmes dalībnieks vēlāk nepaslīdētu, bet par negadījumā cietušo sunīti, kas vienkārši nolikts ceļa malā, nevienam parūpēties nav ienācis prātā.
No secinājumiem līdz risinājumiem
Juridiskās diskusijas dalībnieki vienojās par nepieciešamību organizēt mācības atbildīgajiem dienestiem, lai tiem būtu vienota izpratne par rīcību ar dzīvniekiem saistītu pārkāpumu fiksēšanā, kas ir būtiski tālākā izmeklēšanā un sodu piemērošanā. Organizēt dzīvnieku izņemšanas kārtības precizēšanu apņēmās Valsts nodrošinājuma aģentūras vadītājs Jānis Vonda. Diskusijā vēl tika lemts par nepieciešamību kontekstā izvērtēt normatīvo regulējumu par cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem, bīstamo suņu izvērtēšanas kārtību, kā arī apkopot tiesu praksi un par pārkāpumiem piemērotos sodus.
Šī bija pirmā vērā ņemamā diskusija starp dažādiem dienestiem ar mērķi precizēt situāciju – vai pārkāpēju nesodāmības iemesls ir nepilnīgi normatīvie akti vai normatīvu piemērošana dzīvē. Būtisks trūkums, piemēram, ir ierobežojums policijai iekļūt privātīpašumā, ja tajā bezpalīdzīgā stāvoklī atstāts dzīvnieks. Diskusijas dalībnieki vienojās par vairākiem priekšlikumiem situācijas mainīšanai.
Normatīvie akti, kas jāzina
Dzīvnieka īpašnieka pienākumus, dzīvnieka turēšanas un labturības prasības nosaka speciāli normatīvie akti.
• Dzīvnieku aizsardzības likums aizliedz cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem – nogalināšanu, sakropļošanu, mocīšanu, spīdzināšanu, atstāšanu bez aprūpes vai bezpalīdzīgā stāvoklī, kaitināšanu, uzrīdīšanu, cīņu organizēšanu un atbalstīšanu, pakļaušanu izskatu pārveidojošām procedūrām (tostarp astes apgriešanai, kas atļauta tikai noteiktu šķirņu suņiem) un citus aizliegumus. Cilvēkam, kurš jau sodīts par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ir aizliegts tos turēt.
• Veterinārmedicīnas likums nosaka dzīvnieku īpašnieku vai turētāju pienākumus, tostarp nodrošināt visus dzīvnieku labturībai nepieciešamos apstākļus. Šis likums paredz arī to, ka īpašniekam vai turētājam jānodrošina, lai mājas (istabas) dzīvnieka smaka, riešana vai gaudošana netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājiem, lai dzīvnieks neapdraudētu citus cilvēkus vai dzīvniekus un lai apdzīvotu vietu teritorijā tiktu savākti dzīvnieka atstātie ekskrementi.
• Likumā “Par policiju” precizēta valsts un pašvaldības policijas darbinieku atbildība, pienākumi un rīcība pārkāpumu gadījumos.
• Savukārt dzīvnieku izņemšana administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās notiek saskaņā ar vairākiem Ministru kabineta noteikumiem, piemēram:
• “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” (izņemto dzīvnieku pārvietošana, nodošana glabāšanā un realizēšana);
• “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” (lietisko pierādījumu, tostarp dzīvnieku glabāšanas, realizēšanas vai iznīcināšanas, kā arī turēšanas noteikumu ievērošana).
UZZIŅA
Nodibinājums dzivniekupolicija.lv ir sabiedriska organizācija, kas iespēju robežās iesaistīsies un mēģinās palīdzēt. Portālā www.dzivniekupolicija.lv ir apkopota būtiskākā informācija gan dzīvnieku īpašniekiem, gan ikvienam cilvēkam, kuram nav vienalga un kurš vēlas palīdzēt, – http://info.dzivniekupolicija.lv/lv/palidzi-dzivniekam.
SVARĪGI
• Ja konstatējat kādu pārkāpumu pret dzīvnieku vai arī ja dzīvnieks nodarījis pāri cilvēkam, bez kavēšanās ziņojiet policijai pa tālruni 110.
• Ja šķiet, ka kaimiņi nepienācīgi rūpējas par dzīvniekiem vai moka tos, bet baidāties ziņot atbildīgajiem dienestiem, rakstiet: [email protected].
KONSULTĒJUSI JURISTE, NODIBINĀJUMA DZĪVNIEKUPOLICIJA.LV PĀRSTĀVE INESE BĀRA
