Kāpēc Latvija cieta sakāvi Rimšēviča lietā? 7
Pēc Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča uzvaras Eiropas Savienības Tiesā (EST) Latvijā radies viedoklis, ka izmeklēšanas iestādes nav strādājušas pietiekami profesionāli. Esot bijis savākts par maz pierādījumu, lai Rimšēvičam liegtu ieņemt amatu. Pat ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers stāsta, ka pieredzes trūkuma dēļ Latvija nav iedomājusies apmierināt EST prasību uzrādīt pierādījumus, kas pamatotu nepieciešamību aizliegt Rimšēvičam pildīt viņa darba pienākumus.
Pavisam cits skatījums uz šo lietu nekā daļai sabiedrības un arī atsevišķām tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām ir valdības izvirzītajām pārstāvēm tiesā – Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārei tiesu jautājumos Irēnai Kucinai un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurorei Viorikai Jirgenai, kura izmeklē Rimšēviča lietu.
Kad no amata atstādinātais LB prezidents vērsās ar prasību EST, valsts nostāja tika nostiprināta Ministru kabineta līmenī. To apsprieda un apstiprināja valdības slēgtajā sēdē, piedaloties ministriem un atbildīgajām amatpersonām.
Rīgas Juridiskās augstskolas Eiropas Savienības tiesību speciāliste Žaneta Mikosa, kura analizē EST spriedumus, pastāstīja, ka šī lieta ir pirmais precedents, kad ES tiesa vērtē kādas dalībvalsts iestādes pieņemta lēmuma pamatotību. Līdz šim, ņemot vērā ES kopējās tiesu sistēmas kompetenču sadalījumu, šādi lēmumi nebija pakļauti ES Tiesas tiešam vērtējumam. Šīs lietas specifika ir tā, ka ES tiesā vērsās ES amatpersona (Rimšēvičs ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis), kurai nav imunitātes, bet saskaņā ar ECB Statūtiem ir tiesības vērsties ES Tiesā, ja šī persona tiek kavēta pildīt ES amatpersonas pienākumus.
Līdztekus ECB padomes locekļiem esot vēl tikai dažas šādas amatpersonas, kurām nav imunitātes. Problēma, ar ko bija jāsaskaras EST, izvērtētu Rimšēviča sūdzību, bijusi tā, ka, ņemot vērā ES līgumu, ES tiesai nebija kompetences vērtēt dalībvalstu izmeklēšanas iestāžu lēmumu pamatotību, līdz ar to nav ES normu, kas uzliktu par pienākumu, dalībvalstu iestādēm izsniegt izmeklēšanas dokumentus.
Turklāt saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa likuma 375. pantu izmeklēšanā esošas lietas dokumenti ir konfidenciāli – tātad nav izplatāmi, un attiecīgi izmeklētājam ir pienākums vērtēt vai nepastāv riski konfidenciālas informācijas nonākšanai atklātībā.
“Ar šajā lietā pasludināto tiesas spriedumu ES tiesa ir nodibinājusi izņēmumu jeb, juristu valodā runājot, ielasījusi savu kompetenci attiecībā uz dalībvalsts iestāžu lēmumiem, ja lieta skar ES amatpersonu. Tomēr tikai attiecībā uz lēmumiem, kas traucē viņam pildīt savus pienākumus. Šī kompetence tika ielasīta, balstoties uz ECB statūtiem, kas šīs bankas amatpersonām – padomes locekļiem – dod tiesības vērsties Eiropas Savienības tiesā, lai aizsargātu savas tiesības,” sacīja Mikosa un uzsvēra, ka caur šo konkrēto spriedumu EST turpmāk būs tiesības saņemt nepieciešamos dokumentus, lai pārliecinātos par konkrētā lēmuma pamatotību.
Līdztekus ECB padomes locekļiem esot vēl tikai dažas šādas amatpersonas, uz kurām attieksies šī, ES tiesas izņēmuma kompetence.
Lai neapdraudētu izmeklēšanas rezultātu
Lai tiesa varētu pārliecināties, ka Rimšēvičam drošības līdzeklis ir piemērots pamatoti, tai ir jāvadās no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un prokuratūras iesniegtajiem dokumentiem. Taču izrādās, ka prokurore Jirgena bijusi ar mieru tiesai iesniegt visus nepieciešamos Rimšēviča lietas materiālus, bet ar vienu ļoti būtisku nosacījumu – ja tiesa var garantēt, ka tie nenoplūdīs pie paša Rimšēviča, tādējādi kaitējot izmeklēšanai.
TM valsts sekretāra vietniece Kucina, kura piedalījās tiesas procesā, pastāstīja, ka procesa gaitā notikusi neliela diskusija, kurā Latvijas pārstāvji tiesai uzdevuši jautājumu, vai tā var garantēt izdoto materiālu neizpaušanu pretējai lietā iesaistītajai pusei.
“ECB pārstāvis uzreiz atbildēja un atteicās no tiesībām uz šiem materiāliem, savukārt Rimšēvičs neatteicās. Tiesas priekšsēdētājs paskaidroja, ka tiesa iepriekš nevarot garantēt iesniegto materiālu neizsniegšanu otrajai pusei. No tiesas sēdes protokola skaidri izriet, ka dokumenti nonāks pie lietas dalībniekiem. Tiesas sēdē piedalījās arī prokurore, un viņa uzskatīja, ka šādos apstākļos tiek apdraudēts izmeklēšanas rezultāts. Viņa turpināja pastāvēt uz Latvijas likumā noteikto izmeklēšanas noslēpumu.
Atgādināšu, ka 2018. gadā izmeklēšanas situācija mainījās, jo Rimšēvičs mainīja savu taktiku un sāka liecināt. Prokurore izvērtēja, vai šajā jaunajā izmeklēšanas stadijā var izdot visus kriminālprocesa materiālus, un prasīja tiesai garantiju, ka tie netiks izsniegti Rimšēvičam. Diemžēl tiesa nedeva garantiju ne tiesas sēdē, ne arī rakstiski.
Faktiski prokurore lūdza tiesu pieņemt visus kriminālprocesa materiālus, kas bija vairāk, nekā tiesa prasīja. Tā kā tiesa nesniedza atbildi, no Latvijas puses sekoja atkārtots lūgums to darīt, kā arī sekoja mūsu lūgums atjaunot tiesvedības mutvārdu daļu, jo bijām gatavi skaidrot situāciju un uzklausīt tiesas argumentus par noraidīto lūgumu. Taču šāda iespēja mums netika dota,” pastāstīja Tieslietu ministrijas pārstāve.
Vai drošības līdzekli piemēros atkārtoti?
Eiropas Savienības Tiesa pieņēma lēmumu, ka Latvijas pusei astoņu dienu laikā ir jāiesniedz visi materiāli, kas attiecas uz Rimšēvičam piemēroto drošības līdzekli, ar piebildi, ka ar šiem dokumentiem varēs iepazīties arī šī tiesas procesa pretējās puses dalībnieki.
Kucina pastāstīja, ka prokurore tiesai iesniedza apsūdzību un vēl citus materiālus, kas skar tikai un vienīgi drošības līdzekļa piemērošanu, bet netika iesniegti tie izmeklēšanas materiāli, kas pierādītu iespējamo Rimšēviča vainu. “Ar iesniegtajiem materiāliem tiesai bija par maz, lai tā konstatētu iespējamo noziedzīgo nodarījumu,” skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve un piebilda, ka no sprieduma var secināt – ja turpmāk EST saņems līdzīgas prasības no citām ES amatpersonām, tad tiesa vēlas saņemt pierādījumus bez jebkādām iebildēm.
Vairāki ES tiesību pārzinātāji pastāstīja, ka EST nevar dot pilnīgu garantiju, ka no valstīm iesniegtie izmeklēšanas materiāli nenokļūs pie procesā iesaistītās pretējās puses, jo tiesai neesot mehānisma, kā nodrošināt šo konfidencialitāti.
Procesa virzītāja prokurore Jirgena atteicās “Latvijas Avīzei” komentēt, vai spriedums varētu būt par labu valstij, ja visi pierādījumi tiktu izsniegti. Arī uz jautājumu, vai Rimšēvičam atkārtoti tiks piemērots drošības līdzeklis, jo, turpinot izmeklēšanu, prokuroram, kā skaidroja Kucina, esot tādas tiesības, pagaidām atbildēts netika.
Vai pirms šī bezprecedenta gadījuma nebija iespējams par neskaidriem jautājumiem konsultēties EST, vēl jo vairāk tādēļ, ka tur taču strādā tiesnesis Egils Levits? Žaneta Mikosa atbildēja, ka konsultācijas neesot pieļaujamas, jo pretējā gadījumā jebkura cita dalībvalsts arī varētu sākt prasīt tiesas konsultācijas un tad rastos ļoti lielas problēmas. “Nereti ir lietas, kur iesaistās dalībvalstis viena pret otru vai pret Eiropas Komisiju, tāpēc nevienam netiek dotas šādas privilēģijas,” skaidroja juriste.
Latvijai šis tiesas process ir nepatīkams gadījums starptautiskā mērogā, jo parāda, ka augsta amatpersona tiek turēta aizdomās par korupciju. “Diemžēl šis piemērs ir bēdīgs, jo ir tikai dažas ES amatpersonas, kurām nav imunitātes, un šo nedaudzo amatpersonu skaitā viena nāk no Latvijas, kur tā tiek turēta aizdomās par korupciju. Ļoti ceru, ka tiesu sistēmā šis gadījums tiks izvērtēts,” saka Mikosa.
