Kāpēc Latvijā aizraujas ar austrumniecisko? 0
Uz kumodes stāv Budas statujas, kūp smaržkociņi, šķind vēja zvani. Nodarbojamies ar jogu un meditāciju. Kas mūs, latviešus, mudina tiekties pēc Austrumu gudrībām? Ko mēs tajās meklējam un atrodam?
Interese par Austrumu mācībām Latvijā īpaši palielinājusies pēdējo desmit gadu laikā. Atskatoties vēsturē, sākumā tās kalpoja, galvenokārt lai risinātu praktiskas problēmas un uzlabotu pašsajūtu. Tagad arvien biežāk izpaužas vēlme pievērsties šo gudrību garīgajai pusei.
Daudzi nevēlas samierināties tikai ar racionālām vērtībām. Vienmēr aktuālais jautājums – kas ar mums notiks pēc nāves – liek meklēt atbildi ārpus ikdienas pieredzes. Skaidrs, ka zinātne uz to neatbildēs, tādēļ pievēršamies Austrumu reliģijām.
Pašlaik daļa tā sauktā sabiedrības krējuma uzskata par modes lietu reizi gadā aizbraukt uz Indiju un nodoties meditācijai, to darot zināmu arī citiem. Kas zina – tā ir patiesi dziļa interese vai ārišķība?
Austrumu mācības nepieprasa publiskot to praktizēšanu. Vairākums no tām ir balstītas intimitātē, tādēļ, piemēram, samērā maz dzirdam par budistiem – viņi meditē savos centros vai tempļos, nevis pilsētu centrālajos laukumos. Vairāk redzam vaišnāvus jeb krišnaītus, kuru publiskie rituāli domāti visas sabiedrības garīgās telpas sakārtošanai.
Par sevi, nevis pasauli
Vai Austrumu filozofija atbilst latvieša mentalitātei un pasaules uztverei? Vērtē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova: – Mūsu raksturs un domāšanas veids ir radies dažādu kultūru ietekmē. Ja atbalstām kristīgās vērtības, tad Austrumu reliģiju un garīgo kustību piekritēju pasaules skatījums mums liksies atšķirīgs. Austrumu reliģijas ir vērstas uz personības pilnveidošanu. To pamatprincips – pasaule nevar būt pilnīga, ja tāds neesi pats. Savukārt kristietības nostāja var šķist pilnīgi pretēja.
Taču, atskatoties vēsturē, rodas jautājums: vai latvieši vispār ir līdz galam atzinuši kristietību? Teologs Ludvigs Adamovičs savulaik rakstīja, ka mūsu interese par kristīgo ticību parādījusies tikai līdz ar Brāļu draudžu veidošanos, kas latvietim beidzot lika uztvert sevi kā personību, kuras dēļ Jēzus Kristus upurējies.
Manuprāt, latviešu attieksme pret reliģiju reizēm ir bijusi savtīga, jo vairāk esam domājuši par sevis pilnveidošanu, nevis pasaules glābšanu, tādēļ arī austrumnieku uzskati mums ir daudz tuvāki salīdzinājumā, piemēram, ar katoļu vidē dzīvojošu itāļu pasaules uztveri.
Vēl 20. gadsimta sākumā turējāmies pie kādas kopīgas tradīcijas, bet šobrīd katram no mums ir savas reliģiskās un garīgās intereses un vajadzības. Masveidīgums, kad visi dara vienu un to pašu, ir beidzies uz visiem laikiem. Piemēram, mūsdienās vairs nav nekāds brīnums, ka daudzi jauni vīrieši pievēršas islāma ticībai, jo augstu vērtē to, ka tajā atšķirībā no kristietības nav pretrunu starp vārdiem un darbiem. Savukārt sievietes uz to bieži mudina laulības ar musulmani, lai varētu iekļauties vīra ģimenē.
Vēl nesen daudzi latvieši aizrāvās ar mistikas pilno Svami Satja Sai Babas mācību, kuras pamatvērtības ir patiesība, pareiza rīcība, miers, mīlestība un nevardarbība.
Medicīnas doktors, andrologs un seksologs Juris Ērenpreiss, kurš vada jogas un tantras nodarbības centrā “Shakti”, piebilst: – Latvijas iedzīvotāji ir nākuši no Indijas, migrējot pāri Urālu kalniem. Mūsu auseklītis ir Jupitera simbols piecus tūkstošus gadus senajā vēdiskajā astroloģijā. Tādu piemēru netrūkst, tāpēc vēdas jau izsenis latviešiem bijušas tuvas.
Vai guvums būs drīz?
Mēs vēlamies nokļūt paradīzē nevis nākamajā dzīvē, par kuru neko nezinām, bet jau tagad, tādēļ no Austrumu mācību praktizēšanas mēdzam gaidīt tūlītēju rezultātu. Daži moderno, galvenokārt Rietumu sabiedrības vajadzībām pielāgoto budisma virzienu pārstāvji sola palīdzēt sasniegt nirvānu jeb svētlaimi trīs mēnešu laikā, bet atsevišķu jogas veidu skolotāji – piesaistīt bagātību jau nākamajā nedēļā. Atliek vien brīnīties, ka daudzus uzrunā aicinājums, attiecīgi praktizējot, pagarināt mūžu līdz pat 150 gadiem.
Tomēr, nopietni iedziļinoties Austrumu gudrībās, brīnumainus rezultātus tūlīt nav iespējams gūt. Kā atzinis izcilais budisma skolotājs Uldis Balodis, šīs mācības pilnīgai izpratnei vajadzīgas vairākas dzīves.
Tāpat kā visur, arī pievēršoties Austrumu zinībām, jāprot atsijāt graudi no pelavām. Vēl nesen Latvijā plaši popularizēja fenšui mācību, kas sniedz sadzīviskus padomus, piemēram, kā pareizāk iekārtot māju un dārzu. Taču vēlāk par šo ķīniešu mācību arvien biežāk dzirdējām kritiskas atsauksmes.
– Skolotāju, kas patiesi vēlas saglabāt senās fenšui tradīcijas, nav daudz. Ķīnas kultūras revolūcijas ietekmē tās lielā mērā ir iznīcinātas, toties darbojas vesela virkne lētu suvenīru tirgotāju. Taču, mājās uz plauktiem satupinot Budas figūriņas un izkarot vēja zvanus, dzīve labāka nekļūs, – vērtē Solveiga Krūmiņa-Koņkova.
Baudu, apziņas paplašināšanos un neaptveramu svētlaimi ikvienam sola nodarbošanās ar senindiešu mācību tantru. Rietumnieku izpratnē dzimumakts beidzas ar spermas noplūdi, taču tās praktizētāji uzskata, ka kopā ar sēklu tiek zaudēts vīrišķais dzīvības spēks un pārtraukta enerģijas plūsma, tādēļ nereti spermu patur sevī. Tiesa, ne vienmēr svētlaimi izdodas sasniegt uzreiz. Dažkārt vispirms jālikvidē enerģētiskie bloki, kas traucē brīvai enerģijas plūsmai.
Juris Ērenpreiss skaidro, ka galvenais tantrā ir iemācīties saprast un izjust sevi, partneri, citus cilvēkus, dabu un Visumu. To sāk ar seksuālās enerģijas izjušanas apguvi, jo tā ir pati spēcīgākā un aktivizē augstākas enerģijas, kas beidzas ar apziņas paplašināšanos un svētlaimes iestāšanos.
– Tas, kurš kaut reizi izjutis tantras sniegto baudījumu, praktizē to arī turpmāk. Pārvēršot seksuālo enerģiju radošajā, mainās visa dzīve – labāk veicas darbā, rodas spožas idejas, – viņš atzīst, izsakot nožēlu, ka tiek rīkoti arī semināri, kuri propagandē intīmo dzīvi bez ejakulācijas, aizspriedumiem un ierobežojumiem.
Īsts tantriskais sekss ir iespējams tikai ar mīļoto partneri, tas ir visu pieņemošs un tajā pašā laikā ļoti tīrs.
Vai iespējams tā vienkārši pārņemt citu, mums neraksturīgu domāšanas veidu? – Manuprāt, rietumnieks nemaz nevar Austrumu mācības saprast un praktizēt pilnībā, jo tās ir veidojušās citā vēsturiskajā telpā un kultūrā, turklāt jau sen izstrādātās tehnikas tiek nodotas no paaudzes paaudzē autentiskā veidā. Protams, ir arī izņēmumi, piemēram, pagājušā gadsimta 30. gados paši indiešu guru par izcilu jogas skolotāju atzina latvieti Hariju Dīkmani, kurš ar domu spēku spējis regulēt elpošanu un sirdsdarbību.
Pievēršanās austrumnieciskajam ne vienmēr nozīmē atteikšanos no latviskuma, ja vien cilvēks izvēlētajai jaunajai reliģijai nepieķeras fanātiski, pilnībā nošķiroties no iepriekšējās dzīves. Diez vai šādi viņš pats ilgstoši būs apmierināts. Parasti tie, kas jau gadu desmitiem pievērsušies Austrumu filozofijām, nav pilnībā sarāvuši saikni ar apkārtējo pasauli un ir krietni harmoniskākas personības nekā jaunpienācēji, – vērtē reliģiju pētniece.
Prasme pieņemt apkārtējo
No veselības centrā “Aparmita” reģistrētajiem septiņiem tūkstošiem pacientu gandrīz visi pie tā vadītājas Ilonas Ābeles vērsušies nevis kā ģimenes ārstes, bet ājurvēdas konsultantes. Tikai daži no senindiešu medicīnas baidās, jo daktere brīdina, ka ārstēšana sākumā var izraisīt slimības paasināšanos.
Apmēram piecsimt pacientu atzinuši ājurvēdu par sev vispiemērotāko veselības uzturēšanas un ārstēšanas metodi, tādēļ apmeklē centru pastāvīgi. Nereti ārste izmanto abu nozaru zināšanas, un, piemēram, nepieciešamības gadījumā izraksta antibiotikas. Tas ājurvēdas pozitīvo ietekmi nemazinot.
Ilona Ābele: – Sākumā studēju tradicionālo medicīnu, taču acīmredzot man zvaigznēs bija ierakstīts cits ceļš. Par iespēju mācīties Šrilankā pastāstīja veselības salona “Anita” vadītāja Anita Kanele. Tā kā mani tas ieinteresēja, devos uz turieni, līdzi ņemot savu tolaik astoņus mēnešus veco dēlu Kristapu. Biju brīdināta par Šrilankā valdošo netīrību, taču nezināju, ka tur ir tik karsts!
Novēroju, ka austrumnieku pasaules skatījums krietni atšķiras no mūsējā. Ne vienmēr sarunātais notiek paredzētajā laikā. Viņi ir iekšēji mierīgāki nekā mēs, taču, ja uztraucas, atšķirībā no mums to izrāda.
Šrilankieši pret mani izturējās ļoti laipni un pretimnākoši. Veikalos, kur iepirkos, manu bērnu tikmēr pieskatīja. Visi viņu lutināja, tādēļ puisēns auga mierīgs un līdzsvarots.
Ja nebūtu dzīvojusi Šrilankā, arī es pati būtu citāda – prasīgāka, uzstājīgāka. Mans lielākais ieguvums no uzturēšanās austrumnieku vidē ir sapratne, ka uztraucoties situāciju un apkārtējos cilvēkus nespēšu mainīt. Tas tikai traucēs saskatīt risinājumu. Nenotiks nekas briesmīgs, ja šodien plānoto neizdarīšu, varbūt rīt tas izdosies pavisam viegli.
Esmu pieņēmusi ājurvēdu par savu dzīvesveidu, jo, ievērojot tās principus, cilvēki mazāk slimo un labāk jūtas. Vienmēr ieturu maltīti trīsreiz dienā, eju gulēt ap desmitiem, bet mostos piecos no rīta. Ēdu savai Pītas jeb uguns un Vātas jeb vēja konstitūcijai atbilstošus produktus. Citādi organisms protestē. Arī jaunākais dēls Kristaps, ja kādreiz nav izvēlējies sev piemērotu uzturu, mēdz atzīt, ka viņam kļuvis slikti, un tad dzer no īpaša garšvielu maisījuma veidoto kaphas tēju.
Ājurvēda nav pretrunā ar mūsu ikdienu, tās principus ir iespējams īstenot, arī dzīvojot Latvijā. No vietējiem produktiem var pagatavot ājurvēdiskus ēdienus, asumiņu piešķirot ar sinepēm vai mārrutkiem.
Dievišķā atklāsme
Valstī pašreiz valdošajā neskaidrajā situācijā daudzi nezina, kā rīkoties, tādēļ meklē atbildi zvaigznēs. Pēdējā laikā cieņā nākusi vēdiskā astroloģija un numeroloģija, kas palīdz labāk izprast sevi un apkārtējo pasauli. Tā uzsver, ka savu likteni jeb karmu nevar mainīt, taču ir iespējams ietekmēt nākamo dzīvi.
Kristaps Lapiņš agrāk vadīja reklāmas aģentūru, taču sevis piepildījumu atrada, apgūstot vēdiskās zināšanas, ko tagad māca citiem, konsultējot arī kā vēdiskais astrologs. Viņš ik dienu sāk ar stundu ilgu meditāciju, mantru skaitīšanu un prānajamām jeb elpošanas vingrinājumiem.
Kristaps Lapiņš: – Mani jau kopš bērnības interesēja viss neparastais. Pieaugot sāku prātot par dzīves jēgu, lietoju narkotikas. Man šķita par maz ar parasto dzīves kārtību – mācīties augstskolā, iegūt labu darbu, apprecēties un audzināt bērnus. Neredzēju izeju, tādēļ nokritu uz ceļiem un lūdzu Dievam palīdzēt rast risinājumu.
Kad mana draudzene skolojās pie Šivas, kurš Latvijā māca vēdiskās zināšanas, lasot viņas pierakstus par Dhjanu jeb meditāciju, šķita, ka nekā labāka nevar būt.
Nākot apskaidrībai, vienā dienā atteicos no savas bohēmiskās dzīves un devos pie Šivas. Beidzot biju atradis, ko meklēju. Jutos pārsteigts par lielo apmeklētāju skaitu viņa lekcijās – reizēm ieradās pat astoņsimt cilvēku.
Septiņus gadus ik dienu uzsūcu sevī senās gudrības un atskārtu, ka latviskā dzīvesziņa īpaši no šīs mācības neatšķiras. Latviešu un lietuviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei un ir vistuvākās sanskritam, tādēļ mums to vieglāk apgūt nekā citu tautību pārstāvjiem – pats esmu tajā nedaudz ielauzījies.
Kristietība sludina, ka mirstot ikvienam būs jāstājas tiesas priekšā. Austrumu filozofijā nāvi atzīst par dzīves vissvarīgāko brīdi, kas noteiks mūsu tālāko ceļu. Es tai gatavojos katru dienu.
Kādu laiku strādāju pie Šivas, mācot cilvēkiem dziedāt mantras. Vēlāk sāku vadīt rituālus apziņas mainīšanai. Viens no tiem notiek, dedzinot kaltētus govs ekskrementus ar gī jeb kausēto sviestu, metot liesmās rīsus un skaitot mantras. Pēc pēdējā šāda veselībai veltīta rituāla ar tautiešiem Īrijā kāda meitene elektroniskā pasta vēstulē atrakstīja, ka viņai pēc tam pārgājusi vēlēšanās smēķēt, par ko bija bezgala izbrīnīta.
Atšķirībā no Rietumu astrologiem mēs, veicot aprēķinus, ņemam vērā, ka Zemes ass no sākotnējā stāvokļa ir novirzījusies par 23 grādiem, kā arī planētu enerģiju.
Vēdiskajā astroloģijā liela nozīme ir dievišķajai atklāsmei. Lai tā notiktu, astrologam jāievēro atbilstošs dzīvesveids, lai ķermeni jeb instrumentu uzturētu labā stāvoklī un caur to brīvi plūstu enerģija.
Gandrīz visi apmeklētāji interesējas par attiecībām vai naudu, reizēm arī – veselību un bērniem, un gaida padomus, kā rīkoties. Protams, pareizu atbildi var sniegt ne tikai vēdiskais, bet arī Rietumu astrologs.
Joga rietumniekiem
Jogas studijas Latvijā izaugušas kā sēnes pēc lietus. Teju katrs, kas par to interesējas, zina, ka senajai Austrumu praksei ir dažādi veidi, piemēram, hatha, mantra, kundalini, krija, sahadža joga. Daudzi vairāk pievēršas fiziskiem vingrinājumiem, citi – meditācijai, taču laba skolotāja vadībā tā jebkurā gadījumā nav iedomājama bez filozofijas.
Ņemot vērā rietumnieku dzīvesveidu, vēlmi gūt ātru rezultātu un viņu lielo interesi par Austrumu praksēm, indiešu jogas skolotājs Bikrams Čaudrijs pirms apmēram 40 gadiem izveidoja tā saukto karsto jogu, kurā hatha jogas vingrinājumi jāizpilda 40 grādu karstumā.
Uzņēmējs Jānis Bazevičs, Bikrama jogas treneris un “Bikram Yoga” studiju vadītājs, šo, viņaprāt, lielisko ķermeņa sakārtošanas veidu atklāja nejauši: – Kad ciemojos pie dēla Losandželosā, kurš tur spēlē hokeja komandā, meklējām papildu treniņu iespējas, un kaimiņiene ieteica pamēģināt karsto jogu. Kad aizgāju uz nodarbību, biju pārsteigts, jo, būdams salīdzinoši labā fiziskā formā, nespēju izpildīt visus vingrinājumus.
Sākumā bija cīniņš ar karstumu un pašam ar sevi, taču pamazām sāku saprast savu ķermeni, lēnāk un mierīgāk elpot. Siltumā ir vieglāk saliekties, tādēļ karstā joga ir piemērota ikvienam iesācējam.
Mēs neuzspiežam cilvēkiem filozofiju, taču palīdzam labāk justies un uzlabot veselību. Bikrama joga attīsta spēku, līdzsvara sajūtu, lokanību. Tā paaugstina koncentrēšanās spējas un noturību pret stresu, stiprina mērķtiecību un ticību saviem spēkiem. Izpildot vingrinājumus, palielinās skābekļa piegāde organismam, tādēļ uzlabojas asinsrite. Ne velti ar to nodarbojas daudzi slaveni sportisti, piemēram, Endijs Murejs un Deivids Bekhems. Arī manam dēlam, kopš viņš apmeklē Bikrama jogas treniņus, hokeja spēlē veicas daudz labāk.
Juris Ērenpreiss gan Bikrama jogu atzīst par fitnesu, kurai nav nekā kopīga ar autentisko jogu. Viņš atsaucas uz traktātiem, kuros rakstīts, ka daudzas tehnikas, lai nekaitētu veselībai, nedrīkst veikt par 23 grādiem augstākā temperatūrā. Tā kā Indijas dienvidos ir ļoti karsts, tur ar jogu nodarbojas agri no rīta, kad ir mazliet vēsāks. Ārsts šo jogas veidu iesaka jauniešiem un tiem, kas vēlas novājēt, taču teic, ka sirds un asinsvadu slimniekiem tā var radīt veselības problēmas.
NO VĒSTURES 20. gadsimta sākumā Latvijā sevi vienlaikus pieteica budisms un Rēriha kustība. Jogas kustība aizsākās ap 1924. gadu, kad izveidoja Latvijas Parapsiholoģijas biedrību, ko 1934. gadā pārreģistrēja ar nosaukumu “Jogas zinātņu centrs Latvijā”, bet 1939. gadā pārdēvēja par Jogas biedrību. Sākumā notika vienīgi mācības skaidrošana un skolotāja Harija Dīkmaņa paraugdemonstrējumi. 1930. gadā tika reģistrēta organizācija “Latvijas Gara zinātņu biedrība”, kas pētīja vēdisko filozofiju un rīkoja spiritisma seansus.
IZPLATĪTĀKĀS AUSTRUMU RELIĢIJAS LATVIEŠU VIDŪ Vēdu reliģijas. To garīgie pamati ir svētās grāmatas vēdas, kas pierakstītas sanskritā. Raksturīga atvērtība, pieļauj dažādu reliģisko uzskatu apvienošanu. Tic dvēseles nemirstībai un pārceļošanai citos ķermeņos, kas īstenojas atbilstoši karmas jeb atmaksas likumam. Reliģiju uztver kā dievišķā meklēšanu sevī. Piedāvā dažādas disciplīnas, piemēram, jogu, lai cilvēks, mainot savu domāšanu, garīgi pilnveidotos. Budisms. Šīs mācības pamatā ir uzskats, ka dzīve ir ciešanas, no kurām var atbrīvoties, iznīdējot sevī pasaulīgās tieksmes un alkas. Tā māca izprast sevi, lai spētu dzīvot harmoniski un viedi. |
