Kāpēc latvieši neaģitē krievu medijos? 0
“Vai ar aicinājumu balsot pret krievu valodu kā otru Latvijas valsts valodu kāds ir centies uzrunāt krievvalodīgos Latvijas pilsoņus tieši viņiem domātos medijos?
Vai preses izdevumos, kas iznāk krievu valodā, būtu iespējams publicēt rakstu vai reklāmu ar šādu saturu?” vaicāja mūsu lasītājs Visvaldis Rīgā. Līdzīgi Anatolijs Caune vēstulē norādīja, ka gaida no Saeimas deputātiem un Valsts prezidenta uzstāšanos ar nosodījumu pret iecerēto Satversmes maiņu “televīzijā, presē, arī krieviski rakstošajās avīzēs, kuras visus musina visvairāk”.
Noskaidroju, ka lielākajos krievu valodā izdotajos Latvijas laikrakstos vēl neviens nav interesējies par iespēju izvietot reklāmu vai apmaksātu publikāciju, kas aicinātu 18. februāra referendumā balsot pret krievu valodu kā otru Latvijas valsts valodu. Turpretī uz jautājumu, vai šāda satura reklāmas materiālus būtu iespējams publicēt, laikrakstu pārstāvju atbildes atšķīrās. “Vesti segodņa” un citu krievu valodā iznākošu laikrakstu izdevēja – izdevniecības nama “Fenster” – valdes priekšsēdētājs Andrejs Kozlovs apliecināja, ka nekādu šķēršļu publicēt šādu aicinājumu viņa izdotajos medijos nebūtu. Arī izdevniecības “Petits”, kas izdod laikrakstus “Čas”, “Subbota” un citus izdevumus krievu valodā, reklāmas nodaļā saņēmu atbildi, ka izdevumos tiek publicēti jebkādi reklāmas materiāli, kuru saturs nav prettiesisks, gan iepriekš saskaņojot to ar redaktoriem.
Turpretī kāds cits no lasītākajiem Latvijas krievu laikrakstiem neoficiālā sarunā man atzina, ka, rūpējoties par savu reputāciju, šāda satura reklāmas materiālus visdrīzāk publicēt atteiktos. Laikraksta pārstāve uzstāja, ka nevēlas, lai šī atbilde tiktu publiskota, minot viņas vārdu vai laikraksta nosaukumu, jo “referenduma jautājums ir pārāk kutelīgs”.
Latvijas nacionāli noskaņotie politiskie spēki neuzskata, ka būtu lietderīgi veidot reklāmas vai apmaksātas publikācijas arī krievu mediju auditorijai. “Tas būtu pretrunā šī referenduma idejai,” ir pārliecināta Ina Druviete (“Vienotība”). Tomēr Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars uzrunājis Latvijas krievus, baltkrievus, ukraiņus un citas mazākumtautības atklātā vēstulē, ko tulkojusi, pārstāstījusi vai vismaz daļēji publicējusi arī krieviski rakstošā prese un interneta mediji. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Augusts Brigmanis apņēmies savu nostāju paust, uzstājoties televīzijā Pirmajā Baltijas kanālā, bet Iveta Grigule (ZZS) – sniedzot interviju laikrakstam “Vesti segodņa”. Partijas savu nostāju vēlētājiem pauž arī ar radio reklāmu un pašizdotu avīžu vai vēstuļu starpniecību, kas šajās dienās nonāk aptuveni miljons visu tautību Latvijas iedzīvotāju pastkastītēs. Šoreiz atšķirībā no priekšvēlēšanu laika gan tikai valsts valodā.
