Kāpēc latvieši kļūst naidīgi? Somu žurnālistes pārdomas 119
Esmu žurnāliste no Somijas, viesojos Latvijā vismaz divas reizes gadā un daru to jau vairāk nekā desmit gadus. Esmu iemīlējusi Latvijas lieliskos ļaudis un baudījusi Latvijas vēsturi un kultūru. Gan ar lielām pūlēm, tomēr esmu iemācījusies nedaudz latviešu valodu, lai veidotu ciešāku kontaktu ar cilvēkiem un gūtu ieskatu viņu dzīvesveidā.
Pazīstu gandrīz ikvienu novadu no Salacgrīvas līdz Krāslavai, gandrīz ikvienu ciemu no Bejas līdz Nidai. Kā brīvprātīgā esmu pasniegusi angļu valodu vairākās skolās un interesentiem vairākās viesnīcās un viesu namos. Zinu gandrīz ikvienu apskates vietu un kā aizrautīga tūriste esmu baudījusi lieliskās pludmales.
Balstoties šajā pieredzē, katru gadu veidoju plašu ceļojumu aprakstu par Latviju, kā arī vairākus citus rakstus Somijas laikrakstiem. Man ir sava sleja trīs avīzēs, bet mani raksti tiek publicēti arī citās avīzēs un laikrakstos. Rakstos izceļu latviešiem raksturīgākās īpašības – sirsnību, cilvēcību un iecietību, it īpaši pret citu reliģiju pārstāvjiem. Tieši šīs īpašības latviešos vērtēju augstu un apbrīnoju.
Tomēr dažu pēdējo mēnešu laikā viss šķiet izmainījies. Mans satraukums un nemiers pieaug – kā tik daudz latviešu var būt tik pilni ar naidu? Ļauna un pat bezsirdīga naida retorika ir sastopama arī pie mums Somijā un diemžēl, bet es no latviešiem biju cerējusi sagaidīt ko labāku.
Vieni bēgļiem vēlas liegt gūt patvērumu Latvijā, jo Latviju bija okupējusi Padomju Savienība. Bet kas gan okupantiem ir kopīgs ar cilvēkiem, kas bēg no kara un terorisma? Savukārt otri lielās sociālajos tīklos, ka nevienam no viņu ģimenes nav nācies pamest Latviju un doties bēgļu gaitās. Tas jau ir labi, ka viņi savu dzīvi okupētā zemē bija spējuši izkārtot tik veiksmīgi. Bet kā tas bija tiem, kas bēga bailēs par savu dzīvību un rada patvērumu ārzemēs? Es tomēr ar laiku esmu sapratusi, ka šādi cilvēki bija atrodami gandrīz ikvienā dzimtā.
Savukārt vēl citi bēgļos redz tikai ekonomiskos bēgļus (= ekonomiskā labuma guvējus). Jautājums – cik daudz latviešu pēdējo gadu laikā ir pametuši savu dzimteni, lai izkļūtu no ekonomiskās nabadzības? Savu iztiku viņi tagad nopelna ārzemēs un pat spēj atbalstīt mājās palicējus. Vai šie cilvēki nav ekonomiskie migranti?
Man nav patīkami šo nepielūdzamo bēgļu pretinieku rindās redzēt arī tādus jaunus cilvēkus, kas ir ieguvuši bezmaksas augstskolas izglītību ar visām iespējamajām stipendijām, piemēram, arī tādām, kuras ir piešķīrusi Somijas valsts.
Visus šos gadus privāti esmu palīdzējusi (gan finansiāli, gan arī nodarbojoties ar labdarību) daudzām iestādēm un arī atsevišķām personām Latvijā. Un šodien šie cilvēki, kuriem esmu sniegusi palīdzīgu roku, aizgūtnēm spiež pogu “man patīk” zem sociālo mediju naidpilnajiem ierakstiem. Es esmu tik ļoti vīlusies un lielā neizpratnē. Tūkstošiem cilvēku akceptē un atbalsta riebīgu, ksenofobiju veicinošu attēlu un ierakstu izplatīšanu.
Mans cerību stars ir forums sociālajā portālā “Facebook”, kas pulcē vairāk nekā 2000 cilvēku, kas iestājas pret rasismu Latvijā. Šie cilvēki vēlas palīdzēt integrēt bēgļus Latvijas sabiedrībā.
Es nevēlos pazaudēt ticību cilvēcei un latviešu tautai. Tai vajadzētu palikt tikpat augstsirdīgai, iejūtīgai un viedai, kāda tā ir bijusi līdz šim. Neļaujiet pār sevi valdīt naidam. Neļaujiet naidam jūs padarīt mazākus un sagraut jūsu vērtības. Es lepojos, ka par saviem labākajiem draugiem drīkstu saukt brīnišķīgus un mīlošus latviešus.
Līsa Raita Somijā
