– Parastajās vidusskolās jau īsti nav tādu obligātu mācību priekšmetu, kas veicinātu tehnisko domāšanu. 3
– Tieši tā. Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolu izveidojām ne jau tāpēc, lai radītu konkurenci citām skolām. Ideja par to mums bija jau sen, bet Izglītības likums neļāva augstskolām dibināt savas izglītības iestādes. Kāpēc tādu vajag? Tāpēc, ka vispārizglītojošo skolu absolventiem ir labas teorētiskās zināšanas, savukārt trūkst izpratnes par tehnoloģijām. Savukārt profesionālo vidusskolu absolventiem pietrūkst teorētiskās bāzes, bet ir praktiskā izpratne. Tā kā esam tehnoloģiju augstskola, gribam uzņemt jauniešus, kuriem ir gan teorētiskās zināšanas, gan izpratne. Tādus ceram izveidot Tehnoloģiju vidusskolā.
Patlaban gana grūti ir aizpildīt visas valsts apmaksātās studiju vietas eksaktajās zinātnēs. Visi – uzņēmēji, IZM, vecāki – saka, ka ir jāmācās eksaktās zinātnes, bet vienalga jaunieši pie mums neatnāk tik, cik vajadzētu. Daudziem diemžēl nav skaidrs, kur viņi strādās, ja apgūs eksaktu vai tehnisku profesiju. Nozaru asociācijas varētu būt aktīvākas, aicinot apgūt noteiktas profesijas un skaidri pasakot jauniešiem: jūs varēsiet strādāt tur un tur, pelnīt tik un tik. Piemēram, IT jomas pārstāvji ik pa brīdim skaļi saka: trūkst programmētāju, un uzņemšanas līkne attiecīgajā studiju programmā aizvien iet uz augšu. Diemžēl ir tā, ka mūsu uzņēmēji jaunam cilvēkam pēc četru gadu studijām gatavi maksāt tikai nedaudz virs minimālās algas. Tas daudzus, protams, neapmierina. Tad nu viņi dodas uz ārzemēm. Tāpēc uzņēmējiem būtu ne tikai jābrēc, ka trūkst darbinieku, bet arī jāmaksā atbilstošas algas.
– Esat tuvu robežai. Vai cenšaties piesaistīt studentus arī no austrumu puses?
– Ir bijuši mēģinājumi. Līdz Ukrainas krīzei par mūsu augstskolu bija diezgan liela interese no Krievijas studentu puses. Tepat netālu ir Pleskavas Valsts universitāte. Regulāri esam apmainījušies gan ar docētājiem, gan studentiem, gan sadarbojušies zinātniskā līmenī. Taču pēc Ukrainas krīzes, pēc Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējo sankciju ieviešanas sadarbība apsīkusi. Bija pieci studenti, kas gribēja studēt lāzertehnoloģijas, bet kaut kā pačibēja. Līdz ar to vairāk studentu tagad ir no tālākiem austrumiem, piemēram, Uzbekistānas. Ārvalstu studenti, kas te studē visus studiju programmā paredzētos gadus, iepriekšējā studiju gadā mums bija divi procenti.
