– Vai šādos pētījumos iesaistāt arī studentus? 3
– Bakalaura līmeņa studentus iesaistām maz, vairāk maģistrantus un doktorantus. Lielāko darba daļu gan, protams, veic algoti pētnieki.
– Jaunais augstskolu finansēšanas modelis spiedīs augstskolas vairāk pētniecībā iesaistīt studentus.
– Šo modeli esam analizējuši, taču pilnībā skaidrības par to, kā tas mūs nākotnē iespaidos, vēl nav. Šobrīd gan izskatās, ka lielāki ieguvēji no jaunā modeļa būs universitātes, kam ir krietni vairāk doktorantu, ko iesaistīt pētījumos. Arī pašu pētījumu, kur studentiem iesaistīties, universitātēm ir vairāk. Piemēram, sociālajās un humanitārajās zinātnēs finansējumu pētījumiem iegūt ir grūtāk, līdz ar to nav jau to pētījumu, kuros studentus iesaistīt. Taču, protams, jaunā finansēšanas sistēma liks augstākā līmeņa studentus vairāk iesaistīt pētniecībā un šo viņu darbību arī juridiski noformēt.
– Jūsu augstskolā diezgan daudzas studiju programmas saistītas ar eksaktām un tehniskām lietām. Kā studenti tiek galā ar šāda veida studijām? Vai, jūsu ieskatā, vidusskolā viņi ir tām pietiekami labi sagatavoti?
– Jā, no augstskolu puses vidusskolām izskan gana daudz pārmetumu. Taču, domāju, ka būtu vajadzīga nopietnāka analīze. Iespējams, ka daļa skolēnu eksaktās zinātnes skolā apguvuši gana augstā līmenī. Diemžēl ir tā, ka labākie skolu absolventi bieži vien aizbrauc studēt uz ārzemēm. Mēs uzņemam it kā labus vidusskolu absolventus ar augstu vērtējumu matemātikā. Jā, matemātikā viņiem viss ir kārtībā, bet, kad nonākam līdz tehniskām sistēmām, tad redzam, ka nav tehniskās domāšanas.
