– Darbinieks var izstudēt kaut kur citur un atgriezties strādāt. 3
– Tādu, kas aizbrauc, bet atgriežas, ir maz. Vismaz Latgalē. Tie, kuri aizbrauc mācīties uz Rīgu, parasti tur arī paliek. Pat ja nespēj atrast darbu apgūtajā profesijā.
Rēzeknes novads ļoti priecājas arī par to, ka esam atvēruši Tehnoloģiju vidusskolu. Jo ir jaunieši, kuri jau pēc pamatskolas aizbrauc mācīties uz Rīgu un atpakaļ neatgriežas. Lauku teritorijas paliek bez jauniešiem un nekāda uzņēmējdarbība tur nav iespējama. Potenciālais investors atbrauc, paskatās, vai būs darbinieki. Ja nebūs, brauc tālāk. Augstskolas reģionos – tā ir arī iespēja iegūt augstāko izglītību jauniešiem, kuru ģimenes materiālais stāvoklis nav spožs. Ir gadījumi, kad jaunietis interesējas par studiju programmu gan te, gan kādā Rīgas augstskolā. Programmas līdzīgas, tomēr izvēlas Rīgu. Mēnesi tur nomācās, tad saprot, ka finansiāli nevar pavilkt visas uzturēšanas izmaksas, un grib pārnākt pie mums. Bet mēs valsts apmaksātā studiju vietā oktobrī vairs nevaram paņemt.
– Jūsu augstskolā darbojas inovāciju centrs. Vai ar tā līdzdalību ir izdevies ieviest ražošanā kādu inovāciju?
– Līdz šim tam vairāk sanācis nodarboties ar darba devēju un uzņēmēju izglītošanu un iekārtu modernizēšanu. Pēdējais lielākais projekts bija Daugavpils lokomotīvju rūpnīcas darbgaldu modernizācija, ko veicām kopā ar vācu uzņēmumu “AMK”. Produktivitāte palielinājusies piecas reizes. Diemžēl reģionā trūkst speciālistu, kas spēj strādāt ar tik moderniem darba galdiem. Tikai speciālistu trūkuma dēļ uzņēmumi dažkārt turpina izmantot manuāli vadāmos, nevis digitāli iestatāmos darba galdus.
Protams, inovāciju centrs veic arī uzņēmējiem nepieciešamos pētījumus, kuru rezultāti gan pagaidām ražošanā vēl nav ieviesti.
