Kāpēc laiks vai nu steidzas, vai pārlieku velkas. 7 objektīvi iemesli 0
1. Mūsu laika novērtējumu būtiski iespaido psiholoģiskie faktori, ieskaitot emocijas. Kādā eksperimentā pētnieki aicināja dalībniekus pastaigāt pa istabu un savstarpēji aprunāties, lai vēlāk pavēstītu, ar ko kopā viņi labprāt piedalītos nākamā uzdevuma veikšanai. Tad katram dalībniekam palūdza iziet aiz durvīm un viņam paziņoja vienu no diviem variantiem: “Atvainojiet, taču neviens negrib būt jūsu partneris, tāpēc varbūt jūs varētu uzdevumā piedalīties pats?” vai “Visi izvēlējās jūs, un tagad patiesības vārdā jums nāksies darboties vienam pašam.” Pēc tam dalībniekiem lūdza novērtēt, cik daudz laika viņi patērējuši uzdevuma veikšanai. Ja dalībnieki domāja, ka viņu vientulību izraisījusi viņu popularitāte, tad viņiem laiks ritēja ļoti ātri. Savukārt tie, kuri jutās atstumti, uzskatīja, ka laiks bezgalīgi velkas.
2. Arī uzmanība un atmiņa lielā mērā ietekmē izpratni par laiku. Piemēram, jauna pieredze, kas prasa lielu prāta darbības apjomu, šķiet, velkas ilgāk nekā jau zināmas situācijas. Tieši tāpēc ceļš uz jaunu vietu allaž liekas garāks nekā ceļš atpakaļ.
3. Mēs vienmēr novērtējam gan pašreizējo, gan pagājušo laiku. Bet laika sajūta kropļojas, kad veidojas neatbilstība. Piemēram, laiks var vilkties ilgāk slimošanas ar gripu laikā galvenokārt tāpēc, ka drudzis izkropļo uztveri, un šķiet, ka minūtes izstiepušās stundu garumā. Taču tas laiks, kad cilvēks slimoja, šķiet pārsteidzoši īss, ja to uztver pagātnē. Raugi, smadzenes monotonas darbības kodē kā vienu pieredzi, taču tas pats laiks, kas pavadīts, piemēram, aizraujošā pārgājienā, saglabājas kā vairākas atsevišķas atmiņas.
4. Arī vecums ietekmē uztveri par pagājušo. Šeit nostrādā proporcionalitātes efekts. Viens gads ir piektā daļa dzīves, kad cilvēkam pašam ir pieci gadi, un turklāt liekas, ka tas ir ļoti liels laiks. Bet 50 gadu vecumā vienam gadam jau ir ievērojami mazāka proporcija (1/50), un tas attiecīgi veido priekšstatu par īsāku laikposmu.
5. Līdztekus tam, kā cilvēks kļūst vecāks un iemanto aizvien lielāku pieredzi, aizvien mazāk ir tādu darbības veidu, kas viņam šķiet jauni. Tā kā tie kļūst aizvien vieglāki un mazāk pievilcīgi, laiks pagātnē šķiet ieguvis paātrinājumu. Šajā gadījumā ir lietderīgi meklēt jaunus darbības veidus, it sevišķi brīvdienās, kad šķiet, ka laiks aizrit tik strauji.
6. Lielākās daļas cilvēku prātā nākotne ir tāda ļoti plaša vieta, kur laika ir papilnam, un viņi to brīvi pārvalda. Palūdziet aizņemtu cilvēku, lai viņš jums izbrīvē desmit minūtes, un acumirklī izdzirdēsiet, ka viņam nav laika. Taču tad, ja jūs palūgsiet, lai viņš jums velta vairākas stundas kaut kad pēc gada, viņš acumirklī to labprāt apsolīs.
7. Speciālisti aicina ļoti uzmanīties ar formulējumiem, plānojot kaut kādus notikumus nākotnē. Piemēram, ja paziņosiet, ka trešdienas sapulci pārceļat dažas dienas uz priekšu, cilvēki var to saprast abos virzienos, proti, gan darba nedēļas beigās, gan sākumā. Tas tā notiek tāpēc, ka cilvēki dažādi saprot laiku kā tādu. Daži par laiku domā kā par kaut ko tādu, kas virzās pie viņiem, savukārt citi sajūt sevi kustamies laikā. Pirmais cilvēku tips uzskatīs, ka sapulce pārcelta uz piektdienu, bet otrs tips, ka tā tagad notiks pirmdien.
