Kāpēc Krievijas pilsoņi tā raujas pie Latvijas sporta stūres? 8
Sporta klubu nopirkšana vai tādu federāciju vadība, kuru paspārnē ir komerciāli sporta veidi, ir ļoti izdevīgs pasākums. Un runa nav tikai par iepriekš sarunātām cīņām, manipulācijām ar rezultātiem un iespēju boksa totalizatoros pamatīgi nopelnīt. Tas ir arī nacionālās drošības jautājums.
Caur sportu gan atklāti, nopērkot vai finansējot kādu sporta klubu, vai darot to pašu slēptā veidā, Latvijā tiek iepludināti milzīgi finanšu līdzekļi, kuru tālākos ceļus var būt ļoti grūti izsekot. Caur sportu netieši tiek ietekmēti arī sportisti (jo īpaši jauniešu) un līdzjutēju prāti, īpaši tas vērojams attiecībā pret Krieviju, par kuru joprojām tiek kultivēts mīts kā par neuzvaramāko lielvalsti (pasmiesimies – protams, protams, tikai sporta jomā) pasaulē.
Turklāt šie sporta biznesmeņi ne ar ko īpašu neriskē – ja tiek pietaisīts Latvijā, nekas neliedz pārcelties atpakaļ uz Krieviju vai iekarot jaunas virsotnes.Spilgtākais piemērs ir stāsts par Krievijas pilsoņa AdlanaŠišhanova savulaik nopirkto virslīgas futbola klubu “Ventspils”, kurš pēc spēļu sarunāšanas līdz 2027./28.gada sezonai diskvalificēts no Eiropas klubu turnīriem, pats Šišhanovs uz mūžu diskvalificēts no futbola un iekļauts “Latvijas melnajā sarakstā”. Jāatzīmē, ka aizlieguma iebraukt Latvijā pamatā ir valsts drošības dienesta vai citu kompetentu iestāžu iegūti fakti par apstākļiem, kas rada pamatu uzskatam, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai. Diezin vai šajā gadījumā var runāt tikai par futbola spēļu sarunāšanu.
Tagad izskatās, ka ar manipulācijām ar rezultātiem nodarbojas arī pašpasludinātais sporta funkcionārs, biedrības “Latvijas Profesionālā boksa federācija”(LPBF) vadītājs Krievijas pilsonis Andrejs Ahmedovs.
Attiecībā uz LBPF ir vairāki būtiski neatbildēti jautājumi. Pirmkārt, Sporta likuma 10.panta “Sporta federācijas atzīšanas kritērija un kārtība” 5.punktsnosaka: “Sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītājs ir Latvijas Republikas pilsonis”. Teorētiski tam jau automātiski būtu jāizslēdz Ahmedovs no LPBF kā sporta federācijas vadības, taču Ahmedovam jau kopš LPBF dibināšanas brīža ir šīs organizācijas pārstāvības un paraksta tiesības.
Otrkārt, lai arī Latvijas Sporta federāciju padomes atzīto sporta federāciju reģistrā “Latvijas Profesionālā boksa federācija” nav atrodama, šīs biedrības darbības mērķos ierakstīta kā sacensību rīkošana un piedalīšanās tajās Latvijā un ārzemēs, tā sportistu sagatavošana Olimpiskajām spēlēm. Krievijas pilsonis Ahmedovs kāju Latvijas profesionālā boksa durvīs ielicis stabili un pamatīgi.
Būtībā Latvijā oficiāli neatzīta federācija profesionālā boksa cīņās diktē savus spēles noteikumus, par ko pārliecinājāmies pēc dīvainā “neizšķirts” rezultāta starp Latvijas jauno boksa talantu Franci Rozentālu un krievu bokseri Mihailu Kozletinovu cīņu šovā “LNK FightNight 19”, par ko raksta portāls Sportacentrs.com (Kad solīts makā nekrīt jeb slikti sarunāts cīņas iznākums Latvijas boksā).
Īsumā stāsts šāds – iepriekš ticis nolemts, ka cīņa būs neoficiāla un Ahmedovs apņēmies visu sarunāt ar krievu pusi. Ir pamats aizdomām, ka ar tiesnešiem jau pirms cīņas bijusi vienošanās par neizšķirtu rezultātu, kāds arī tika pasludināts,taču Kozletinova menedžeris viņa cīnu fiksēja “BoxRec” datubāzē, kā rezultātā Rozentālam statistikā statistikā parādījās pirmā neuzvarētā cīņa.
Ahmedova iepriekš bokserim teiktais izrādījās nulles vērtībā.
Ne mazāk interesants ir stāsts par to, kā oficiāli nereģistrētās LPBF intrigas 2016.gadā gandrīz noveda pie Maira Brieža un nigērieša OlanrevajaDurodola cīņas izjukšanas. Toreiz Eiropas Boksa savienības (EBU) izpildkomitejas loceklis un viens no Krievijas Boksa federācijas darbiniekiem Igors Mazurovs burtiski piespieda Brieža pārstāvjus sadarboties ar Ahmedova vadīto LPBF.
Pāršķirstot publikāciju arhīvu, var atrast Brieža toreizējā pārstāvja Raimonda Zepa teikto: “Vēlējāmies ar LPBF sadarboties, bet viņi nebija to gatavi darīt uz saprātīgiem nosacījumiem, mēģinot piesavināties Maira nopelnus sev. Tajā, mūsuprāt, vērojamas deviņdesmito gadu metodes.”
Likumsakarīgi rodas jautājums, kādēļ gan Krievijas pilsoņa vadīta biedrība Latvijas vārdā komunicē ar tādām pasaules līmeņa organizācijām kā Pasaules Boksa padome (WBC), Eiropas Boksa savienība (EBU) un citām? Jāatzīmē, ka profesionālais bokss nav altruistiska izklaide, kurā vīri iziet ringā sportiskā gara dēļ, te visu nosaka nauda, un liela nauda.
Turklāt nauda nonāk ne vien sportistu, bet arī viņa pārstāvētās federācijas kabatā. Piemēram var minēt Vācijas ziņu aģentūra DPA 2020.gada gada oktobrī vēstīto, ka Brieža honorārs par cīņu, kurā uzvarot viņš izcīnīja Starptautiskās boksa federācijas čempiona jostu, Muhameda Ali trofeju un žurnāla “The Ring” jostu, sasniedza 1,7 miljonus eiro.Sportista pārstāvētās federācijas finansiālā ieinteresētība ir acīmredzama.
Aktuāls ir jautājums, vai Latvijai pietiks arAdlanaŠišhanova skandālu, kurš mēģinot nopelnīt ar augstu totalizatoru likmju izdarīšanu uz spēlēm, kuru rezultāts iepriekš sarunāts, faktiski iznīcināja FK “Ventspils”, pie viena paplucinot spalvasarī Latvijas reputācijai sporta pasaulē?
Varbūt tomēr pienācis laiks beidzot sakārtot Latvijas sporta saimniecību, skaidri un nepārprotami nosakot, ka LSFP oficiāli atzīto sporta federāciju reģistrā neiekļautas federācijas, kuras turklāt neatbilst Sporta likuma prasībām, ar sacensību organizēšanu Latvijas vārdā un citām ar profesionālo sportu saistītām darbībām nodarboties nedrīkst. Pretējā gadījumā iznāk, ka apiet likuma prasības ir ļoti viegli – nodibini biedrību, piekarini tās nosaukumā vārdu “federācija” un dari, ko gribi.
