Kāpēc Krievijai ļauj šeit ražot šokolādi? Atbilde “LA” lasītājam 25
“Nesaprotu, kāpēc Latvijai vajadzīga Krievijas šokolādes fabrikas “Pobeda” filiāle Ventspilī – kurš deva atļauju jeb parakstīja līgumu ienākt šīm investīcijām? Jebkura konflikta gadījumā valsts, kurai te ir īpašums, gribēs to aizstāvēt jebkuriem līdzekļiem!” jautā “LA” lasītājs Andris Karsums.
Šāds jautājums lasītājam radies pēc tam, kad “LA” vēstīja par jaunas šokolādes ražotnes izveidi Ventspilī. Ražotnes īpašnieki ir Krievijas pilsoņi Muravjovu ģimene, šokolādes fabrikas izveidošanā piesaistīta Eiropas nauda 2,5 miljonu eiro apmērā.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena skaidro: “Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) tautsaimniecībā ir atbalstāmas, ņemot vērā to pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību. ĀTI sekmē jaunu darba vietu izveidi, rada iespēju izmantot jaunas tehnoloģijas un priekšnosacījumus tehnoloģiju pārnesei, veicina valsts integrēšanos starptautiskajā tirdzniecībā un uzņēmumu iesaistīšanos ražošanas noietu ķēdēs, notiek ražošanas diversifikācija, tiek celta uzņēmumu darba efektivitāte, tādējādi tiek attīstīta ne tikai konkrētā uzņēmējdarbība, bet arī iekšējā valsts uzņēmējdarbības vide kļūst aizvien konkurētspējīgāka. Papildus norādām, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēs 2013. – 2019. gadam definēta pārtikas rūpniecība kā viena no prioritārajām nozarēm gan eksporta veicināšanā, gan investīciju piesaistē.”
Latvijā jebkuram investoram – vietējam vai ārvalstu – ir vienādas tiesības, pienākumi, prasības un atbildība, uzsver Evita Urpena, norādot, ka “Pobeda Confectionary” atbilst visām likumdošanas prasībām, lai sāktu ražošanu. Viņa arī informē, ka uzņēmums “Pobeda Confectionary” pieder privātiem uzņēmējiem un Krievijas valsts nav tā kapitāldaļu turētājs. SIA “Pobeda Confectionery” Latvijā reģistrēta 2014. gada 1. aprīlī, tātad tas ir pašmāju uzņēmums. Fabrikā Ventspilī un pārdošanas nodaļā Rīgā paredzēts nodarbināt aptuveni 75 Latvijas iedzīvotājus. Projekta īstenošanai tika atvēlēti vairāk nekā 10 miljoni eiro un, kā uzzināja “LA”, projektā ieguldīti 2,5 miljoni eiro Eiropas līdzfinansējuma. Uzņēmuma “Pobeda Confectionery” ražošanas uzsākšanai Latvijā atbalstu sniegusi gan Ventspils Brīvostas pārvalde, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Uzņēmums šobrīd īrē telpas no Ventspils Brīvostas pārvaldes, kas sākotnēji tika būvētas Latvijas kokrūpniecības uzņēmumam, taču iepriekšējais uzņēmums šobrīd neveic saimniecisko darbību un telpas uz līguma pamata izmanto “Pobeda Confectionary”. Uzņēmumam ienākot Latvijā, LIAA iesaistījās, palīdzot noorganizēt tikšanos ar citām valsts pārvaldes institūcijām, kā arī uzņēmums piedalās LIAA administrētajā ES struktūrfondu līdzekļu piesaistes programmā, skaidro Ekonomikas ministrijā.
Šis ir pirmais gadījums, kad Ventspilī investīcijas veikuši liela Krievijas pārtikas uzņēmuma īpašnieki. Faktiski var teikt, ka ar Krievijas un ES naudu Ventspilī izveidota ražotne, kas rada jaunas darba vietas un maksā nodokļus.
Ja vērtē kaimiņvalsts investīcijas Latvijā kopumā, jāatgādina – pirms vairākiem gadiem pārtikas nozarē kā investori ienāca vairāki Krievijas pilsoņi. Tā lielāko piena pārstrādes uzņēmumu a/s “Rīgas piena kombināts” (“RPK”) pirms vairākiem gadiem iegādājās Krievijas miljardieris Andrejs Beshmeļņickis, kas uzņēmumā līdz šim ieguldījis miljoniem eiro. Pēc “RPK” sekoja “Valmieras piena” iegāde un abi uzņēmumi tika apvienoti “Food Union” grupā. Pērn rudenī “Food Union” finanšu partneris “Meridian Capital” paziņoja par nodomu iegādāties “Rīgas piensaimnieku”, un šim solim rudenī zaļo gaismu deva Konkurences padome. Tas nozīmē, ka “Food Union” grupā iekļausies arī “Rīgas piensaimnieks”, līdz ar to pašlaik trīs vieni no lielākajiem pašmāju piena kombinātiem koncentrēti vienās – Krievijas investoru – rokās.
Tāpat lasītājiem jāatgādina, ka lielākais pašmāju alkohola ražotājs “Latvijas balzams” kopš šā gadsimta sākuma ir Krievijas pilsoņu rokās, lai gan oficiāli tas pieder “Amber Beverage Group”, kas savukārt pieder Nīderlandē reģistrētajai “SPI Group”. Tāpat arī zivju pārstrādes uzņēmumā Liepājā “Kolumbija Ltd.” ir austrumu kaimiņvalsts kapitāls.
Der zināt, ka Krievijas sankcijas pārvilka svītru Krievijas kapitāla uzņēmuma “GazEnergoStroi” vēlmei attīstīt Valmieras gaļas kombināta teritoriju, veicot ražošanas telpu izveidi un rekonstrukciju, tajā izveidojot gaļas produktu ražotni. Šī projekta īstenotāji vēlējās piesaistīt arī ES finansējumu, bet LIAA atbalstu neguva. Skaidrs, ka valstij stratēģisku objektu pārdošanā jābūt ļoti piesardzīgiem un tādus uzņēmumus kā bankas, enerģētikas vai telekomunikāciju kompānijas kaimiņvalsts investoriem nevajadzētu pārdot.
Kopumā līdz šim Krievijas Federācija bijusi piektais lielākais ārvalstu investors Latvijā – kopējais investīciju apjoms ir 498 miljoni eiro, ko ieguldījis 6221 investors, liecina “Lursoft” dati. Salīdzinājumam: vislielākais ārvalstu investors – Zviedrijas Karaliste – ieguldījusi pavisam 1,6 miljardus eiro, bet investoru skaits ir 792.
