Kāpēc kokiem krīt lapas? 1
Kāpēc rudenī kokiem krīt lapas? Aiva Liediņa Rīgā
Atbild Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors ULDIS KONDRATOVIČS: – Lapu nomešana ir veids, kā augi pielāgojas, lai varētu pārciest nelabvēlīgus vides apstākļus. Mūsu platuma grādos tas galvenokārt ir sals, kas iestājas, tuvojoties ziemai. Tad no sasalušās zemes augs vairs nespēj uzņemt ūdeni. Lapas ir svarīgākais orgāns, ar kura palīdzību augs no augsnes ceļ uz augšu ūdeni. Var teikt, ka lapas ir galvenais ūdens virzītājspēks, jo tās ir pilnas ar mazām porām, tā saucamajām atvārsnītēm, caur kurām augs ūdeni iztvaiko jeb transpirē. Transpirācija tad arī ir svarīgākais process, kas nodrošina ūdens staba celšanos uz augšu. Kopā ar ūdeni augā pārvietojas izšķīdušās minerālvielas, kas ir svarīgas augšanas procesam. Kad lapas nokrīt, plūsma apstājas gandrīz pilnībā. Taču lapkritis augam nenodara arī nekādu kaitējumu, jo augam pietiekamā daudzumā fotosintēzei nepieciešamā gaisma mūsu zemē nodrošināta jau augustā. Dienas kļūst īsākas, naktis – garākas. Tas ir svarīgākais signāls, kas nosaka lapkriša sākšanos.
Rudenī koku lapas, kā zināms, sāk krāsoties. Kad lapas kļūst iedzeltenas un sārtas, tās drīz kritīs. Šāds lapu krāsojums veidojas tāpēc, ka lapās sāk noārdīties hlorofils – zaļais pigments, kurš ir svarīgākais gaismas enerģijas saistīšanā. Līdz ar to pārsvaru sāk gūt citu krāsu pigmenti, kuri patiesībā augu lapās ir klāt arī tad, kad tās ir zaļas, bet hlorofila klātbūtnē nav pamanāmi.
Kā notiek lapu nomešanas process? Tajā vietā, kur lapa ir piestiprinājusies pie stumbra, pamazām veidojas divas zonas – atdalītāj un korķšūnu zona.
Rudenī temperatūras pazemināšanās, dienas garuma samazināšanās u. c. faktoru ietekmē sāk sintezēties enzīmi (fermenti), kuri noārda vielas šūnapvalkos. Tāpēc, tuvojoties lapkritim, sāk zust starpšūnu kontakti. Kad šīs vielas ir pilnībā noārdījušās, pietiek ar spēcīgāku vēja pūsmu vai lietus gāzi, lai lapa pati nokristu.
Rodas jautājums – vai augā, nokrītot lapām, nepaliek atklātas brūces, caur kurām var iekļūt fitopatogēni? Lapas kāta pamatnē tuvāk stumbram vēl pirms tam, kad lapa nokritusi, veidojas cita – korķšūnu – zona. Kad lapas nokritušas, to varam ieraudzīt kā lapas pēdu. Šajā zonā šūnapvalks pārkaļķojas un neļauj fitopatogēniem iekļūt audos.
Skujkoki ziemā lapas nenomet, jo tām ir ļoti specifiska morfoloģiskā uzbūve. Skujām, kā zināms, ir adatveida forma un līdz ar to ļoti maza lapas virsma. Poras (atvārsnītes) skujās ir ļoti dziļi iegrimušas. Šo pielāgojumu dēļ transpirācija ziemā ir samazināta līdz minimumam. Skujas, tuvojoties aukstajai sezonai, nezaudē hlorofilu un nenobirst. Lapas aukstajā sezonā saglabājas arī dažiem ievestajiem, piemēram, rododendru ģints, augiem. To lapas lielā salā sarullējas un piekļaujas pie stumbra, tādējādi atvārsnītes ir pasargātas no lielām vēja pūsmām un iztvaikošana caur augu lapām samazinās.
Jūs interesējošus jautājumus speciālistiem sūtiet pa e-pastu [email protected] vai pēc adreses – “Mājas Viesis”, a/s “Lauku Avīze”, Dzirnavu ielā 21, Rīgā, LV-1010, ar norādi “Jautājums speciālistam”.
