Kāpēc klibo vēža skrīnings? 0
Sākumposmā vēzis nav sataustāms, tas neizraisa ne sāpes, ne citas nepatīkamas izjūtas. Tāpēc slimības skartais pat nenojauš, ka ļaunā kaite jau ieperinājusies ķermenī. To atklāt palīdzētu skrīnings – valsts apmaksāta savlaicīgas vēža atklāšanas programma, kas krūts, dzemdes kakla un kolorektālā jeb zarnu ļaundabīga audzēja diagnostikai Latvijā darbojas ceturto gadu. Palīdzētu – ja vien visi, kam šī iespēja dota, to izmantotu.
Tagad saprotu – jāmīl sevi
“Vaina bija tikai un vienīgi manī,” atceroties pēdējo gadu dzīves gājumu, secina Marija (65). Pirms četriem gadiem labo krūti viņai jau operēja – paldies dievam, tikai labdabīgi bumbulīši un mastopātija. Taču slimnīcas izrakstā tika norādīts: turpmāk jāpārbaudās ik pēc trīs mēnešiem. Bet darbā mūždien aizņemtā sieviete tam neatrada laiku.
2010. gada decembrī Marija saņēma uzaicinājumu uz valsts apmaksāto krūts skrīningu, bet tobrīd tam nepievērsa nopietnu vērību. Kad pāris mēnešus vēlāk abas ar draudzeni par to atcerējās, nosprieda – ja jau kaut ko piedāvā par brīvu, jāizmanto. Aizgāja uz izmeklējumu, taču saņemt skrīninga rezultātus atkal nebija laika. Palūdza, lai to izdara draudzene…
Jau nepilnu mēnesi vēlāk Marija tika operēta. Lai gan vairāki radinieki bija miruši no vēža – tātad pastāvēja iespēja, ka arī viņu var skart šī slimība –, Marija tam nespēja noticēt.
Krūti viņai nenoņēma, izoperēja limfmezglus. Audzējs jau bija trešajā stadijā, turklāt agresīvā formā. Mediķi prognozēja, ka Marijai dzīvot atlicis vairs tikai pusgadu. Pašlaik pagājis nedaudz vairāk nekā gads, un viņa joprojām cīnās ar savu slimību. Ārsts ieteica lietot dārgas zāles – viena intravenoza injekcija maksā aptuveni tūkstoš latus, bet kopumā vajadzīgas divdesmit četras šādas potes. Valsts tās apmaksāt atteicās.
Paldies farmācijas firmai Roche, ka Marijai tik ļoti vajadzīgos medikamentus uzdāvināja.
“Tagad katru rītu stiprinu sevi ar domu, ka esmu vesela. Un pārmetu sev, ka agrāk neklausīju ārstu ieteikumam regulāri pārbaudīties. Man vienmēr bija kas svarīgāks, steidzamāks,” atzīst Marija.
Trīs lamatas audzējam
Skrīnings ir lielas cilvēku grupas pārbaude, lai atlasītu tos, kuriem ir paaugstināts risks saslimt ar kādu konkrētu slimību.
Valsts apmaksātā vēža savlaicīgas atklāšanas programma (skrīnings) paredz trīs lokalizāciju audzēja testus:
* sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem dzemdes kakla pārbaudi vienu reizi trijos gados;
* sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem rentgena izmeklēšanu krūšu dziedzeriem ar mamogrāfijas metodi vienu reizi divos gados;
* pacientiem vecumā no 50 gadiem ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā – slēpto asiņu testu fēcēs vienu reizi gadā.
Uz krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu sievietes tiek aicinātas ar īpašu vēstuli, kurā norādītas arī viņu dzīvesvietai tuvākās ārstniecības iestādes, kur iespējams veikt šos valsts apmaksātos izmeklējumus.
Lai pārbaudītu zarnu veselību, pacientiem jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš izsniedz testa komplektu slēpto asiņu atklāšanai fēcēs un izskaidro, kas un kā darāms, lai to veiktu, kādus pārtikas produktus testa laikā nedrīkst ēst.
Desmit dienu laikā pacientam no trim vēdera izejām jāsavāc trīs fēču paraudziņi un testsistēma ar tiem jānogādā ārstam. Dakteris, izmantojot reaģentu, noteiks, vai rezultāts ir pozitīvs vai negatīvs.
Ja fēcēs atrod asins piejaukumu, tas vēl nenozīmē, ka vēzis noteikti ir, taču šādu iespējamību diemžēl nevar izslēgt. Iespējams, būs jāveic papildu izmeklējums, piemēram, kolonoskopija.
Ja riska vecumā šos izmeklējumus ar noteikto regularitāti veiktu visiem, kam tie paredzēti, saslimšanu izdotos atklāt, kamēr tā vēl ir sākumstadijā un vieglāk ārstējama.
Atsaucas kūtri, bet…
Nacionālā veselības dienesta – tas uzrauga valsts apmaksātās savlaicīgas vēža atklāšanas programmas – informācija liecina, ka iespēju bez maksas veikt vēža skrīningu līdz šim izmantojusi neliela daļa aicināto.
Trīs skrīninga darbības gados (2009.–2011.) krūtis pārbaudījušas tikai nepilni 25 procenti sieviešu, uz dzemdes kakla izmeklējumu ieradies aptuveni 21 procents no uzaicinātajām, bet vēl mazāk – tikai 7 procenti no 812 tūkstošiem vīriešu un sieviešu, kas sasnieguši piecdesmit un vairāk gadus un kuriem to vajadzētu darīt, veikuši slēpto asiņu testu fēcēs kolorektālā vēža diagnostikai.
Kāpēc ļaudis tik kūtri atsaucas piedāvājumam par baltu velti pārbaudīt veselību? Iespējams, daļa uzskata, ka viņus jau nu gan ļaundabīgs audzējs nekad neskars, citi baidās uzzināt pārbaudes rezultātu un, ja nu atklātos kas aizdomīgs, biedējoša šķiet gan tālāka izmeklēšana, gan ārstēšana. Protams, nereti negatīva loma ir arī sociālajiem apstākļiem, neinformētībai vai neizpratnei par to, cik svarīgs ir skrīnings, taču daudziem joprojām piemīt pavirša attieksme pret savu veselību.
Medicīniskās sabiedrības Pulss–5 ginekoloģe Aida Čaligava atzīst, ka uz valsts apmaksāto dzemdes kakla izmeklējumu pie viņas ierodas maz sieviešu. “Dienā uz konsultāciju caurmērā ir pieteikušās divpadsmit pacientes, bet tikai viena uz to atnāk ar skrīninga vēstuli rokās. Tomēr lielākā daļa sieviešu ginekologu apmeklē regulāri, bez speciāla uzaicinājuma, tāpēc piedāvājumam izmeklēties bez maksas pat nepievērš uzmanību. Citas teic – jā, man mājās ir tā vēstule, bet samaksā par vizīti trīs latus un pārbauda veselību tāpat.
Manuprāt, tas liecina, ka dati par profilaktisku ginekoloģisku izmeklēšanu, arī dzemdes kakla onkocitoloģisku pārbaudi, ko paredz skrīninga programma, nav precīzi un patiesībā nav tik satraucoši.
Tūkstošiem sieviešu ginekologu apmeklē brīvprātīgi un ir izmeklētas. Domāju, ka pie Nacionālā veselības dienesta apkopotajiem datiem par dzemdes kakla vēža skrīninga apmeklējumu var pieskaitīt vēl savus desmit procentus.
Tad būsim tuvāk patiesībai.”
Dakterei Aidai Čaligavai ir iekārtota speciāla burtnīca, kurā pierakstīti visu pacienšu telefona numuri un adreses. Tām, kurām skrīninga rezultāti ir slikti, ārste zvana. Ja izmaiņas dzemdes kaklā nav atklātas – nesazinās. Par to, ka šādi rīkosies, klientes brīdina jau iepriekš. Tikai tāpēc, lai uzzinātu skrīninga rezultātus, otrreiz uz pieņemšanu nav jāiet. Ja kādu sievieti neizdodas sazvanīt, viņai nosūta vēstuli.
“Kā gan varu klusēt, ja pacientei ir nopietnas veselības problēmas! Un, lai gan liela daļa sieviešu pašas apzinīgi apmeklē ārstu, ir ļoti labi, ka valsts piedāvā pārbaudīt veselību arī bez maksas. Jo starp tām, kas atnāk valsts apmaksātās programmas ietvaros, bieži vien mēdz būt sievietes, kuras pie ginekologa nav bijušas gadiem ilgi. Vismaz šis uzaicinājums viņas ir pamudinājis pārbaudīties,” atzīst Aida Čaligava.
Iespējams, arī uz krūšu pārbaudi – mamogrāfiju – daļa sieviešu dodas, negaidot valsts pamudinājumu. Bet tas, cik daudz ļaužu veic zarnu vēža testu, lielā mērā atkarīgs no ģimenes ārsta. Vācot informāciju šī raksta tapšanai, internetā veicu nelielu aptauju, kas atklāja: ne visiem pacientiem, kuri pārsnieguši piecdesmit gadu vecumu, dakteris piedāvājis veikt slēpto asiņu testu. Dažs pie ģimenes ārsta bijis pavisam nesen, bet par zarnu vēža skrīninga iespēju neko nezina.
Citi aptaujātie izteica neapmierinātību, ka pēc skrīninga veikšanas nākas vēlreiz doties pie ārsta, lai uzzinātu rezultātus – vai tad 21. gadsimtā tos nevarētu saņemt pa e–pastu?
Tā kā informācija par izmeklējuma rezultātiem ir konfidenciāla – tajā ir personas un medicīnas dati –, elektroniska tās pārsūtīšana nav droša. Taču plānots, ka šā gada beigās sāks darboties e–veselības portāls, informē Nacionālais veselības dienests.
Tam attīstoties, iedzīvotāji elektroniskā formā varēs saņemt gan uzaicinājuma vēstules pārbaužu veikšanai, gan izmeklējumu rezultātus. Tiem piekļūt varēs, izmantojot bankas pieejas datus – lietotājvārdu, paroli vai elektronisko parakstu.
Tomēr arī pašlaik ir gana iespēju, kā informēt pacientu par skrīninga rezultātu. Veselības centra 4 ģimenes ārstei Vizmai Vecvērdiņai ir sava pieeja.
“No maniem pacientiem, kuriem piedāvāju veikt valsts apmaksāto kolorektālā vēža skrīningu, šo iespēju izmanto aptuveni 90 procenti. Kad esmu izstāstījusi visu par izmeklējumu, tūlīt pierakstu pacientu arī uz nākamo vizīti, lai varētu pārrunāt rezultātus. Tādu, kuri par tiem neinteresējas, manā praksē ir maz. Turklāt, ja redzu, ka skrīninga testā atklātas slēptās asinis, bet pacients uz konsultāciju nenāk, sameklēju viņu un informēju par veselības problēmām.
Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad, veicot kolorektālā vēža skrīningu, atklāts ļaundabīgais audzējs jau trešajā vai ceturtajā stadijā. Tātad, no vienas puses, paļauties tikai uz valsts apmaksāto izmeklējumu nevajadzētu. Taču, pat diagnosticējot ielaistu vēzi, mēdz būt pozitīvs rezultāts. Kādu manu pacienti ar novēloti atklātu zarnu audzēju veiksmīgi izoperēja, un viņa pēc operācijas ir nodzīvojusi jau piecus gadus.
Šaubos gan, vai ārsta obligāts pienākums ir pacientam sūtīt informāciju par skrīninga rezultātiem. Katram cilvēkam tomēr pašam jābūt atbildīgam par savu veselību. Turklāt mani pacienti, kurus esmu aptaujājusi, apliecina: lielai daļai to, kam pāri piecdesmit, e–pasta nemaz nav.”
Kā vairot pacientu atsaucību
Pateicoties valsts apmaksātajām pārbaudēm, trīs gadu laikā audzēja šūnas dzemdes kaklā atklātas 24, bet dažādas citas patoloģijas 2730 pacientēm. Savukārt skrīninga programmā veikta mamogrāfija palīdzējusi diagnosticēt 150 ļaundabīga krūts audzēja gadījumus. Slēpto asiņu tests fēcēs 2011. gadā uzrādījis zarnu veselības problēmas 5 procentiem – tas ir, 2760 skrīningu veikušajiem pacientiem.
Taču, lai skrīninga programmas būtu ekonomiski un medicīniski efektīvas, krūts un dzemdes kakla vēža izmeklējumu vajadzētu veikt vismaz 70 procentiem riska vecuma sieviešu, bet kolorektālā vēža skrīningu – vismaz 50 procentiem mērķgrupas pacientu.
Kā panākt, lai ļaudis iespēju veikt skrīningu izmantotu atsaucīgāk? Latvijas Onkologu asociācijas prezidents, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģijas galvenais speciālists medicīnas doktors Jānis Eglītis kā pozitīvu piemēru min Slovēniju. Tur jau pirmajos divos skrīninga darbības gados krūts vēža izmeklējumu apmeklēja 85 procenti uzaicināto sieviešu. To varēja veikt tikai divos vai trīs medicīnas centros, un šo centru darbinieki bija arī tie, kuri rakstīja uzaicinājuma vēstules, katru sievieti uzrunājot ļoti personiski. Vēstulē tika norādīts konkrēts datums, laiks un vieta, kur un kad pacientei jāierodas. Šāda konkrēta pieeja acīmredzot iedarbojas labāk, secina dakteris Eglītis.
Diemžēl Latvijā atsaucība ir zema, lai gan, piemēram, ar dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningu varētu tos ne tikai agrīni diagnosticēt. Audzēju dzemdes kaklā tas ļautu atklāt pirmsvēža stadijā un arī izārstēt. Izmeklējot zarnas un, ja nepieciešams, pēc tam izdarot kolonoskopiju, visbiežāk atklāj labdabīgus veidojumus – gļotādas bojājumus vai polipus, bet neārstēti tie var pārvērsties audzējā.
Ja polipus noņem un bojājumu laikus sadziedē, audzējs neattīstās.
ar mamogrāfijas metodi izmeklējot krūtis, novērst saslimstību ar šīs lokalizācijas vēzi nevar. Toties iespējams audzēju atklāt agrīni un sekmīgi izārstēt. Ja krūtī ar tausti samanāms bumbulis, audzējs jau ir otrajā vai trešajā stadijā.
“Lai atsaucība veikt profilaktisku izmeklējumu būtu lielāka un tas kļūtu efektīvāks, vispirms jāuzlabo skrīninga kontrole,” uzskata onkologs. “Kādai institūcijai jāuzņemas pilnīga kontrole pār to un iegūto datu analīzi. Nacionālajam veselības dienestam ir uzdots sagatavot vēstules un apkopot datus, bet tā pienākums nav detalizēti analizēt informāciju.”
Mamogrāfisko skrīningu pašlaik iespējams veikt vairāk nekā divdesmit Latvijas medicīnas centros un slimnīcās. It kā labi, bet no otras puses – vietas, kur veikt izmeklējumu, ir ļoti izkaisītas.
Turklāt Latvijas Onkoloģijas centrs, kur šos izmeklējumus veic viskvalitatīvāk, uzaicinājuma vēstulēs nemaz nav minēts. Eiropas eksperti arī norādījuši, ka uzaicinājuma teksts nav pietiekoši draudzīgs. Tam jābūt pozitīvākam, tādam, kas uzrunā sievietes un motivē piedalīties šajā programmā, spriež dakteris Eglītis.
“Varbūt mums jāmācās no Igaunijas, kur skrīningu veic pēc teritoriālā principa. Katrā teritorijā strādā sava grupa, kas atbild par tā veiksmīgu norisi. Piemēram, Kurzemē varētu darboties Liepājas ārstu grupa, Vidzemē – atbildību uzņemties Valmieras slimnīcas speciālisti.
Priecē, ka, pateicoties valsts apmaksātajam skrīningam, Latvijā ir pieaugusi krūts vēža diagnosticēšana vēl agrīnā stadijā. Pamazām atsaucība pieaug, taču, ja tas notiks līdzšinējā tempā, vēlamo skrīninga apmeklējumu sasniegsim tikai pēc trim četriem gadiem,” secina onkologs Jānis Eglītis.
Bet vēzis tik ilgi var negaidīt…
Svarīgi zināt * Sākuma stadijās cilvēkiem, kam taisnajā vai resnajā zarnā iemeties audzējs, nav nekādu sūdzību. Kad tādas rodas, vēzis jau ir ielaists un palīdzēt pacientam ir grūtāk. * Pērn zarnu vēzis tika atklāts 1200 cilvēkiem; 65–70 procentos gadījumu – trešajā un ceturtajā stadijā. Veicot skrīninga testu, patoloģiskos procesus zarnās iespējams atklāt laikus un ārstēt. * Katru gadu ar kolorektālo vēzi Latvijā saslimst vairāk nekā 1000 iedzīvotāju, bet tā dēļ mirst vairāk nekā 700. Pēdējos gados saslimstība ar šo vēža veidu pieaug. Ja esat sasniedzis 50 gadu vecumu, bet ģimenes ārsts vēl nav piedāvājis veikt slēpto asiņu piejaukuma testu, vaicājiet viņam par šo iespēju!
|
