Kāpēc ķirši pēc bagātīgas ziedēšanas neaizmetās, bet mazi nobira? Salnas nebija pie vainas 14
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Kāpēc ķirši pēc bagātīgas ziedēšanas neaizmetās, bet mazi nobira? Salnas nebija pie vainas. Jautā Ilva O. Konsultē Dobeles Dārzkopības institūta agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas vadošā pētniece Daina Feldmane.
Tam, ka ķiršiem nobirst ziedi un augļi neaizmetas, var būt dažādi iemesli. Daina Feldmane skaidro vairākus no tiem.
Saldajiem ķiršiem nepieciešamas vismaz divas atšķirīgas šķirnes, kas aug netālu viena no otras, lai tās apputeksnētos. Tas vēlams arī skābajiem ķiršiem. Jāņem vērā, ka skābais ķirsis neapputeksnēs saldo un otrādi. Ziedēšanas laikā vēlams, lai laiks ir saulains, bez nokrišņiem un stipra vēja, kas ir labvēlīgs bišu un citu kukaiņu aktīvai lidošanai.
Augļu veidošanās laikā augam var trūkt kālija vai bora. Mēslošanai labāk izmantot kompostu vai minerālmēslus nelielās devās. Augsnes reakcija vēlama pH 6–6,5, lai barības elementus varētu viegli uzņemt. Rudenī augsnē var iestrādāt komplekso mēslojumu dārzam – 10–20 g/m2 (NPK 0-11-22), kas satur arī boru un citus mikroelementus. Taču jebkuras pārmērības ķiršiem nav vēlamas – augsnes pārkaļķošana, pārmēslošana ar slāpekli (arī kūtsmēsliem) un fosforu.
Slikta augļu aizmešanās var būt normāla parādība jauniem kokiem.
Pirmajos gados galvenokārt notiek augšana un augļi veidojas nedaudz, tas var turpināties 4–6 gadus. Pēc tam koks nobriest, augšana samazinās, bet ražošana kļūst bagātīgāka.
Neattīstītu augļu nobiršana var notikt arī dažādu slimību dēļ – jāizretina kokam vainags, ja ir pārāk biezs, laikus jāizgriež bojāti zari.
Sabiezināts vainags pirmajos gados raksturīgs skābajiem ķiršiem, kad viss spēks aiziet zaru veidošanā. Vainaga retināšana veicinās augļu aizmešanos.
Augļu aizmešanos var traucēt sausums, vēsums un lietus ziedēšanas laikā. Vēsā laikā putekšņi dīgst lēni un apputeksnēšanās var nenotikt. Jāizvēlas vietējiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotas šķirnes.
