Kāpēc ķermeņa temperatūra mainās uz augšu vai leju 2
Katram sava temperatūra
36,6°C, ko uzskata par vidējo veselīga cilvēka temperatūru, izrādās, nav akmenī cirsta. “36,6 °C ir ādas temperatūra, kuru mērām padusē, bet, ja vēlamies uzzināt ķermeņa patieso temperatūru, tā būtu jāmēra mutē vai taisnajā zarnā, kur tā būs par vismaz pusgrādu augstāka,” skaidro ārste. Arī 37 grādi var būt normāla cilvēka temperatūra!
Ir vairāki faktori, kas ietekmē katra cilvēka ķermeņa temperatūru: vecums, dzimums, diennakts laiks (piemēram, no rītiem cilvēkam vienmēr būs zemāka temperatūru nekā vakaros), uzturs, fiziskās aktivitātes, dažādas autoimūnas slimības, medikamenti, ko cilvēks lieto, un pat rase – tumšādainajiem cilvēkiem temperatūra ir augstāka.
Sasniedzot 60 gadu vecumu, ķermeņa temperatūra pakāpeniski pazeminās un var noslīdēt līdz 36°C, neizraisot galvassāpes un drebuļus vai kā citādi nesignalizējot par šīm organisma izmaiņām.
Temperatūras izmaiņas rada diennakts ritms, kas vecākiem cilvēkiem dabiski saīsinās, to nosaka arī termoregulācijas centrs, kas atrodas smadzenēs un līdz ar vecumu mainās.
“To svarīgi zināt, lai saaukstēšanās gadījumā, ja ir iesnas un klepus, bet termometrs rāda 36,6 grādus, cilvēks neignorē saslimšanas simptomus: ja normāla ķermeņa temperatūra ir 36, tad kāpiens par 0,6 grādiem jau skaitās paaugstināta temperatūra,” teic ārste.
Ko izjūtam, paaugstinoties un pazeminoties temperatūrai?
Ja temperatūra paaugstinās, cilvēks izjūt drebuļus, svīšanu, var būt apsārtusi āda vai parādīties izsitumi. Kad temperatūra pazeminās, arī var būt drebuļi un aukstuma sajūta, bet āda ir vēsa, citreiz var būt zilganā nokrāsā. Var palēnināties pulss, smagos gadījumos – sākties koordinācijas un apziņas traucējumi, bet tas jau būs pie ekstrēmas temperatūras pazemināšanās, piemēram, kad termometrs rāda vien 35 °C.
Temperatūra visbiežāk pazeminās, kad cilvēks atrodas aukstumā, kad nav iespējams sasildīties, arī tad, ja telpās ir zema temperatūra. Apkārtējā vides temperatūra ietekmē cilvēka temperatūru.
Kā reaģēt uz temperatūras paaugstināšanos?
Daloties pieredzē, ģimenes ārste atklāj, ka cilvēki temperatūras izmaiņām pievērš uzmanību un jautā ārstam konsultāciju, visbiežāk – saaukstēšanās gadījumos. Svarīgi gan apzināties, ka pati temperatūras maiņa nav slimība, tas ir viens no saslimšanas simptomiem.
“No vienas puses, paaugstināta temperatūra vērtējama pozitīvi, jo tas nozīmē, ka ar cilvēka imunitāti viss ir kārtībā. Leikocīti ražo antivielas, un organismā tiek izdalītas bioloģiski aktīvās vielas. Ir pierādīts, ka mikroorganismiem patīk 37 grādu temperatūra, bet pie augstākas tie iet bojā, līdz ar to, ja saaukstēšanās pirmajā dienā uzkāpj augsta temperatūra, uzreiz to mēģināt dabūt lejā nebūtu vēlams,” skaidro Santa Stepiņa. Ja pirmajā dienā, kad paaugstinājusies temperatūra, uzreiz sāk lietot temperatūru pazeminošas zāles, vēlāk ģimenes ārstam daudz grūtāk noteikti diagnozi.
“Antibiotiku nepieciešamību izvērtē diennakts laikā, bet, ja pacients pirms tam lietojis temperatūru pazeminošus medikamentus un temperatūra normalizējusies, ir grūti saprast temperatūras pazemināšanās patieso iemeslu,” skaidro ģimenes ārste.
Pirmās divas saaukstēšanās dienas ieteicams ārstēties mājās, dzerot daudz tējas un kārtīgi izguļoties. Telpām jābūt mitrām un izvēdinātām.
“Katrā cilvēka šūnā ir ūdens, mēs par 70% sastāvam no ūdens, tādēļ šķidrums, ko izvadām un izsvīstam, jāatdod šūnām atpakaļ ar uzviju. Ja ilgākas slimošanas gadījumā lieto zāles, tās efektīvi nedarbosies, ja slimnieks nedzer daudz ūdens,” piekodina daktere.
Kāpēc 37 grādi ir grūtāk paciešami par 39 grādiem?
Daudzi būs ievērojuši, ka slimojot lielāko diskomfortu sagādā pirmās dienas temperatūra, kas ap 37 grādiem vien grozās, bet 38 °C un pat 39 °C ir daudz vieglāk izturēt – nesāp ne galva, ne moka slikta pašsajūta. “Cilvēks labi iztur 39, bērni pat 40 grādu temperatūru. Pieņemu, ka 37 grādu temperatūra ir tad, kad organisms tikko sācis ražot antivielas un izdalīt bioloģiski aktīvās vielas – cīnīties ar saaukstēšanos, līdz ar to pašsajūta ir sliktāka. Vēlāk, kad temperatūra paaugstinājusies, vielu daudzums ir lielāks, līdz ar to pašsajūta ir labāka,” spriež ģimenes ārste.
Triju dienu likumu par došanos pie ģimenes ārsta nebūtu ieteicams ievērot tiem pacientiem, kam ir smagas blakusslimības, jo tas var saasināt, piemēram, diabētu un sirds mazspēju.
Uz pirmajām temperatūras izmaiņām uzreiz jāreaģē arī grūtniecēm.
Pārējiem gan, ja trīs dienas mājas apstākļos cīņa ar paaugstinātu temperatūru bijusi nesekmīga, ieteicams doties pie ģimenes ārsta un, kad veselība atgūta, ik pa laikam izmērīt temperatūru, lai precīzi uzzinātu, kāda ir normāla ikdienas ķermeņa temperatūra.
Mūsu eksperte
Santa Stepiņa, ģimenes ārste
