Kāpēc kartupeļus bojā drātstārpi? Un kā ar tiem cīnīties? 0
“Pērn kartupeļos bija daudz drātstārpu. Vai šādi bumbuļi der sēklai, un ko darīt, lai drātstārpu būtu mazāk?” vaicā Jānis Lielvārdē.
Patīk velēnas un nezāles
“Tumšais sprakšķis jeb tā sauktais drātstārps pārziemo augsnē un, pat ja kāds būtu palicis kartupelī (bojājums redzams kā tumšas, dziļas alas), to postījumi nebūtu lieli. Lielāko postu ražai nodara tie drātstārpi, kas mitinās augsnē,” skaidro Priekuļu pētniecības centra Laukaugu selekcijas nodaļas vadošā pētniece Ilze Skrabule.
Tādēļ visvairāk uzmanības jāpievērš augsnei, kurā kartupeļus stāda. Daudz sprakšķu būs vietās, kur iepriekšējos gados bijusi velēna, sevišķi tur, kur bijušas vārpatu saknes, kas ir sprakšķu našķis. Tamdēļ svarīgi arī kartupeļu lauciņu cītīgi izravēt, jo arī nezāļains stādījums sprakšķim šķiet tīkama dzīves vieta, jo atgādina pļavu.
Regulāri rušinot augsni, var iznīcināt daļu no sprakšķu jaunās paaudzes. Kartupeļu lielaudzētājiem, lai pasargātu sēklas bumbuļus, ir pieejamas kodnes, taču mazdārziņu vajadzībām tādu nav. Jaunie bumbuļi, kas izaugs no kodinātās sēklas kartupeļiem, nebūs pasargāti no kaitēkļu uzbrukumiem.
Sprakšķi dzīvo ilgi
“Sprakšķim zem zemes ir piecu gadu attīstības cikls. Tā masveida savairošanās notiek mitrās vasarās, bet sausās vasarās jaunie dējumi iet bojā, jo kaitēkļa dzīves cikls noris pārdesmit centimetru dziļumā,” skaidro uzņēmuma Agrimatco augu aizsardzības līdzekļu speciāliste Dace Lesiņa.
Sprakšķu mātīte jūlijā vai augustā dēj olas augsnes virskārtā. Ja tajā laikā ir sauss un karsts, tad dējums iet bojā. Tas nozīmē, ka pērn jaunajai sprakšķu paaudzei bija slikti laiki, bet tagad pagrabos esošos kartupeļus postīja iepriekšējos – labvēlīgajos gados saradušies kaitēkļi.
Labs līdzeklis cīņai
Kā viens no labākajiem risinājumiem mazdārziņam, kurā savairojušies drātstārpi, ir līdzeklis Perlka. Tas vienlaikus ir gan mēslojums, gan palīdz atbrīvoties no drātstārpiem un kailgliemežiem. Līdzekli ieteicams iestrādāt kartupeļiem paredzētajā vagā vai dobē 10 cm dziļi 8–10 dienas pirms stādīšanas.
Pieredze liecina, ka šis līdzeklis arī apdedzina jauno, dīgt sākušo nezālīšu saknītes un stādījumos attālinās pirmās ravēšanas reize. Lietošanas daudzums ir 1–2 kilogrami līdzekļa uz 100 m2 stādījuma, kaisot vagās.
Perlka ir gatavots no oglēm, kaļķiem un atmosfēras slāpekļa. Līdzekļa sastāvā ir slāpeklis, kalcijs un magnijs. Mēslojumu ieteicams lietot arī tad, ja plānots audzēt graudaugus, īpaši kukurūzu, kuru stipri posta drātstārpi. Līdzekli ieteicams kaisīt vagās un dobēs, atstājot rindstarpas un vadziņas starp tām neapkaisītas, lai būtu, kur patverties sliekām, kurām arī nepatīk Perlka.
