Kāpēc kaimiņvalstīs antidepresantus lieto divreiz vairāk nekā pie mums 0
Jaunākie zāļu patēriņa statistikas dati, kas publicēti jaunā grāmatā “Baltic Statistics on Medicines 2013- 2015” liecina, ka iepriekšējos trīs gados Baltijas valstīs visvairāk patērētas zāles sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās sistēmas slimību ārstēšanai.
Otrajā vietā ar vairāk nekā trīs reizes mazāku patēriņu bijušas zāles gremošanas trakta un vielmaiņas slimību ārstēšanai Latvijā un Igaunijā un zāles nervu sistēmas slimību ārstēšanai – Lietuvā.
Zāļu patēriņa dati izteikti DDD (pieņemtā vidējā dienas balstdeva, kas lietota medikamenta galvenajai indikācijai pieaugušam pacientam) uz 1000 iedzīvotājiem dienā (DID). Piemēram, Latvijā visvairāk lieto prettrombu līdzekļus – 80 devas, bet Igaunijā un Lietuvā AKE inhibitorus asinsspiediena normalizēšanai- attiecīgi 85 un 102 devas. Patēriņa līderis bezrecepšu zāļu grupā visās trīs valstīs pērn bija medikamenti, kuru aktīvā viela ir acetilsalicilskābe.
Lai gan kopējais zāļu patēriņš audzis visās trīs valstīs, vērojamas arī būtiskas atšķirības, piemēram, antidepresantu, miega un nomierinošu līdzekļu lietošanā. Ja Lietuvā un Igaunijā medikamenti depresijas ārstēšanai ir visvairāk lietoto zāļu TOP 15 – attiecīgi 11. un 15. vietā, tad Latvijā tajā nav pat iekļuvuši. Statistikas dati liecina, ka Lietuvā lieto 28, Igaunijā 25, bet Latvijā uz pusi mazāk- tikai 12 DID.
Kādēļ tas tā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs profesors Elmārs Rancāns: “Šādas antidepresantu patēriņa atšķirības liecina, ka depresija Latvijā netiek atpazīta un adekvāti ārstēta. Ārsti lielākoties izraksta medikamentus tikai depresijas simptomu mazināšanai, piemēram, trankvilizatorus. Lai gan Latvijā varētu būt ap 115 000 depresijas slimnieku, bet ap 70 000 ar sūdzībām par depresijas izraisītiem veselības traucējumiem vēršas pie ģimenes ārstiem, valstī oficiāli reģistrēti, tas ir, pacientu ar psihiskiem un uztveres traucējumiem reģistrā ik gadu tiek iekļauti, tikai ap astoņiem tūkstošiem depresijas pacientu. Tas nozīmē, ka lielākai daļa pacientu, kas vēršas pēc palīdzības ambulatorajās medicīnas iestādēs, slimība netiek diagnosticēta. Tas katru gadu valstij nodara 105 miljonus eiro lielus zaudējumus. No tiem 61 miljons tiek zaudēts darba nespējas dēļ, proti, depresijas pacients vai nu kavē darbu, vai arī nespēj produktīvi strādāt, bet atlikušie četrdesmit miljoni eiro – pašnāvību dēļ, ko neārstētas depresijas dēl veic iedzīvotāji, kuri būtu varējuši strādāt un apgādāt savu ģimeni.”
Psihiatrs stāsta, ka mūsdienās antidepresanti cenas ziņā ir vieni no pieejamākajiem medikamentiem arī tad, ja ģimenes ārsta vai psihiatrs nav izrakstījis īpašo recepti valsts kompensējamo medikamentu saņemšanai. Arī par pilnu maksu depresiju iespējams ārstēt, jau sākot no 6 – 7 eiro mēnesī. Valsts kompensējamos medikamentus ar 50% atlaidi var saņemt pacienti, kuriem ir atkārtotas depresijas epizodes. Latvijas psihiatru asociācija jau vairākus gadus cīnās par to, lai palielinātu šo medikamentu kompensācijas apjomu līdz 75%. “Pēdējo astoņu gadu laikā valsts finansējums psihiatrijas pacientu ārstēšanai ar kompensējamiem medikamentiem samazinājies par 50%. Ja 2008. gadā šim mērķim tika tērēti astoņi, tad šobrīd tikai nepilni četri miljoni eiro,” atzīst E. Rancāns. Protams, sabiedrībā joprojām pastāv arī aizspriedumi pret antidepresantu lietošanu.
