Mājokli nebūvējam vienai dienai. Kas jāzina par materiālu siltumvadītspēju? 0
Kas ir siltumvadītspējas koeficients, un kā tas ietekmē materiālu izvēli celtniecībā? Jānis Vecāķos
Izvēloties materiālus mājas būvniecībai vai mājokļa remontam, jāņem vērā ne tikai tas, kā izskatīsies galarezultāts un cik līdzekļu būs jāiztērē remonta vai būvniecības laikā, bet svarīgāk zināt izmantoto materiālu īpašības, īpaši siltumnoturību.
Mājokli nebūvējam vienai dienai, tāpēc svarīgi saprast, cik izmaksās ēkas uzturēšana tās ekspluatācijas laikā. Lielākie izdevumi, protams, būs apkures sezonas laikā, ja vien mājoklī nebūs izmantoti risinājumi, kas kavē vai pat nepieļauj mājokļa atdzišanu.
Apvienojumā ar modernu ventilācijas sistēmu tad mājā būs komforts un patīkams mikroklimats tveicīgās vasaras dienās un nebūs jātērē līdzekļi mājokļa papildu dzesēšanai.
Materiāli siltumu vada dažādi
Visbiežāk siltuma zudumi ēkās rodas tieši caur nesošajām konstrukcijām, izvēloties nepiemērotu materiālu biezumu un salikumu. Zīmējumā uzskatāmi var redzēt, cik biezai un no kāda materiāla jābūt sienai, lai tā spētu aizturēt vienāda siltuma daudzuma aizplūšanu.
Ikviens materiāls apstākļos, kad tā viena puse sasilst, bet otra atdziest, kļūst par siltuma vadītāju. Daži materiāli siltumu vada sliktāk, citi labāk. Piemēram, metāls lieliski vada siltumu, un neviens neriskēs ķerties ar pirkstiem pie vāroša katliņa vāka, ja vien tas nav aprīkots ar koka vai speciālas plastmasas rokturi. Divi pēdējie siltumu vada slikti, tāpēc roka ir pasargāta.
Mazliet no fizikas
Materiālu siltumvadītspēju apzīmē ar grieķu burtu λ (lambda). Tas parāda, kāds siltuma daudzums vienā sekundē iziet cauri šā materiāla virsmas 1 m2, izplūstot caur 1 m biezu tā kārtu, kad no abām tā pusēm temperatūras atšķirība ir 1 grāds. Jo zemāka materiāla vai būvizstrādājuma siltumvadītspējas koeficienta vērtība konstatētajos apstākļos, jo labākas tā izolācijas īpašības.
Speciālisti šādu koeficientu aprēķinājuši praktiski visiem celtniecības materiāliem, un tas atrodams tabulās vienkāršā un saprotamā veidā. Ļoti bieži celtniecības materiālu ražotāji šo koeficientu norāda arī uz materiāla iesaiņojuma vai datu lapās. Bieži vien norādītas vairākas vērtības dažādiem ekspluatācijas apstākļiem. Jo materiāls vairāk piesātinās ar mitrumu, jo augstāka kļūst tā siltumvadītspēja. Ja nepieciešami precīzi aprēķini, tas jāņem vērā.
Materiālus ar labu siltumvadītspēju, piemēram, metālus, izmanto tur, kur siltums jāpievada vai jāaizvada projām, piemēram, apkures radiatoros, jo svarīgi, lai pēc iespējas vairāk siltuma no siltumnesēja novadītu telpai.
Savukārt materiāliem, ko izmanto ēkas konstrukcijās, jāuzvedas pretēji – tiem jākavē siltuma aizplūšana.
UZZIŅA
Daži siltumvadītspējas koeficienta piemēri materiāliem ideālos laboratorijas apstākļos:
• poliuretāna putām – 0,027
• korķa loksnēm – 0,035
• ekovatei (blīvums 60 kg/m3) – 0,041
• pakulām – 0,05
• putupolistirolam (blīvums 150 kg/m3) – 0,05
• minerālvatei (blīvums 75 kg/m3) – 0,052
• priedes vai egles koksnei šķērsām šķiedrai – 0,09
• finierim – 0,12
• OSB plāksnēms (blīvums 800 kg/m3) – 0,13
• gāzbetonam (blīvums 800 kg/m3) – 0,21
• keramzītbetonam – 0,41
• māla pilnķieģeļu mūrim (smilts/cementa java) – 0,56
• māla ķieģeļu (ar tukšumiem) mūrim ar to pašu mūrjavu – 0,7
• kvarca logu stiklam – 0,76
• betonam – 1,51
• dzelzsbetonam – 1,69
• alumīnijam – 221
• varam – 407
Kā to izmantot praksē?
Celtniecībā ļoti reti izmanto tikai vienu materiālu, lai izveidotu nesošās ēkas konstrukcijas, piemēram, sienas. Izņēmums ir koksne un kaņepju betons. Visbiežāk izmanto vairākas materiālu kārtas, no kurām viens ir siltinājums ar ļoti zemu siltumvadītspēju. Sienas kopējo siltumvadītspēju veido visu kārtu siltumvadītspēju summa. Tāpat jāņem vērā gaisa kārtu siltumvadītspēja starp materiāla kārtām.
Līdz ar to iespējams jau laikus izrēķināt, cik biezs katra materiāla slānis vajadzīgs, lai ēkai nodrošinātu pietiekamu siltumizolāciju. Šie aprēķini ir visai sarežģīti, jo jāņem vērā ļoti daudz faktoru, tāpēc tos labāk uzticēt pieredzējušiem būvinženieriem. Tomēr internetā atrodami kalkulatori, kuros, norādot plānoto sienu materiāla biezumu un vēlamo siltinājuma veidu, klimatisko zonu, iespējams uzzināt, piemēram, nepieciešamā siltinājuma biezumu vai sienas kopējo siltumvadītspēju. Rīkoties ar tiem nebūt nav sarežģīti un katram pašam iespējams sev atbildēt uz jautājumu, vai ierīkotais vai plānotais ēkas siltinājuma slāņa biezums ir pietiekams arī ļoti aukstai un bargai ziemai.
Konsultējis SIA “KMT Projekts” valdes loceklis Māris Stiprais
