Kāpēc jaunieši maina cilvēkus pret tehnoloģijām? Skaidro eksperte 0
Autore – Rīgas Tālmācības vidusskolas skolotāja, Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēks Baiba Miltoviča
Dažādās publikācijās un raidījumos nereti tiek diskutēts par to, kā skolotājiem būtu jāstrādā ar jauniešiem, lai veicinātu viņu interesi par mācībām, kas rezultētos ar labākām sekmēm.
Būtiski atrast kopīgu valodu ar jauniešiem – galvenais, lai komunikācija ar jauniešiem būtu ātra, precīza un saprotamā valodā, jo jaunieši atrodas nemitīgā informācijas plūsmā un nereti vēlas būt tuvāk tehnoloģijām, nevis cilvēkiem.
Domāt ārpus rāmjiem
Pedagoga un augstskolas mācībspēka profesijas mani saistīja jau tad, kad pati biju skolniece un vēroju savus skolotājus un vēlāk – mācībspēkus universitātē. Daži no skolotājiem ir bijuši arī manas profesionālās dzīves virzītāji, piemēram, mudinot doties uz “Politikas un tiesību” olimpiādi vidusskolā un ar savu entuziasmu sniedzot labu paraugu.
Šobrīd, kad pati esmu uzkrājusi pieredzi pedagoga darbā, varu teikt, ka tas sniedz gandarījumu, tā ir radoša profesija dinamiskā un nemitīgi mainīgā vidē. Skolotāja darbs liek domāt ārpus rāmjiem un meklēt radošas pieejas dažādās situācijās.
Pielāgoties pārmaiņām
Protams, ikviens skolotājs saskaras ar dažādiem izaicinājumiem – viens no tiem ir spēja nemitīgi mainīties, iet līdzi laikam un būt kustībā. Mums jāpieņem, ka tehnoloģijas ir šī brīža jaunās paaudzes nepieciešamība, tāpēc, jo ātrāk to integrēsim mācību procesā, jo labākus rezultātus sasniegsim.
Nākotnē jābūt gataviem uz to, ka aizvien vairāk tiks izmantoti starptautiski mācību avoti, arī sociālās platformas u.tml. Šobrīd esmu skolotāja tālmācībā, kur tehnoloģijas ir noteicošais, lai jaunieši varētu mācīties.
Diskusijas ar skolēniem notiek, nevis klasē, bet vebinārā, nākotnē plānoju sākt izmantot arī “Snapchat”, kas jauniešiem ir ļoti saistoši. Iespējams, kāds man nepiekritīs, bet arī tā var strādāt ar bērniem un jauniešiem, un darīt to ļoti sekmīgi.
Skolēniem pašiem jāgrib mācīties
Pasniedzu mācību priekšmetus, kas galvenokārt saistīti ar ekonomiku, politiku un tiesībām. Darba pieredze saistās gan ar klātienes, gan neklātienes izglītības ieguves formām, tāpēc varu salīdzināt abas jomas.
Tālmācība prasa disciplīnu, labu organizētību un motivāciju – prasmes, kuras ir iespējams attīstīt.
Svarīgākais ir tas, ka tālmācībā skolēniem pašiem ir jāgrib mācīties, un skolotāja uzdevums ir sekmēt šo vēlmi. Vebināros par politiku un tiesībām skolēniem cenšos rādīt dažādus simbolus, partiju un starptautisko organizāciju logotipus, valstu vadītāju attēlus u.tml., un to vienlīdz labi var darīt kā klātienē, tā arī elektroniskajā vidē.
“Online” paaudze nepārtrauktā pieslēgumā
Oksfordas Universitātes izdevniecība 2019. gadā ir publicējusi lielisku grāmatu – “Platformu sabiedrība” (The Platform Society), kurā tiek raksturotas arī izglītībā notiekošās pārmaiņas, kuras ietekmē tiešsaistes jeb “online” paaudze, kas atrodas nepārtrauktā pieslēgumā.
Sociālās tehnoloģijas ir dziļi integrētas katrā jauniešu dzīves aspektā, piemēram, dalīšanās ar mirkļiem personiskākās un tūlītējās sociālajās platformās.
Jaunieši bieži izvēlas atrasties tālāk no cilvēkiem un būt tuvāk tehnoloģijām. Skolēni pēdējo 5 vai 10 gadu laikā noteikti ir mainījušies un turpinās mainīties, līdz ar to izglītības ieguves formām un metodēm jābūt skolēniem un studentiem saprotamām un atbilstošām.
Izglītības sistēmai ir jāmainās
Esmu darbojusies gan nacionālā, gan starptautiskā vidē, tāpēc lieliski izprotu ne tikai Latvijā dzīvojošu jauniešu vajadzības, bet arī ārvalstu studentu izaicinājumus pielāgoties Latvijas izglītības sistēmai.
Jāsaprot, ka ar šiem pašiem izaicinājumiem lielā mērā saskarsies arī tie ārvalstīs dzīvojošie latviešu jaunieši, kurus mūsu valdība kopā ar vecākiem aicina atgriezties Latvijā. No vienas puses mēs aktīvi runājam un cenšamies panākt viņu atgriešanos, bet no otras puses ir jautājums – vai esam gatavi viņus reāli integrēt izglītības sistēmā?
Bērnus, no kuriem liela daļa dzīvo jauktās ģimenēs, angļu valodu prot labāk, nekā latviešu, un ir pieraduši pie citas izglītības sistēmas.
Mēs nevaram gaidīt, kad mainīsies jaunieši – tie, kuri ir pieraduši pie tehnoloģijām vai atgriezušies no citas izglītības sistēmas, bet ir jābūt gataviem un jāsāk mainīties pašiem.
Tikai tā mēs visi atradīsim kopīgu valodu, kas parādīsies arī jauniešu sekmēs un zināšanās.
