Kāpēc jaunais gads mūs apbur un psihologiem šajā laikā trūkst klientu 1
Saskaņā ar statistiku, pirms jaunā gada strauji samazinās mirstība. Nedēļu un vairāk ap jaungadu psihologi paliek bez darba, un tas nav saistīts ar cilvēku gatavošanos svētkiem.
Cik bieži jums pirms Jaunā gada ir nācies dzirdēt: “Drīz tas būs klāt! Tad viss būs citādi – rūgtums paliks vecajā gadā, jaunais gads nesīs atbrīvošanu un laimi…” Bet brīvdienas paiet ātri un pēc tam… Salts vējš un skumjas, nobirusi, čaboša eglīte kā čuksti par veltīgām cerībām… Un nāk vilšanās…
Noslēpums, brīnums, paša maldi, ilūzijas… ir saistīti jēdzieni.
Tādi mēs esam, cilvēki. Tāpēc mēs esam cilvēki. Mēs ejam skatīties iluzionistu uzstāšanos, zinot, ka viņi mūs muļķos. Bet mēs dzīvojam un mīlam tāpēc, ka varam veidot ilūziju.
Kāpēc Jaunais gads pilns ar brīnumiem?
Radoši cilvēki lielākoties neizjūt jaunā gada atšķirības, jo viņiem ik diena, pat mirklis ir jauns. Viņi novērtē katru sekundi, kāda tā bijusi.
Cilvēks, kas dzīvo “tumsā”, gausi un monotoni, pelēki, ar visu savu enerģiju ir vērsts uz darbu, gaidot jauno gadu jūt: kaut kam beidzot jānotiek, lai tas mainītos. Un lielākā emocionālā izlāde notiek jaunajā gadā – kā pavadīšu to, tā pavadīšu visu gadu.
Patiešām ap jauno gadu psihologiem ir mazāk pacientu un samazinās garīgās veselības problēmas, jo šajā posmā cilvēki “organizē savas dzīves jēgu”, cerot uz brīnumu.
Austrijas psihologs Viktors Frankls iedalīja divu veidu neirozes: naogēno, kad cilvēks neredz dzīves jēgu, vispār kaut kam jēgu, ir depresija – garīgs tukšums, kad cilvēks nespēj mazināt stresu, izbaudīt dzīvi, ir it kā slazdā. Un otrs – situāciju neiroze – kad dēļ kāda gadījuma, teiksim, grēka, cilvēks cieš no neirozes un vēl ir sabiedrības spiediens.
Galvenais neirozes veids ir pirmais. Ja cilvēks redz dzīvei jēgu, viņš to redzēs, pat ja būs izsalcis vai badā. Dažas dienas pirms svētkiem cilvēki redz konkrētu mērķi – Jaunais gads, ir nozīme ilūzijām, kas liek mobilizēties, cilvēks vairs nav tik nomākts. Tātad nevis pats jaunais gads ir pievilcīgs, bet pievilcīgs ir process, cilvēka cerības.
Interesanti, ka ir cilvēki, kas nepanes brīvdienas. No Jaunā gada vispār “traks var palikt”! Viņiem svinības ir mokas, no kurām labāk aizmukt, izolēties, lai pēc svētkiem varētu “atgriezties”. Tas saistīts ar to, ka viņi kādreiz arī “dega par cerību, brīnumu” un piedzīvoja vilšanos.
Jaunais gads ir noslēpumains un brīnumains, daudzi vēlas tam piešķirt šādu jēgu. Bet tas nav jādara tikai Jaunajā gadā, bet ik dienu. Tad arī nebūs pēcsvētku vilšanās. Tajā pašā laikā nevajag atteikties no iepriekšējiem sapņiem, ja tos vēl nav izdevies īstenot, tā var pazaudēt arī vienīgo dzīves jēgu.
Bīstami ir Jauno gadu uztvert kā milzīgu kalnu, t.i., ļoti ļoti emocionāli, eksaltēti. Labāk lai tas ir jauks paugurs. Pretējā gadījumā no augsta kalna var zemu krist. Nav nejaušība, ka janvārī pie psihologiem atkal ierodas klienti, vīlušies un nomākti.
Atcerieties, ka neirozes var rasties no jūsu patērētāja veida attieksmes pret citiem un Jauno gadu. Nemeklējiet zem eglītes dāvanu sev, bet ieprieciniet citus. Kādu aizmirsāt? Dodiet par sevi ziņu un apciemojat. Uzdāviniet kaut ko. Ja agrāk pasts ap svētku laiku bija pārpildīts, tagad – pustukšs. Kāpēc? Mēs esam kļuvuši patērētāji.
Jaunā gadā mēs iedomājamies savas karstākās vēlēšanās. Vai jūs zināt, ka tā īstenošana atkarīga no cilvēka tipa? Viss brīnišķīgi var būt tikai histēriskiem, ietekmējamiem cilvēkiem. Viņi saņem to, ko vēlas, jo organizē savu dzīvi tā, lai ieprogrammēto īstenotu un sāk “dzīvot” savos iekšējos tēlos. Tas raksturīgāk sievietēm.
Jaunais gads nav atdalāms no fenomena “jauns”. “Jauns” un “mīlestība” ir vienoti.
Piemēram, ja mēs zaudējam spēju otrā cilvēkā atklāt ko jaunu, viņš mums vairs neeksistē. Un mīlestība pazūd. Kāpēc mūs tik ļoti piesaista šie svētki? Jo tie nes “jauno”. Bet lai jauno nes ikviens mirklis, ne tikai šī nakts.
Jebkurā gadījumā, mēs esam CILVĒKI tikai tāpēc, ka mums ir slāpes un vēlme pēc brīnuma, noslēpuma.
Raksta autors Ramins Garifulins, psylist.net
