Kāpēc jāsiltina dobas sienas 4
Viens no eksotiskākajiem māju siltināšanas veidiem ir mājas sienās esošo gaisa spraugu aizpildīšana. Gaisa spraugas māju sienās visbiežāk izveidojušās divos veidos. Sprauga starp veco pilsētas ēku mūriem savulaik bija domāta vēdināšanai, vasaras sezonā sargājot māju no pārkaršanas, bet, gatavojoties vēsajai sezonai, gaisa spraugu “aizkorķēja”, iestumjot tur ķieģelīšus. Jāatgādina, ka agrāk līdzīgi noslēdza arī bēniņu telpas un pagrīdi. Noslēgta gaisa sprauga veidoja tā laika prasībām pietiekoši labu siltumizolācijas slāni. Tomēr laika gaitā mājas sienās parādījās mikrospraugas, caur kurām siltais gaiss cēlās uz augšu un izplūda ārpusē. Ventilācijas lūkas lejasdaļā izveidojās retinājums, kas caur spraugām iesūca auksto gaisu. Ziemā, kad ir lielāka temperatūras starpība, gaisa straume ir īpaši intensīva un siltuma zudumi attiecīgi lielāki. Uzskata, ka skursteņa efekta dēļ mūra mājas sienas zaudē vismaz 20% siltuma.
Citādi tas izskatījās laukos, kur pēckara gados daudzas Latvijas koka konstrukciju mājas apmūrēja ar ķieģeļiem. Starp koka sienu un ķieģeļu mūri izveidojās ventilācijas sprauga, kura ļāva koka sienai elpot. Apmūrējums aizturēja vēju, nokrišņus un uzlaboja mājas ārējo izskatu, jo ķieģeļu māja jau bija piederīga teju kungu kārtai, tomēr no siltumizolācijas viedokļa efekta nebija pilnīgi nekāda. Siltumenerģijai pieaugot cenā, mājas bija papildus jāsiltina. Iekšpuses siltināšanai bija nepieciešami lieli remontdarbi, turklāt samazinājās iekštelpu lietderīgā kvadratūra. Siltināt ārējo sienu, ja aiz tās saglabājas tukšā gaisa telpa, nav lietderīgi, jo gaisa sprauga siltumu palaidīs vējā. Racionāli bija gaisa spraugu aizpildīt ar piemērotu izolācijas materiālu, summējot iekšējās sienas siltuma noturību, gaisa spraugas siltuma noturību un ārējās ķieģeļu sienas siltuma noturību. Siltinājuma slānim bija jālaiž cauri ūdens tvaiki, lai siena varētu elpot un konstrukcijas nebojātos. Tradicionālie siltināšanas līdzekļi maz derēja, un pie darba ķērās novatori.
Putas un vate
Vienu no pirmajiem līdzekļiem dzīvojamo māju tukšo dobumu aizpildīšanai – termoputas – radīja 1946. gadā Vācijā. Vairāku ķīmisku šķidrumu sajaukumu ar saspiestu gaisu iepūšot gaisa spraugās, izveidojās putas, kas sastingst. Vācu uzņēmums “Aminotherm”, pārbaudot pirms 35 gadiem celtās ēkas, secināja, ka materiāla kvalitāte vizuāli, kā arī apsekojot laboratorijā, bija pilnīgi atbilstoša. Siltināšanas darbus mūra mājā veic no ārpuses. Strādnieki apkārt mājai visā sienas augstumā viena metra attālumā citam no cita ķieģeļu šuvju vietās saurbj nelielus caurumiņus, ievada ierīces uzgali un iepūš putas. Izurbtos caurumiņus aiztaisa ar līdzīgu masu. Speciālisti informē, ka “TermoPOR” putu slānis nepatīk grauzējiem, jo aizdambē tiem elpošanas ceļus.
“Ja spraugas sienā ir platākas par septiņiem cm, tās var efektīvi aizpildīt ar ekovati, ko gatavo no celulozes šķiedras (81% šķirota makulatūra) ar dabisko sāļu piedevām,” stāsta SIA “Vides tehnika” tirdzniecības vadītājs Intars Rozmans. “Ekovatei ir laba siltumvadāmība, mitrumizturība, skaņas izolācija un pietiekama ugunsdrošība. Kā organisks materiāls tā viegli uzņem un arī atbrīvojas no mitruma līdz dabiskajam līmenim. Sienu piepildīšana notiek simetriski, visā ārējā mājas sienas augstumā izurbjot caurumus, iebāžot spraugā pūtēja uzgali un ievadot ekovates masu.”
Ekočempions
“Ilgtspējīga izolācija ārējām dobtajām sienām ir “Supafil Cavity Wall 034” minerālvate, kuru izgatavo no pārstrādāta stikla (70%) un smilts. Vate ir hidrofoba, bez sintētiskajiem sveķiem un saistvielām, krāsvielām un balinātājiem, iestrādes laikā neput. Tai ir lieliskas siltumizolācijas īpašības, labas A klases skaņas izolācijas īpašības un A1 uguns reakcijas klase. Materiāla struktūra nodrošina augstu tvaiku caurlaidību, tai pašā laikā materiāls neuzsūc mitrumu.
“”Supafil” produktiem ir minimāla rukšana (1%) un ir minimāla gaistošo savienojumu emisija, tātad ir iespēja šos produktus lietot ēku “BREAAM” sertifikācijai. Materiālu iestrādā caur fasādē izveidotiem urbumiem, izmantojot specializētu iestrādes tehniku, ko veic apmācīti speciālisti. Pēc iestrādes urbumus aizdara ar atbilstošu mastiku,” informē Santis Girņus, “Knauf Insulation” tirgus attīstības koordinators Latvijā.
Leģendas, lodītes un inovācijas
Interesanti, ka ekselentais sienu dobumu aizpildīšanas materiāls “RigiPerl 035” tika radīts leģendārās Rīgas ģipškartona ražotnes laboratorijās, kas pagājušā gadsimta 30. gados pārcēlās uz Vāciju. Sīkās, ar grafītu noklātās putuplasta bumbiņas atgrūž mitrumu un labi slīd. Spraugas starp bumbiņām nodrošina tvaika kustību.
“Jaunums Latvijas tirgū ir Vācijā tapušais “RenoPerl”, kas atgādina smilšu popkornu. No perlīta veidotās mikroskopiskās gaisa lodītes ir speciāli apstrādātas, lai būtu mitrumdrošas un labi laistu cauri ūdens tvaikus. Materiālu viegli iestrādāt, tas ir nedegošs un slāpē skaņu,” informē SIA “RB&B” projektu vadītājs Harijs Tučs.
“Šobrīd Latvijā līdzīgu siltumizolācijas materiālu – “IZOpearl” – sadarbībā ar zinātniekiem izstrādā, testē un tirgū virza SIA “ThermEko”. Materiāls sastāv no putuplasta granulām, kuras klāj grafīts un kurām gaisa spraugas aizpilda siltumizolācijas materiāla “IZOPROK” frakcijas. Paralēli materiāla ražošanas bāzes izveidei notiek aktīvi materiāla pētniecības un testēšanas darbi kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Procesu analīzes un izpētes centru. Vietējais siltumizolācijas materiāls ļaus nopelnīt vietējiem uzņēmējiem un, salīdzinot ar analogu materiālu, izmaksās lētāk,” pārliecināts SIA “ThermEko” valdes loceklis Igors Usiļonoks.
