Kā tad iznest garīgos atkritumus 15
Pēc pamatprasmju apgūšanas būtu labi attīstīt sevi darbam ar grūtām dzīves situācijām. Un ikviens, kas spēj uz atkritumu kaudzes izaudzēt ziedu un nodod šo prasmi citiem – sniedz taustāmu labumu.
Reiz mēs sēdējām trijatā ar Skolotāju un viņa sievu. Starp mani un viņa sievu radās redzamas simpātijas. “Vai jums nav bail, ka starp mums varētu kas notikt?” – jokojot es pajautāju. “Tad es izdzīvotu savu greizsirdību” – Skolotājs atbildēja. Lūk, cilvēka reakcija, kurš pārvalda savu apziņu. Viņš neteica: “Uzskatīšu tevi par nelieti” vai “nositīšu sievu”. Viņš teica: “Es strādāšu ar savu prātu.” Tieši tāpēc viņš ir Skolotājs.
Man tiešām ir nesaprotams noslēpums, kāpēc civilizētā pasaule nemīl garīgo higiēnu. Man ir tikai viena versija: briesmīgas bailes zaudēt kaut ko. Pat ja tas jau sen ir nokalpojis savu laiku un kļuvis par atkritumiem. Līdzīgi kā veci cilvēki – jo vairāk baidās no nāves, jo grūtāk šķirties no visādiem krāmiem. Jebkurš pilnvērtīgs darbs ar apziņu nozīmē transformāciju, lai gan nelielu, bet nomiršanu. Miziņas aizlido, īstais kodols paliek.
Pie manis atnāca sieviete ar sagatavotu zīmīti: “Labprātīgi lūdzu dakteri Gusevu iedurt man sirdī un glābt mani no nelaimīgas mīlestības pret bijušo vīru. Lai kas notiktu ar mani pēc šī trieciena – lūdzu dakteri Gusevu nevainot.”
Darbs ar viņu noritēja pretējā virzienā. Par to, ka mīlestība viņas sirdī pret bijušo vīru ir dzīva un reāla, bet visas viņas pretenzijas un aizvainojumi – diemžēl, jau mirst. Un viņai ir laba izvēle – nogalināt savu sirdi, lai tai nesāpētu, vai atlaist savas nepiepildītās cerības, lai tās neievaino viņas sirdi. Protams, cerības vienmēr ir dārgākas.
Reiz es vaicāju kādai sievietei, ko viņa izvēlētos: lai vīrs nomirtu, palicis uzticīgs viņai, vai piekrāptu, bet dzīvotu. “Protams, lai nomirtu,” – viņa atbildēja bez vilcināšanās. Un to sauc par mīlestību?! Vai es gribētu tā būt mīlēts “līdz kapa malai”?
“Nav vērts pielāgoties mainīgajai pasaulei – labāk lai tā pielāgojas mums…” – Andrejs Makarevičs nodziedāja veselas paaudzes moto. Arni Mindelam ir tieši pretēja frāze: “Vai nu tu būsi elastīgs un mobils, vai pasaule atradīs veidu, kā tevi iznīcināt. Un nav svarīgi, kā to sauks – slimība vai autoavārija”. Mani novērojumi no dzīves liecina, ka Mindelam var uzticēties vairāk.
