Kāpēc izlijušu kafiju satīrām uzreiz, bet garīgos atkritumus krājam gadiem? 15
Dārgākie kursi kā iesmaržināšanās pret netīrību
“Iedomājaties, kā izskatītos un kā smaržotu cilvēks, kurš nebūtu mazgājies kopš dzimšanas, netīrītu zobus, negrieztu un neķemmētu matus? Varbūt viņš pat lietotu smaržas un kosmētiku, lai labi dvestu un izskatītos labāk – kā jums tas patiktu? ” vaicā ārsts-psihoterapeits Vjačeslavs Gusevs un turpina: „Turklāt viņš būtu pieradis pie paša smaržas un nemanītu, ka smird, toties par citu smirdoņu viņš būtu sašutis.
Tiek uzskatīts, ka ir pareizi un labi mācīt bērniem ķermeņa higiēnu, tas ir dabiski. Ja bērns vai pieaugušais nav nomazgājis seju, viņam var to pateikt, tāpat draudzenei: “Tev tuša ir notecējusi?” Tas ir normāli – pareizi un vispārpieņemti. Tikpat dabiski ir tīrīt savas mājas un mazgāt drēbes.
Ja kaut kas ir izlijis uz grīdas, cilvēki saka: “Paņem lupatu un noslauki, kamēr nav sakaltis”. Saprotiet, ko nozīmē frāze: “Noslauki, kamēr nav sakaltis?” Cilvēki kaut kā zina, ka sakaltušus netīrumus noberzt grūtāk, viņi neteiks neprātīgo frāzi: “Neaiztiec, kamēr svaigi, laiks sadziedēs/aizslaucīs”. Kaut kā šajā gadījumā cilvēki saprot, ka satīrīt labāk svaigu – ka sakaltis kafijas traips ar laiku nepazūd no grīdas. Labākā gadījumā tas nonāk uz čībām, bet sliktākā – uz tā sāk salipt jauni netīrumi. Nez kāpēc to cilvēki labi saprot. Tad kāpēc cilvēki saka: “Laiks dziedē?” Tas nedziedē, tikai netīrumi sažūst un notīrīt tos kļūst grūtāk.
Sakiet man, kāpēc ar apziņas netīrumiem, atkritumiem pieņemts apieties citādi? Par personīgās apziņas higiēnu nemaz nav pieņemts rūpēties. Absolūti.
Labākajā gadījumā cilvēki apmeklē kaut kādas mācības, kas atgādina mēģinājumu iesmaržināties uzreiz ar visu pudelītes saturu un kaut kādu iemeslu dēļ tiek uzskatīts: jo smaržas ir dārgākas, jo efekts ir labāks. Bet no fakta, ka netīrā telpā izsmidzināts gaisa atsvaidzinātājs, telpa tīrāka nekļūst. Vēlams telpu vienkārši izmazgāt un izvēdināt, un tad atsvaidzinātāji nav nepieciešami.
Bet ar apziņu ir tieši tāpat. Tā tāpat kā mūsu ķermenis un mūsu mājoklis, prasa noteiktas higiēnas iemaņas, to attīstīšanu un pielietošanu ikdienā. Un ir pavisam labi, ja cilvēks iemācās pastāvīgi pamanīt un “apstrādāt” diskomfortu prātā tā rašanās brīdī, negaidot, līdz “apkaltīs” vai kāds cits nāks un savāks. Tas ir grūtākais, strādājot ar apziņu. Ja mājas sakārtošanai var nolīgt kādu, garīgā tīrīšana pat ar kāda palīdzību prasīs arī pašam piepūlēties.
Tāpat kā, stāvot blakus cilvēkam, pēc dažām minūtēm kļūst skaidrs, cik ilgi viņš nav mazgājies, tā, komunicējot ar kādu, pēc pāris minūtēm kļūst skaidrs, kā viņš ievēro apziņas higiēnu, kā sakopis savu prātu.
