Uzraugošā prokurora uzdevums ir uzraudzīt, vai ir pamats operatīvajām darbībām, nevis klausīties sarunas. 27
Tad jūs personīgi tās sarunas neesat klausījies, tikai izlasījis žurnālā “Ir”?
Nevienu audioierakstu neesmu klausījies, tikai izlasījis dažus atšifrējumus, kuri bija pievienoti KNAB lēmumam, kas bija sagatavots Augstākajai tiesai. Sarunas ir jāanalizē operatīvajam darbiniekam, kurš atbild par lietu. Viņam ir jāinformē sava vadība, un tā lemj, ko darīt tālāk ar to informāciju.
Tagad, izlasot šīs sarunas, jāatzīst, ka viena liela daļa no tām ir vērtējamas no ētikas viedokļa, nekas tur vairāk nav. Tur es neredzu nekādu noziegumu, ja kāds atzīst, ka tas žurnālists ir galīgi neregulējams, bet cits savukārt ir labs, jo klausa, ko viņam sakām. Ir jānošķir ētiskas dabas momenti no kriminālas dabas momentiem. Var noklausīties narkotiku tirgoņu sarunu, ka vakar bijusi ļoti veiksmīga diena, jo pārdevis piecus gramus heroīna, bet šodien gan nav paveicies, jo pārdevis tikai vienu gramu. Lai notiesātu, ar to būs par maz, jo jākonstatē, kam viņš pārdevis, jāizņem šī narkotika, jāveic ekspertīze utt. Tad šīs sarunas kalpos kā pierādījums.
Vai jums nešķiet, ka tomēr “oligarhu lietas” neveiksmes viens no cēloņiem ir prokuratūras un KNAB nespēja saprasties būtiskos juridiskos jautājumos?
Te ir runa par tiesiskuma un likumu izpratni. Prokuratūrā ir daudz augstāks līmenis, un mēs nekad neļausim un nepiekritīsim tai nostājai, kāda vismaz iepriekš valdīja KNAB. Tur tika uzskatīts, ka viss, ko KNAB dara, ir pārāks pār likumu. Jebkura rīcība, kas ir vērsta uz nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu, pat ja tā neatbilst likumam, ir pieļaujama. Vislielākās domstarpības mums radās tad, kad mēs pieprasījām ievērot likumu. Šī iestāde visu laiku bija pieradusi, ka viņiem neviens nekad neiebilda – kā gribēja, tā strādāja, ko gribēja, to darīja. Tas ir tāpat kā ar izlutinātu bērnu – kad sāk mēģināt likt viņu atpakaļ rāmjos, tad kliedz un krīt gar zemi.
