Kāpēc izčākstēja oligarhu lieta. Kalnmeiers taisnojas 27
Žurnāla “Ir” jūnija trijos numuros tika publicēti fragmenti no viesnīcā “Rīdzene” noklausītajām Aināra Šlesera, Aivara Lemberga, Andra Amerika, Viestura Koziola un citu personu sarunām. Sabiedrībā tās jau ieguvušas apzīmējumu “oligarhu sarunas”. Noklausīšanās notikusi laika posmā no 2009. līdz 2011. gada pirmajai pusei, un publicētie materiāli parāda, kā tikušas dalītas oligarhu ietekmes sfēras politikā, uzņēmējdarbībā un kā savām interesēm pakļauti mediji (laikraksti “Diena”, “Dienas Bizness” un “NRA”, apspriestas arī televīzijas LNT un LTV).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietu ierosināja 2011. gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos, taču šogad šī lieta tika izbeigta. KNAB vainoja prokuratūras neizdarību, savukārt prokuratūra uzskatīja, ka birojs nav lietu pienācīgi izmeklējis.
KNAB jaunais vadītājs Jēkabs Straume atzinis, ka KNAB lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir bijis pamatots. Proti, lietā netika gūti pierādījumi – tas, kas izskanēja pazīstamu uzņēmēju un bijušo politiķu sarunās, “neapstiprinājās dzīvē vai netika noskaidrots”. “Nebija veiksmes, bija priekšlaicīga informācijas noplūde, tai skaitā arī no KNAB,” sacīja Straume, norādot, ka atsevišķas lietā iesaistītās personas, iespējams, bija lietas kursā par KNAB īstenotajiem pasākumiem.
No atsevišķiem sabiedrības pārstāvjiem izskan viedoklis, ka par to, ka lieta izgāzās, atbildība jāuzņemas arī ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Vakar intervijā “LA” ģenerālprokurors uz to atbildēja tā: “Valstī ir noteikta kārtība, kā atstādina ģenerālprokuroru. Es nesaskatu, ka prokuratūra būtu pieļāvusi rupjus pārkāpumus šīs lietas sakarā. Patlaban notiek publiska KNAB neizdarītā darba attaisnošana un vainas pārspēlēšana uz prokuratūru.
