Kāpēc inflāciju Eiropā izjūt vēlāk un mazāk nekā Baltijā? Skaidro LB prezidents 62
Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
“Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts. Inflācija eirozonā nu jau ir virs 10%, tostarp Latvijā tā ir vēl augstāka. Līdz ar to monetārās politikas rīcība ir absolūti skaidra un vienkārša – celt procentu likmes, lai mazinātu risku, ka šī inflācija iesakņojas, jo ilgstoši augsta inflācija ir milzīgs ļaunums ekonomikai,” teica Kazāks.
Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka
valstij, īstenojot pārdomātu fiskālo politiku, ir jāpalīdz iedzīvotājiem saistībā ar straujo energoresursu un pārtikas cenu kāpumu, ko veicinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā.
“Pie tik augsta inflācijas līmeņa fiskālajai politikai ir jābūt ļoti mērķētai un terminētai, proti, jebkurš lieks eiro, kas aizies fiskālās politikas atbalstam, nozīmē, ka inflācija potenciāli būs augstāka. Tādējādi monetārajā politikā procentu likmes būtu jāceļ vēl vairāk,” pauda Kazāks.
Viņš uzsvēra, ja palīdzība tiks sniegta nešķirojot, inflācija tiks veicināta. “Noteikti nevajadzētu palīdzības atbalsta mehānismu piemērot visiem, nešķirojot. Tam Latvijas valsts budžetā naudas nav, un tas nav arī nepieciešams. Ja mēs tā rīkosimies, mēs vienkārši inflāciju kurināsim vēl lielāku un tad sabremzēšanās ekonomikā būs krietni sāpīgāka, jo ar ilgstoši augstu inflāciju mēs būtiski zaudēsim ekonomikas konkurētspēju,” teica Kazāks.
“Šo krīzi pašiem apzināti padziļināt nudien nav vajadzīgs,” uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.
Viņš arī minēja, ka
Latvija, kā arī pārējās Baltijas valstis, ir mazas, atvērtas ekonomikas, tāpēc Baltijā inflācija ir krietni augstāka nekā eirozonā vidēji.
Baltijas valstu atkarība no Krievijas gāzes arī bija krietni lielāka nekā vairumam citu Eiropas valstu, kā arī mūsu iedzīvotāji ir relatīvi nabadzīgāki, jo mūsu ienākumu līmenis būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, un iedzīvotāju patēriņa grozā mājokļa uzturēšanas izdevumu un pārtikas preču īpatsvars ir lielāks.
Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Baltijas valstīs energoresursus cenu straujais kāpums lielā mērā jau ir noticis, kamēr virknē eirozonas valstu tas vēl tikai gaidāms, jo tajās energoresursu cenas tiek fiksētas ilgākam laika periodam.
“Mums energoresursu cenu kāpums līdz mājsaimniecību maciņiem nokļūst krietni, krietni ātrāk – tas ir dažu mēnešu varbūt pusgada jautājums, bet citās valstīs tas ir gadu jautājums, jo tur šīs cenas tiek noteiktas un fiksētas uz krietni ilgāku laiku.
Līdz ar to (…) Baltijas valstīs šis energoresursu cenu kāpums lielā mērā jau ir noticis, savukārt virknē eirozonas valstu tas notiks tikai nākotnē,” teica Kazāks.
Tāpat viņš minēja – pat, ja energoresursu cenas šobrīd ir būtiski zemākas nekā vasarā, tuvākos pāris gadus nevajadzētu cerēt, ka tās atgriezīsies pirmskara līmenī vai līmenī, kādas tās bija pirms Covid-19 pandēmijas.
