Kāpēc igauņi nemedī lūšus? Medību speciālisti dalās pieredzē saietā Kandavā 1
Kur gan mednieki var labāk izrunāties un padalīties pieredzē, ja ne medībās? Šoruden Baltijas valstu un Somijas medību speciālistu tradicionālais saiets notika Kandavā, kur vīri pāris dienas sprieda par aktuālākajiem medniecības tematiem – Āfrikas cūku mēra izplatību, lielo plēsēju novērošanu un medību apjomiem, tostarp lūšu “nulles limitu” Igaunijā, kā arī bezsvina munīcijas perspektīvu. Pasākumu vainagoja veiksmīgas mežacūku medības ar dzinējiem.
Igaunijā klausa zinātnieku ieteikumiem
“Mērķis ir nemainīgs – dalīties informācijā par to, kas aktuāls pašu valstī, un uzzināt, kas notiek pie kaimiņiem un arī visā Eiropā, jo somu kolēģi, kuri teritorijā un administratīvajā kapacitātē krietni apsteidz Baltijas valstis, par procesiem Eiropas Savienībā bieži vien ir labāk informēti nekā mēs,” pasākuma mērķi skaidro tā pastāvīgais dalībnieks un arī saieta rīkotājs no Latvijas puses – valsts mežzinātnes institūta “Silava” monitoringa jautājumu speciālists Jānis Baumanis. Viņš uzsver, ka šī nav mednieku organizāciju pārstāvju tikšanās, pieredzes apmaiņa notiek starp ministriju, institūciju, valsts mežu apsaimniekotāju administratīvā darba un menedžmenta speciālistiem medību jomā.
Ar lēmumu nemedīt lūšus šosezon izcēlušies igauņi. Ziemeļu kaimiņu lielo plēsēju monitoringa rezultāti rādot, ka lūšu populāciju negatīvi ietekmējis pēdējo gadu bargo ziemu dēļ sarukušais stirnu skaits, kas ir šo dzīvnieku galvenais pārtikas avots. Pērn Igaunijas Vides ministrija, pamatojoties uz dzīvnieku pētnieku rekomendācijām, jau samazinājusi lūšu nomedīšanas apjomu, bet šosezon igauņu mednieki vispār atstāti tukšā.
Kā stāsta J. Baumanis, Kandavas saieta laikā noskaidrojies, ka pie vainas varētu būt neapdomīga mednieku reakcija uz priekšlikumu vēl vairāk samazināt limitu, kā arī pārsteidzīgi ministrijas secinājumi.
“Monitoringa veicēji skaidro, ka populācijas stāvoklis nav tik dramatisks, lai pārtrauktu medības, un no lūšu medībām atteikušies paši mednieki, kas savukārt situāciju komentē atšķirīgi. Iespējams, ka kāds sašutumā izmetis frāzi, ka ar tik mazu limitu medībām vispār nav jēgas, bet limita noteicēji to izmantojuši, lai medības vispār pārtrauktu,” par lūšu “nulles limitu” Igaunijā spriež Latvijas pārstāvis.
Igaunijā arī vilku populācijas stāvoklis neesot pozitīvs, kaimiņi tos medīs sākotnējā limita apjomā, t. i., 40, nomedījamo dzīvnieku skaitu iespējams palielināt atkarībā no sekmēm – pieredze rāda, ka tas varot sasniegt pat simtu. Dzīvnieki tiks saudzēti Āfrikas cūku mēra izplatības teritorijās, cerot, ka tie ātrāk spēs likvidēt ar sērgu slimās un jau beigtās mežacūkas. Igaunijā vilku nomedīšanas apjomu sadala pa teritorijām, nosakot limitu katram baram atsevišķi.
Ierobežo vilku medības
Kopš pagājušā gada arī Lietuvā ir apstiprināts medījamo sugu apsaimniekošanas jeb, kā to nosaukuši kaimiņvalsts medību speciālisti, aizsardzības plāns, saskaņā ar kuru šosezon atļauts medīt 20 vilkus. Limitu lietuvieši nosaka, ņemot vērā iepriekšējā gada uzskaiti.
Atšķirīga situācija ar vilku nomedīšanas apjomu izveidojusies Somijā – mednieki sūrojas, ka limitu nosaka par mazu, vilki apdraud cilvēkus, rada postījumus, tāpēc sākušās pelēču malumedības. Šie gadījumi tiek slēpti, bet nelikumīgie vilku mednieki vietējā sabiedrībā uzskatīti gandrīz vai par varoņiem.
Somu kolēģi Kandavas saietā skaidrojuši, ka mēģinot nomedīšanas atļauju noteikšanas sistēmu piemērot konkrētiem vilku bariem un ģimenēm – ja medību teritorijā dzīvo reproduktīvais bars, tad mednieks var pretendēt uz limitu, šādi viņam tiek dota iespēja katru sezonu savā reģionā nomedīt vienu vai divus vilkus legāli un nerodas interese to darīt nelikumīgā ceļā. “Manuprāt, tā ir ļoti laba un pareiza pieeja – dot iespēju legāli un kontrolēti medīt normālos apjomos, kas samazina malumedību apjomu, savukārt zinātnieki iegūst datus, mednieki saņem informāciju par sugas reālo stāvokli, tas viss kopumā vilku populācijai nāk par labu,” J. Baumanis novērtē Somijas vilku limitu problēmas risinājumu un norāda, ka Latvijas izvēlētā limitu iegūšanas metode ļauj vilku medības rīkot visai intensīvi. Lielo plēsēju monitorings neuzrāda populāciju apdraudējumu, limits netiek samazināts, tāpēc šosezon atļauts nomedīt 250 vilkus un 150 lūšus.
Nesteigsies liegt svina lodes
Latvijas medību speciālisti varēja padalīties arī ar savu pieredzi Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas jomā. Pagaidām sērga vēl nav nonākusi līdz Somijai, taču kaimiņi jau apsver iespējamos ĀCM profilakses un apkarošanas pasākumus, tāpēc izrādīja lielu interesi par Baltijas valstu situāciju.
Plašāka saruna saietā tika veltīta arī svina munīcijas tematam. Somu kolēģi strikti pauduši viedokli, ka pilnīgam šīs munīcijas aizliegumam nav gatavi ne paši ražotāji, ne mednieki, arī daļa ieroču izmantojama tikai ar svina lādiņiem. Par saprātīgu tika atzīts jau esošais liegums izmantot šo munīciju ūdensputnu medībās mitrājos vai dabas liegumos, taču ne renkuļos un lodēs, kas tiek lietotas mežā. “Kopējā tendence pasaulē virzās uz svina izskaušanu ikvienā rūpniecībā un industrijā, nākotnē tas pienāks, bet nevajag pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kamēr tam neesam gatavi,” medību speciālistu saieta dalībnieku viedokli pauda J. Baumanis.
