Igauņi atkal mums priekšā. Kādi varētu būt iemesli Latvijas skolēnu atpalicībai lasītprasmē? 22
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pārāk vēlu modernizēts jaunais saturs un ne tik kvalitatīvas mācību grāmatas – tādi varētu būt iemesli Latvijas skolēnu atpalicībai lasītprasmē.
Kāpēc mūsu kaimiņvalsts Igaunijas skolēni ir labākie lasītāji Eiropā un tālu priekšā Latvijas 15 gadus vecajiem skolēniem?
Tāds jautājums radās, redzot starptautiskā skolēnu sekmju salīdzinājuma “PISA” rezultātus. Latvijas skolēni lasītprasmē vidēji ieguvuši 479 punktus, kamēr igauņi – 523. Līdzīgi rezultāti bija arī digitālajai lasītpasmei, kurā tika pētīts, kā skolēni uztver tīmeklī rakstīto.
Protams, pētījuma kontekstā lasītprasme nenozīmē burtu savilkšanu vārdos, bet gan teksta izpratni, tostarp prasmi lasīt starp rindiņām.
Digitālā lasītprasme tostarp nozīmē arī prasmi pamanīt un neļauties manipulācijai, atšķirt uzticamo informāciju no neuzticamas, viedokli no faktiem.
Kā skaidro Liepājas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Diāna Laiveniece, drukātais teksts no digitālā var atšķirties ar izkārtojumu, tas var nebūt vienlaidu kā drukātais teksts, tam var būt klāt kāds vizuālais materiāls, kas arī var noderēt informācijas ieguvei. Līdz ar to digitālais teksts tomēr tiek uztverts citādi nekā drukātais.
Jauns izglītības saturs jau desmit gadus
Viens no iemesliem, kāpēc igauņu skolēni ir prasmīgāki lasītāji, varētu būt tas, ka Igaunijā izglītības saturs tika mainīts jau 2011. gadā. Tas veidots tā, ka igauņu valodā un literatūrā viens no uzsvariem likts uz dažādu tekstu izpratni: tiek lasīta ne tikai daiļliteratūra, tomēr teksts ir centrā un tā izpratnei liela loma ir arī centralizētajos eksāmenos, kas jākārto, absolvējot skolu.
Augsts lasītprasmes līmenis sasniegts, par spīti tam, ka būtiski krities igauņu valodas un literatūras stundu skaits, pat salīdzinot ar padomju gadiem. Tā 1978. gadā vispārējās vidējās izglītības ieguves laikā notikušas 2415 igauņu valodas un literatūras stundas. Savukārt no 2011. gada šajos mācību priekšmetos visos 12 skolas gados vairs ir tikai 1995 attiecīgā mācību priekšmeta stundas.
Runājot par daiļliteratūras lasīšanu, tā tomēr joprojām ir svarīga, taču tās apguvi veicina ne tikai skolotāji. Ir arī, piemēram, Igaunijas lasīšanas biedrība, kas dažādos veidos popularizē lasīšanu, piemēram, rīkojot bērniem aizraujošu projektu “Lasīšanas spēles”.
Tartu universitātes asociētā profesore Helēna Puksanda, nesen uzstājoties konferencē, igauņu labos panākumus teksta izpratnē saistīja tieši ar izglītības saturu un to, cik liela loma tajā atvēlēta dažādu tekstu izpratnei.
Šobrīd aina labāka?
Vai tiešām skola iet līdzi laikam tikai tad, kad to liek formālas izglītības satura izmaiņas? Vai nav pašsaprotami, ka skolēniem mūsdienās nepieciešams mācēt, piemēram, atšķirt viltus ziņu no faktiem, un vai tas nebūtu jāmāca arī bez vērienīgām satura izmaiņām?
“PISA” pētījumā tikai 56,5% Latvijas skolēnu atzina, ka viņiem tas ir mācīts. Tikmēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji tas bija mācīts pat 69,3% skolēnu.
Sanita Martena, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore lietišķajā valodniecībā un bijusī projekta “Skola 2030” vecākā eksperte, uzskata, ka iemesli, kāpēc Latvijas skolēnu lasītprasme netiek līdzi laikam, ir dažādi.
Tomēr viņa vērš uzmanību uz to, ka “PISA” pētījums atspoguļo 2018. gada situāciju. Šobrīd skolotāji jau vairāk zinot par nepieciešamību mācīt skolēniem digitālo medijpratību. Arī skolotāju tālākizglītības kursos apmēram trešdaļa satura saistās ar to, kā mācīt šo prasmi.
Runājot par jauno izglītības saturu, ko Latvijas skolās ievieš no šī mācību gada, viņa stāsta, ka arī tajā ir ietvertas medijpratības tēmas. Pamatskolā latviešu valodas stundās nu jāstrādā arī ar masu mediju tekstiem, bet sociālajās zinībās māca atšķirt viedokļus no faktiem. Vidusskolā ieviests izglītības modulis “Mediji, valoda un ietekme”.
Jāiemāca arī domāt
“Tomēr ar to, ka šādus akcentus ieliek saturā, nepietiek; svarīgi, lai skolotāji mācītu domāt,” saka S. Martena. Tieši spēja domāt ar savu galvu ir būtiska lasīšanā un medijpratībā, prasmē atšķirt melus no patiesības, pamanīt manipulāciju, norāda arī D. Laiveniece.
S. Martena atzīst, ka informācijas pārbagātība ir tik liela un viltus informācijas veidi tik dažādi, ka nav viegli atrast veidus, kā iemācīt skolēniem tajā visā orientēties: “Pat man kā pieaugušam cilvēkam dažkārt ir tā, ka kaut ko lasu un nespēju izlemt: ticēt vai ne.”
Vai, izstrādājot jauno izglītības saturu, ņemta vērā Igaunijas pieredze? “Mēs pētījām igauņu valodas standartu. Redzējām, ka viņi ļoti daudz bāzējas uz tekstu un arī Latvijas izglītības standartā tagad teksts ir kā izejas punkts valodas apgūšanai,” atbild S. Martena.
To, ka latviešu valoda vairs netiks apgūta kā sistēma un tiks mācīta ar svešvalodu apguves metodēm, latviešu valodas un literatūras skolotāji gan mēdz pārmest jaunā satura izstrādātājiem.
D. Laiveniece uzskata, ka brēkāt par to, ka uzsvars tiek likts uz tekstu, var tikai nezinoši cilvēki: izglītības saturam jāmainās līdzi laikam, turklāt pārmaiņas bija vajadzīgas agrāk. Viņasprāt, ir pamats cerēt, ka jaunais izglītības saturs uzlabos jaunās paaudzes lasītprasmi, jo nozīmīga tā daļa ir veltīta teksta uztverei un tekstveidei, kas liks skolotājiem dažādot tekstus, kas skolēniem tiek piedāvāti.
Vēl viens veids domāšanas veicināšanai ir sarunas ar vecākiem. Ja vecāki, kaut ko aizliedzot, to darīs argumentēti, bērni apjautīs argumentu nozīmi un pamazām iemācīsies paši argumentēt, stāsta S. Martena.
Igaunijā – izcilas mācību grāmatas
Liela loma tekstpratības apguvē varētu būt arī mācību materiāliem: tieši igauņu valodas mācību grāmatas augsti novērtētas arī starptautiski, iegūstot dažāda kaluma medaļas konkursā “Eiropas skolu grāmata”.
H. Puksanda stāstīja, ka katram drukātajam izdevumam ir arī digitālā versija, kuras pieejamību bez maksas nodrošina kaimiņvalsts Izglītības un zinātnes ministrija un kuru katrs skolotājs var papildināt ar savām piezīmēm un skaidrojumiem, tādējādi to personalizējot. H. Puksanda piebilda: mācību grāmatu digitālā versija nav ieskanēts pdf fails: tas ir interaktīvs mācību līdzeklis, kurā iekļauti arī, piemēram, videomateriāli.
Skolotājs: Redzēsim pēc trim gadiem
Vai jaunais izglītības saturs uzlabos skolēnu lasītprasmi?
Normunds Dzintars, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs: “Teksta dažādība latviešu valodas un literatūras stundās bijusi arī līdz šim. Ir tā: ja skolēns labi uztver tekstu, viņam veiksies ar dažādu tekstu izpratni.
Ja skolēnam neveicas, pildot uzdevumus, kas saistīti ar tekstu, tas parasti ir tāpēc, ka teksts nav kārtīgi izlasīts vai skolēns ir “pārlasījies”, izlasījis nepareizi. Mūsdienu laika zīmogs ir tāds, ka daudz kas notiek steigā, neiedziļinoties un skolēni steidzas mācoties. Tā ir problēma, ko jaunā satura ieviešana nemainīs. Tajā paša laikā teksta neizpratne nav jauna problēma. Arī pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija sūdzības par to pašu. Tomēr to, kāda praksē būs jaunā satura ietekme, redzēsim ne agrāk kā pēc trim gadiem.”
