Kāpēc iepriekš nekad nerunāja par pēcdzemdību depresiju. Tādas nebija vai nemanījām? 62

Kādas 52 gadus vecas TV24 raidījuma “Uz līnijas” skatītājas jautājums noteikti aktuāls daudziem: “Kāpēc iepriekš nekad nerunāja par pēcdzemdību depresiju. Tādas nebija vai arī tik nevīžīgi dzīvojām, ka nemanījām?”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Agrākos laikos jau bija, ka nezināja par cukura diabētu, bija laiki, kad neviens nezināja par multiplo sklerozi un daudzām citām diagnozēm, kas mūsdienās ir zināmas, tā šo situāciju skaidro psiholoģe, psihoterapeite Diāna Zande.

Viņa atklāj, ka pēcdzemdību depresija ir bijusi vienmēr, dažādos laikos. “Pēcdzemdību skumjas un nomāktību senajiem latviešiem sauca par raudamdienām; trešā-ceturtā-piektā diena pēc dzemdībām bija raudamdienas. Tas nav mūsdienu izgudrojums, un arī ne Padomju laika.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau sen, sen latvieši zinājuši, ka sieviete pēc dzemdībām ir emocionāli nestabila, norāda speciāliste, sakot, ka cita lieta, ka pirms 50 gadiem daudzi cilvēki vienkārši mēģināja izdzīvot, sakārtot saimnieciskas lietas, un to, ka kāds varbūt jūtas emocionāls – tam vienkārši nepievērsa uzmanību.

“Vai nu tu aizgāji postā ar savu depresiju, vai nu tu izdzīvoji Šobrīd šiem cilvēkiem ir ap 60 gadiem, viņi ir vecvecāki, kas saviem 30 gadu vecajiem bērniem saka – saņemies, mums bija vēl grūtāk!,” to realitāti apraksta Zande, vēršot uzmanību uz “bija grūti”, tātad – tam vienkārši tolaik vēl nebija nosaukuma.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.