Meklēt cēloni 3
Spontānais aborts var gadīties vienu reizi mūžā, piemēram, pēc pārciestas vīrusu infekcijas vai autoavārijas, taču nereti notiek atkārtoti.Kā uzsver ginekoloģe endokrinoloģe Astrīda Tirāne, pēc notikušā vissvarīgāk ir noskaidrot cēloni un censties novērst, nevis, kā dažkārt iesaka ārsti, pēc pieciem mēnešiem mēģināt atkal tikt pie bērniņa. Tiesa, spontānā aborta iemeslu ir tik daudz un tie ir tik sarežģīti, ka ne vienmēr izdodas tos atklāt.
Bieži dzirdēta ir versija, ka grūtniecība beidzas augļa gēnu patoloģijas dēļ, sak, daba nav muļķe un šādā veidā labo savu kļūdu. Lai gan agrīnā laikā tas patiešām ir viens no biežākajiem spontānā aborta iemesliem, pēdējā laikā to vairs neuzskata par galveno cēloni. Lai grūtniecība nebeigtos pirms laika, jābūt veselam un līdzenam dzemdes dobumam, kurā nav polipu vai citu veidojumu. Spontānais aborts mēdz notikt, ja ir sedlveida vai dubulta dzemde ar vienu kakliņu vai tās iekšpusē ir starpsiena.
Arī dzemdes gļotādai jābūt veselai. Ja tā iekaisusi, ir par biezu, par plānu vai pārāk sausa, apaugļotā olšūna nespēs tai pieķerties. Tikpat svarīga ir kvalitatīva olšūna. Sieviete piedzimst ar vidēji 400 tūkstošiem olšūnu, kas dzīves laikā bojājas un noveco, tātad var kļūt nepilnvērtīgas. Lai novērtētu olšūnu stāvokli, 20.–24. cikla dienā jāveic hormonu analīzes.
Ja olšūna ir veselīga un dzeltenuma ķermenis ražo pietiekami daudz hormona progesterona, kas sagatavo dzemdes gļotādu, pēc apaugļošanās tā iekrīt kā mīkstā gultiņā. Ja progesterona pietrūkst, olšūna pieķeras dzemdes sieniņai tikai uz brītiņu. Taču progesterona līmenis rāda vienīgi ieligzdošanās iespēju. Grūtniecības nodrošināšanai nepieciešami arī daudzi citi, piemēram, vairogdziedzera, hormoni.
Ja spontānais aborts notiek 10.–14., vēlākais – 16. nedēļā, parasti vainojama autoimūna slimība – antifosfolipīdu sindroms. Antifosfolipīdi ir vielas, kas veicina mikroskopisku trombu veidošanos un aizsprosto mazos placentas kapilārus, tāpēc auglis nesaņem barības vielas un nespēj attīstīties.
Par ieraduma abortu savukārt dēvē situāciju, kad atkārtotas grūtniecības izbeigšanās iemesls ir viena un tā paša partnera spermas saņemšana. Zinātnieki ir izpētījuši, ka pēc katra šāda spontānā aborta organismā saglabājas atmiņu limfocīti, kas cenšas veikt savu nelāgo darbu arī nākamajā grūtniecības reizē. Pēdējā laikā radusies jauna medicīnas nozare – reproduktīvā imunoloģija, kas pēta, kā samazināt limfocītu agresivitāti, lai tie neuzbruktu auglim.
Mazuļa zaudēšanas iemesls, visbiežāk 16.–22. nedēļā, var būt atvērts dzemdes kakliņš, kas nespēj noslēgties, un tad ārsts var palīdzēt šo problēmu novērst.
Grūtniecība mēdz priekšlaikus beigties, ja agrāk notikušas straujas dzemdības, bijis liels mazulis un dzemdējot ieplīsis dzemdes kakliņš. Nereti bērniņa zaudēšanas iemesls ir endometrioze – imunoloģiska iekaisīga saslimšana, kad organismā izdalās vielas, kas atgrūž topošo mazuli.
Spontānais aborts nereti rodas sievietēm ar olnīcu policistisko sindromu. Tad ir arī sarežģīti palikt stāvoklī, jo vīrišķo hormonu pārsvars, kas šajā gadījumā ir sievietes organismā, bloķē olšūnu veidošanos vai padara tās nepilnvērtīgas. Vainu iespējams atklāt ar hormonu pārbaudēm pirms grūtniecības iestāšanās un novērst ar medikamentiem.
Jāatceras, ka spontānu abortu var veicināt dažādas hroniskas slimības, piemēram, reimatoloģiskas, vairogdziedzera un virsnieru kaites, nekompensēts cukura diabēts.
