Kāpēc grūtnieces zobu veselība var ietekmēt gaidāma bērna zobus; kā kopt mutes dobumu mazulim 0
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zobārstniecības fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras asistente un SIA “RSU Stomatoloģijas institūts” Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas zobārste Dr. Inga Rendeniece, balstoties sava promocijas darba “Profilakses programmas izstrāde un kariesa attīstības novērtējums grūtniecēm un viņu bērniem” ietvaros, ir izpētījusi un apkopojusi, kā arī sniedz ieteikumus un skaidrojumus grūtniecēm par savu un bērnu zobu kopšanu, kādi ir zobu bojāšanās iemesli, kāda ir uztura nozīme kariesa attīstībā, kas jāievēro barojot bērnu, kā pareizi jātīra bērna zobi, kādi zobu kopšanas līdzekļi un zobu pastas jāizvēlas, kā var noteikt kariesa risku un kā saglabāt zobu veselību.
Kāda ir grūtnieces mutes veselības nozīme un ietekme uz bērnu?
Perinatālais periods ir laika posms no 20. līdz 28. grūtniecības nedēļai līdz 1 – 4 nedēļai pēc bērna piedzimšanas. Perinatālai mutes veselībai ir liela nozīme grūtnieces veselībai, kā arī topošā bērna veselībai.
Daudzas topošās māmiņas neapzinās, ka sliktas mutes higiēnas dēļ viņas var apdraudēt sava bērna veselību. Joprojām turpinās pētījumi, kā mātes mutes veselība ietekmē priekšlaicīgas dzemdības, pazeminātu bērna dzimšanas svaru un preeklampsiju (paaugstināts asinsspiediens un tūska). Turklāt mātes, kurām ir bojāti zobi, var pārnest kariogēnās baktērijas (Steptococcus mutans (SM)) bērnam jau agrīnajā vecumā, tādējādi paaugstinot bērna risku iegūt kariesu.
Perinatālajā laikā topošai mātei ir jāveic zobu labošana, ja tas nepieciešams, un tā ir jāizglīto par sava un topošā bērna mutes tīrīšanu. Agrīni uzsākta motivācija no zobārstu, higiēnistu un ginekologu puses varēs uzlabot gan mātes, gan bērna zobu veselību.
Grūtniecības laikā slikta dūša un vemšana var pasliktināt sievietes mutes veselību. Kad sievietēm ir slikta dūša, viņas izvairās no zobu tīrīšanas, kas savukārt izraisa aplikuma uzkrāšanos un paaugstina kariesa risku. Sievietēm, kurām ir vemšana, jācenšas pēc katras vemšanas izskalot muti ar glāzi ūdens, kuram ir pievienota tējkarote dzeramās sodas, un zobi jātīra ne ātrāk kā pēc 20 minūtēm. Šāda rīcība palīdzēs pret zobu erozijām. Tāpat ir jālieto fluorīdus saturošas zobu pastas un pēc maltītēm jālieto cukuru nesaturošas vai ksilitolu saturošas košļājamās gumijas.
Katrai grūtniecei būtu jāapmeklē zobārsts un higiēnists, lai noteiktu zobu stāvokli un nepieciešamības gadījumā veiktu zobu labošanu. Zobu ārstēšana grūtniecei visdrošāk ir veicama otrajā grūtniecības trimestrī, jo pirmā trimestra laikā notiek bērna organoģenēze (salikumu orgānu attīstība).
Kādi ir zobu bojāšanās iemesli?
Bērns piedzimst ar veseliem zobiem, taču vēlāk, esot saskarē ar vecākiem, māte vai cits aprūpētājs ar siekalām nodod bērnam baktērijas, kas var izraisīt zobu bojāšanos. Tiklīdz izšķiļas pirmais zobs, vecākiem jārūpējas par bērna mutes tīrību, pretējā gadījumā mazuļa zobi sāks strauji bojāties. Priekšzobi sāk bojāties no iekšpuses, tāpēc vecāki var pat nepamanīt kariesa sākumu. Pēc tam bojājums apņem zoba kakliņu pie smaganas. Kad kariess ir pārņēmis visu zoba kronīti, bieži vien ir jau par vēlu kaut ko labot, un zobs nolūst.
Kāda ir uztura nozīme kariesa attīstībā?
Ar mātes pienu bērns saņem pilnvērtīgu uzturu, kas nostiprina bērna imūno sistēmu, kā arī veicina bērna fizisko un garīgo attīstību. Taču svarīgi atcerēties, ka gan mātes piens, gan mākslīgie piena maisījumi saglabājas uz zobiem, veidojot aplikumu. Ar aplikumā esošajām barības vielām barojas arī baktērijas, kas atrodas mutē. Tās vairojas un izdala skābes, kas savukārt, bojā zobus. Lai zobi nebojātos – katru dienu jānotīra uz zobiem uzkrātais aplikums!
Ievērībai! Vecākiem jātīra (vai jāpārtīra) bērnam zobi līdz 10 gadu vecumam, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un kvalitatīvu aplikuma noņemšanu.
