Eirozonas trūcīgākās valstis ir pret naudas bēršanu Grieķijas caurajā maisā 2
Slovākijā, vienā no eirozonas valstīm ar zemākajiem ienākumiem, iedzīvotāji pauž neizpratni un neapmierinātību, kāpēc viņiem būtu jāgādā aizdevums grieķiem, kas saņem vidēji divreiz vairāk nekā slovāki, taču netiek ārā no parādiem.
Grieķiem jāsajož jostas
“Man nešķiet, ka mums vajadzētu jebko dot Grieķijai,” intervijā aģentūrai “Reuters” saka pensionēta fizioterapeite Božena Vargova, kuras pensija par 40 darba gadiem ir 370 eiro mēnesī, bet vidējā pensija Grieķijā ir 833 eiro. Asajā viedokļu sadursmē, vai eirozonai būtu kārtējo reizi jādod finanšu glābšanas riņķis Grieķijai, daļa cilvēku, kas simpatizē Atēnām, uzskata debates kā pretstāvi starp Eiropas turīgajiem un trūcīgajiem, kur bagātā Vācija pazemo nabago Grieķiju. Slovākijā un citās pēcpadomju valstīs, kas tagad ir eirozonā, robežšķirtne ir ne tikai ienākumu līmenis, bet arī attieksme pret parādiem un zaudējumiem. 60 gadus vecā Vargova un viņas vīrs, kurš strādā par masieri, pārdeva savu četristabu dzīvokli pilsētā un pārcēlās uz lētāku mitekli tuvējā ciemā, lai varētu izdzīvot ar saviem ierobežotajiem ienākumiem. Vargova uzskata, ka grieķiem ir pienācis laiks izjust daļu no grūtībām, kas piemeklēja slovākus, kad viņu valsts veica pāreju no sociālistiskās plānveida saimniecības uz tirgus ekonomiku. “Viņi dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, tagad viņiem jāsajož jostas,” viņa saka par grieķiem.
Skarbā īstenība
Slovākijas amatpersonas ir bieži izteikušas neapmierinātību ar Atēnu politiku sakarā ar Grieķijas parādu bedri, kuras pārvarēšanai valstij piešķirts kārtējais, šoreiz 86 miljardu eiro aizdevums. Premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka būtu amorāli norakstīt jebkuru Grieķijas parādu un ka viņš aicinās Grieķiju atstāt eirozonu, ja Atēnas nepildīs vienošanās noteikumus. “Grieķiem jāmaksā nodeva par savu uzvedību pagātnē,” teica Fico. “Mēs esam gājuši pa savu grūto ceļu Slovākijā,” atgādināja premjers. “Ja mēs to spējām valstī, kur tolaik bija ievērojami vājāka ekonomika, arī citai valstij tas ir jāpaveic.” Kāds Slovākijas finanšu ministra Petera Kazimira izteikums tīmeklī, ka bargos aizdevuma noteikumus varētu būt izraisījusi pati Grieķijas valdība, pat esot pamudinājis Grieķijas vēstnieku Bratislavā iesniegt sūdzību Slovākijas valdībai.
Grieķijas ekonomikai pēdējos gados strauji lejupslīdot, Slovākija ir apsteigusi Grieķiju pēc ražošanas apjoma uz vienu iedzīvotāju. 2014. gadā Slovākijas iekšzemes kopprodukts bija 76% no ES vidējā apjoma, bet Grieķijā tas bija 72%, liecina ES statistikas birojs “Eurostat”. Ja rēķina mājsaimniecību ienākumus, Slovākija tomēr atpaliek. Minimālā alga Slovākijā ir 380 eiro, bet Grieķijā – 684 eiro.
Slovākijā vidējā pensija ir 408 eiro, Grieķijā – 833 eiro.
Pat ņemot vērā, ka dzīves dārdzība Slovākijā ir zemāka, vidējā alga Grieķijā tomēr ir aptuveni 25% augstāka nekā Slovākijā, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati.
Bargas reformas
67 gadus vecās atraitnes Marijas Halmesovas pensija ir 437 eiro mēnesī, kas ir vairāk nekā lielākajai daļai vientuļo pensionāru Slovākijā, taču arī viņa, lai savilktu kopā galus, divas stundas dienā uzkopj telpas birojos un dzīvokļos.
“200 eiro aiziet par īri un elektrību, pārtika ir ļoti dārga. Man ir paveicies, ka nevajag dārgas zāles. Taču bez papildu darbiem ar manu pensiju nepietiktu visu rēķinu nomaksai,” viņa saka intervijā “Reuters”. Daudziem no Slovākijas 5,4 miljoniem iedzīvotāju dzīve kļuva sarežģītāka pēc tirgus reformām pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad tika vienkāršota darbinieku atlaišana un efektivizēta nodokļu sistēma. Aizdevuma noteikumi Atēnām paredz līdzīgu reformu veikšanu Grieķijā. Premjerministra Vladimira Mečiara valdīšanas laikā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Slovākija tika dēvēta par Viduseiropas melno caurumu. Tad slovāki ievēlēja jaunu valdību, kas veica tirgus reformas, tajā skaitā plašu privatizāciju, nodokļu izmaiņas, darba tirgus pārveidi, pensiju sistēmas pārskatīšanu un lielāku atklātumu. Valsts spēja piesaistīt vairāk ieguldītāju, strauji kāpināja eksportu un ekonomikas izaugsmi, noturot parādu krietni zem eirozonas vidējā līmeņa. Izdzīvojušiem smagu pārmaiņu laikos, slovākiem ir maz simpātiju pret grieķiem, kas protestē pret stingriem noteikumiem daudzmiljardu aizdevuma saņemšanai. “Kad Slovākijā tika īstenotas bargas saimnieciskās reformas, cilvēki tās pieņēma, nebija ne masu protestu, ne streiku,” saka Halmesova. Viņasprāt, tā nav solidaritāte, ja tādai mazai valstij jāpalīdz Grieķijai.
