Kāpēc Gobzems? Politologu versijas 0
Valsts prezidents Raimonds Vējonis acīmredzot guvis pārliecību, ka partijas “KPV LV” premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam tiks piešķirta pielaide valsts noslēpumam, sarunā ar aģentūru LETA pieļāva Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Pēc viņa domām pretējā gadījumā Vējonis šodien nebūtu nominējis Gobzemu.
“[Eksprezidents] Valdis Zatlers vakar 30 minūtes publiski sacīja, cik muļķīgi runāt par pielaidi, ja to var atrisināt ar telefona zvanu. Satversmes aizsardzības birojam (SAB) jāatbild nekavējoties, kas ir pilnīga taisnība. Acīmredzot šī problēma ir atrisinājusies, jo pretējā gadījumā nominācijas nebūtu,” sacīja Skudra.
Pēc politologa domām,
Gobzema nominēšana nav Vējoņa iepriekš paustais “plāns B”. Skudra uzskata, ka acīmredzot sarunu laikā bijuši argumenti, kas Vējonim lika izšķirties par labu Gobzema nominēšanai.
Mēģinājums numur divi: Vējonis valdības veidošanu uztic Gobzemam https://t.co/vblEXl9ouE Gobzemam pamats runāt ar Saskaņu,ja bez JKP un JV vēl kāds iespiītējas.KPV LV,JKP,NA,AP=58-ir o.k.
— Skudra (@oskudra) November 26, 2018
Domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka aģentūrai LETA pauda, ka šāds prezidenta lēmums nav “plāns B”. Viņa pati bija domājusi, ka Vējonis nosauks līdz šim publiski neizpaustu kandidātu.
Tajā pašā laikā politoloģei nav skaidrs, vai prezidents ir pārliecināts par savu lēmumu, taču pozitīvi vērtēja faktu, ka valdības veidošanas process “iet uz priekšu”. Kažoka atteicās komentēt Gobzema izredzes izveidot nākamo valdību.
Kas bija plāns B? Vai vispār tāds bija?
— Iveta Kažoka (@IvetaKazoka) November 26, 2018
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums kā nākamo premjera amata kandidātu nominēt Aldi Gobzemu (“KPV LV”) ir loģisks, aģentūrai LETA atzina aptaujātie politologi Jānis Ikstens un Filips Rajevskis.
Ikstens pauda viedokli, ka Valsts prezidents, izdarot savu izvēli, “acīmredzot virzījies pēc matemātiskas loģikas”. Viņaprāt,
viens no atslēgas punktiem Gobzema valdības veidošanas sarunās varētu būt partijas “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK lēmums – sadarboties ar KPV LV.
“Pagājušajā nedēļā nacionāļi lika noprast, ka Gobzema izteikumi par iespējamo sadarbību ar “Saskaņu” viņiem liekas aizdomīgi,” sacīja Ikstens.
Komentējot Gobzema pielaidi valsts noslēpumam, politologa ieskatā, prezidents šādā veidā esot gribējis noņemt no saviem pleciem daļu atbildības.
“Intervijas ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni Maizīti liecina, ka prezidentam informācija par Gobzema atbilstību vai tieši otrādi – neatbilstību pielaidei, ir pieejama. Uzskatu, ka ar šādu soli viņš nav gribējis uzņemties soģa lomu, jo lēmumu par pielaidi pieņem SAB, nevis viņš,” sprieda eksperts.
To, vai gadījumā, ja Gobzemam izveidot valdību neizdosies, kā trešais kandidāts varētu tikt nominēts Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”), politologs prognozēt negribēja.
“Tikpat labi tas varētu būt kāds cits deputāts no AP, jo “KPV LV” ir teikuši, ka Pabrika valdībā iet negrib. Arī pats Pabriks svārstās un vienu brīdi gandrīz vai atsauc savu kandidatūru, bet tad atkal saņemas un izrāda vēlmi kaut ko darīt. Ja nekas nemainīsies partiju nostājā, domāju, ka viņam [Pabrikam] kā trešajam kandidātam tomēr nav pārāk daudz izredžu izveidot valdību,” sprieda Ikstens.
Vai Vējoņa šodienas lēmums nozīmē darbu pie 3.kandidāta meklēšanas?
— Jānis Ikstens (@JanisIkstens) November 26, 2018
Rajevskis pauda viedokli, ka prezidenta lēmums virzīt Gobzemu premjera amatam ir loģisks, jo pirmais no izvirzītajiem kandidātiem savu iespēju ir izmantojis, un tagad seko otrs.
“Nebrīnīšos, ja nominēts tiks arī Pabriks, un arī tas būs loģiski. Ir jāizsmeļ piedāvātie resursi, lai varētu pavērt durvis kādam citam. Šāds process gan varētu nepatikt sabiedrībai, jo tas visu paildzina,” sprieda eksperts.
Vienlaikus viņš prognozēja, ka
Gobzema izredzes izveidot valdību varētu būt lielākas nekā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam, jo Gobzems radījis iespaidu, ka “ir daudz elastīgāks”.
“Iespēja izveidot valdību viņam ir, taču viegli tas nebūs, jo visām partijām ir ambīcijas, un nekas neliecina, ka viņas plānotu no tām atkāpties. Ja viņi grib koalīcijā JKP, tad nebūs Zaļo un zemnieku savienības un otrādi. Piemēram, JKP kā partneris varētu būt ļoti ambiciozs, ja runa ir par amatiem un ietekmi, un ar to būs jāsadzīvo gan pašam Gobzemam, gan citiem partneriem. Gobzema izaicinājums būs to visu sabalansēt,” sacīja Rajevskis.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien valdības veidošanu nolēma uzticēt Gobzemam.
KPV LV parlamenta vēlēšanās ieguva otro vietu ar 14,25% vēlētāju atbalstu un 16 deputātu vietas 13.Saeimā.
Gobzems būs otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģinās izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvas partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam, kuram tas neizdevās.
Publiski vēl nav zināms, vai Gobzems saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. SAB direktors Jānis Maizītis intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” iepriekš paudis, ka Gobzema vētīšana, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, varētu ilgt pat pusgadu.
