No svīšanas līdz balss pārmaiņām 0
“Miegainība un enerģijas trūkums varētu būt mūsu gadsimta galveno simptomu sarakstā,” miega speciālistam piekrīt endokrinoloģe Gita Erta.
“Visbiežāk miegainību dienā izraisa neveselīgs dzīvesveids, negatīva domāšana, kas atņem daudz enerģijas. Izplatīts miegainības cēlonis ir obstruktīvā miega apnoja – miega traucējums, kas skar vairāk nekā 100 miljonu pieaugušo. Vainojamas var būt gan endokrīnās, gan iekaisīgās, gan imūnās sistēmas saslimšanas,” uzskaita ārste.
“Vairogdziedzera funkciju traucējumu gadījumā pacientam parasti novēro svīšanu, nervozitāti, trīci, nemieru vai, tieši pretēji, apātiju, svara pieaugumu, nespēku, miegainību. Iespējama arī tāda lokāla parādība kā kasīšanās sajūta kaklā. Var būt balss pārmaiņas ar epizodiskām rīšanas grūtībām, diskomforts kakla apvidū. Vairogdziedzera slimību pacientus bieži piemeklē sajūta, ka traucē apģērbs, tāpēc viņi mēdz atvērt krekla vai blūzes augšējo podziņu, lai nekas nepieskartos kaklam.”
Biežāk sievietēm
“Visbiežāk sastopamā vairogdziedzera saslimšana ir hronisks autoimūns tireoidīts jeb Hašimoto tireoidīts, kad vairogdziedzeris ražo antivielas pret sevi. Slimības attīstībā nozīme ir gan ģenētiskiem, gan ārējās vides faktoriem. Šo slimību reizēm mēdz dēvēt par Šveices siera modeli.”
Samērā bieži miegainību novēro pacientiem, kuriem attīstījusies subklīniskā hipotireoze – stāvoklis, kam raksturīga vairogdziedzera hormonu pavājināta producēšana un pazemināta šo hormonu koncentrācija asinīs un audos. Lai to diagnosticētu, nepieciešams veikt dažādus izmeklējumus, tostarp asinsanalīzes un ultrasonogrāfiju.
Vairogdziedzera darbības traucējumus biežāk novēro sievietēm. “Visticamāk, vainojami hormoni. Organismā visam jābūt līdzsvarā. Ja dominē estrogēni, tas ietekmē imūno sistēmu un var veicināt autoimūnas saslimšanas,” paskaidro Gita Erta.
“Ja diagnoze ir apstiprināta, tiek uzsākta vairogdziedzera hormonu aizstāšana jeb substitūcija. Hipotireozes pacientiem ik dienu jādzer vairogdziedzera hormonus saturošas zāles, kas mazina pārmērīgu miegainību dienā un kopējo miega ilgumu, kā arī atstāj iespaidu uz vielmaiņu un svaru,” ārstēšanas procesu raksturo endokrinoloģe.
D vitamīns un jods
“Mūsdienu avoti pārliecina, ka D vitamīna deficīts paaugstina vairogdziedzera autoimūno saslimšanu risku. D vitamīna deficīta korekcija varētu būt viens no profilakses pasākumiem, lai izvairītos no vairogdziedzera saslimšanām,” pieļauj ārste. Normālai vairogdziedzera hormonu sintēzei nepieciešams arī jods.
“Ikdienā nepieciešams uzņemt vismaz 50 mikrogramu šā mikroelementa. Joda deficīts vidē joprojām ir būtiska problēma visā pasaulē, arī Latvijā dažos reģionos vērojama tā nepietiekamība,” atzīst ārste. “Taču arī joda pārdozēšana var radīt vairogdziedzera darbības traucējumus un izjaukt dabiskos vairogdziedzera hormonu sintēzes pašregulācijas mehānismus. Pēc dažu medikamentu vai jodu saturošas kontrastvielas lietošanas pacientam nereti nākas diagnosticēt vairogdziedzera disfunkciju.
Veselības uzturēšanai visiem ieteiktu ievērot miega higiēnu, ik dienu piedalīties sociālās un fiziskās aktivitātēs un uzturēt pozitīvu attieksmi pret apkārt notiekošo.”
Vairogdziedzera saslimšanas cēloņi
Ietekmējamie
* Joda deficīts/ pārdozēšana
* D vitamīna deficīts
* Selēna trūkums
* Vides piesārņojums (toksīni)
* Radiācija
* Smēķēšana
* Medikamenti (litijs, imunomodulatori)
Neietekmējamie
* Sievietes dzimums
Vainīgs var būt vīruss
“Pacienti diezgan bieži sūdzas par miegainību un nogurumu. Tādos gadījumos iesaku veikt analīzes. Pārsvarā zem tā slēpjas trauksme, depresija, sievietēm dzelzs trūkums, mazasinība, hormonālas problēmas un pārmaiņas, izdegšanas sindroms, pārstrādāšanās, D vitamīna trūkums, kā arī pārmaiņas vairogdziedzera funkcijās,” stāsta ģimenes ārste Iveta Feldmane.
Miega kvalitāti ietekmē stress, pārstrādāšanās, nomāktība. “Tie, kuriem ir depresija vai trauksme darbā, vakaros parasti nevar iemigt, bet nākamajā rītā nespēj pamosties, tāpēc visu dienu jūtas miegaini. Sagurums var būt vēl divas nedēļas pēc vīrusu saslimšanas, tāpēc papildus jālieto vitamīni. Bet, ja mēnesi jūtas miegains bez īpaša pamatojuma, jāiet pie ārsta un jāmeklē iemesls,” iesaka ārste.
Veģetārisms, dzelzs deficīts
“Ja cilvēkam ir mazasinība, to var redzēt arī pēc viņa izskata – novērojams bālums, galvas reiboņi, galvassāpes, atmiņas un koncentrēšanās spēju pasliktināšanās un citas sūdzības. Mazasinības gadījumā asinsspiediens ir pazemināts, bet neizgulēšanās gadījumā – paaugstināts. Lai precīzāk noteiktu iespējamos miegainības iemeslus, izvaicāju, kur cilvēks strādā, kādi ir viņa hobiji, ēšanas paradumi un uzturs. Miegainība iet roku rokā ar dzelzs deficītu, un tas novērojams vairākumam veģetāriešu.”
Esam aktīvi!
Miegainība var rasties no nekā nedarīšanas un skābekļa trūkuma. To var veicināt sēdošs darbs un fizisko aktivitāšu trūkums. Pēc birojā aizvadītas darba dienas gribas iet mājās un parasti trūkst motivācijas nodoties sporta aktivitātēm. Tomēr tas ir veids, kā atgūt enerģiju, pabarot sevi ar skābekli, rekomendē Iveta Feldmane. Fiziskās aktivitātes uzlabo situāciju arī depresijas gadījumā. “Citi savukārt ir pārsportojušies, un tā ir otra galējība. Izdegšanas sindroms var rasties arī tad, ja cilvēks sporto divas stundas dienā un septiņas dienas nedēļā,” brīdina ārste.
36,6 °C konsultanti IVETA FELDMANE, ģimenes ārste
JĀNIS LABUCIS, Miega slimību centra miega speciālists
GITA ERTA, Diagnostikas centra endokrinoloģe
