Kāpēc es skrienu. Artis Drēziņš pieveicis 70 maratonus 0
Latvijas Avīzes žurnālists Artis Drēziņš skrien 23 gadus. Pieveicis 70 maratonus. 2011. gadā bez skriešanas nav izlaidis nevienu dienu (kopā pievārēti 2586 kilometri), šogad turpina šo sēriju – “skriešu tik ilgi, kamēr kāds vai kas neapstādinās”.
1. Lai labāk justos
Tas notika, kad biju 22 gadus vecs, studēju žurnālistiku Latvijas Universitātē un dzīvoju kopmītnēs. Kaut arī kopumā dzīvē it kā viss bija kārtībā, uznāca tāda kā viegla depresija, neapmierinātība ar sasniegto gan karjerā, gan privātā dzīvē. Parasti studenti optimismu smēlās uzdzīvē (alkohols, meitenes, krogi, ballītes). Neteikšu, ka neesmu baudījis neko no vieglo vilinājumu biķera (sarkanvīns un labs alus garšo joprojām), tomēr labi apzinājos, kur uzdzīve var novest. Spilgtus negatīvus piemērus redzēju gan starp studentiem, gan starp radiniekiem, gan starp žurnālistiem. Tāpēc, lai izvēdinātu galvu, nolēmu uzaut sporta apavus un paskraidīt pa tuvējo Biķernieku mežu.
Kaut arī sports patika – par to rakstīju, nodarbojos teju ar visām iespējamām sporta spēlēm – skriešana man riebās un nepadevās. Atceros, vidusskolā no trīspadsmit klases zēniem trīs kilometru krosā vienmēr biju pēdējais vai pirmspēdējais.
Bet jau pirmajā brīvprātīgajā skrējienā pietika ar pāris kilometriem, lai uzlabotos pašsajūta un pašnovērtējums. Skrējienu atkārtoju pēc pāris dienām. Un atkal tas pats! Arī pēc nedēļas, mēneša nekas nemainījās. Tā nu skrienu 23 gadus un joprojām nezinu labāku pašsajūtas uzlabošanas līdzekli. Tikai pēc vairākiem gadiem gudrā grāmatā izlasīju, ka skrienot (arī citas intensīvas slodzes laikā) smadzenes izdala vielas, kas iedarbojas līdzīgi narkotikām vai alkoholam. Tikai bez sekojošajām lomkām vai paģirām, protams, ja par tādām neuzskata vēlmi skriet. Jo ķermenis pieprasa šīs labsajūtu rosinošās vielas, ko dabū skriešanas laikā.
2. Lai labāk rastu risinājumu
Tas ir vienkārši neticami, cik daudz jautājumu esmu atrisinājis skrienot! Turklāt vislabākie risinājumi un lieliskākās idejas radušās, skrienot garos gabalus. Pēc būtības: jo ilgāk skrien, jo labāk strādā galva. Tāpat kā ar pašsajūtas uzlabošanos, tam ir fizioloģisks izskaidrojums.Skrienot uzlabojas asinsrite, intensīvi elpojot, asinis bagātinās ar skābekli, tas vairāk nekā miera stāvoklī nokļūst smadzenēs, kas tad arī sāk labāk strādāt.
Turklāt skrienot jau nav īpaši cita, ko darīt kā domāt! Skrējiena laikā lielās dzīves problēmas kļūst mazākas, mazās pazūd pavisam. Skrienot esmu izdomājis jaunas lietas, pavērsienus savā dzīvē, regulāri pārskatu savas dzīves prioritātes, nemaz nerunājot par to, ka esmu izprātojis, kā strukturizēt vienu vai otru savu rakstu, kā tajā ielikt dvēseli, apjautis, par kādu tēmu vēl vajadzētu uzrakstīt.
3. Lai labāka veselība
Tas ir skaidrs, ka skrienot var nomirt – piemēram, skrējēju var notriekt automašīna, viņam var piesūkties inficēta ērce, rasties negaidītas veselības problēmas, kad neviena nav līdzās. Tomēr es labāk izvēlos šādu iespējamu dzīves nogali, nekā priekšlaicīgi atdodu galus nodzeroties, noēdoties, nekustoties.
Nesen lielas problēmas piedzīvoja kāds par mani septiņus gadus jaunāks draugs, kuram asinsvados bija sākuši veidoties trombi. Ne jau no veselīga dzīvesveida. Sāku domāt, kādas veselības likstas man bijušas šo divdesmit trīs skriešanas gadu laikā. Ja neskaita dažus nobrāzumus, dažus suņa kodumus, tad konkrēti skriešanas dēļ cietis neesmu. Jā, pirms gadiem desmit vienai kājai izoperēja vēnu, kas bija sākusi mest kunkuli uz āru, bet tas varēja būt gan lielas vai nepareizas slodzes dēļ, gan iedzimtības dēļ. Visādi citādi esmu vesels cilvēks, ja neskaita puņķus pāris reizes gadā.
Savu skriešanas gadu laikā slimam nācies gulēt divas reizes pa divām dienām – kad gripa nolika augšpēdus.
Ik pēc diviem mēnešiem Asinsdonoru centrā nododu asinis. Ik pa vienu diviem gadiem pie sporta ārsta pārbaudu sirds, asinsvadu un elpošanas sistēmas funkcionālo stāvokli. Sirds strādā labāk par muskuļiem: nespēju pulsu uzdzīt līdz maksimālam līmenim. Nedaudz pazemināts asinsspiediens, kas ir daudziem sportistiem, jo sirds pielāgojas biežai fiziskai slodzei un miera stāvoklī nedaudz mīl pierimt. Tāpēc, lai iegūtu mundrumu, dienā izdzeru trīs četras kafijas krūzes.
4. Lai labāk ēstu
Tas nav noslēpums, ka ēšana ir viena no dzīves baudām. Skriešana uzlabo arī tādas baudas gūšanas iespējas, kas saistās ar garīgumu (cik viegli lasīt grāmatu pēc kārtīgas izskriešanās!), seksualitāti (tas lai paliek manā privātā dzīves telpā)… Domāju, tā labvēlīgi ietekmē arī jebkuru citu baudu, bet par ēšanu gribētu runāt īpaši, jo ar to saistās vislielākie stereotipi. Piemēram, daudzi uzskata, ka skrējējiem jāievēro diēta, jāpieturas pie putriņām un citiem veselīgiem ēdieniem. Profesionāliem skrējējiem varbūt, bet ne amatieriem. Iespēju un saprāta robežās ēdu vidu, kas garšo. Ar savu 174 centimetru augumu svaru noturu 74–78 kilogramu (vasara – ziema) robežās.
Arī es vienmēr domāju: kāpēc viss garšīgais ir neveselīgs, bet viss negaršīgais – veselīgs?
Protams, neesmu stulbs un tikai no saldas limonādes un kartupeļu čipšiem vien nepārtieku. Piespiežu sevi daudz ēst ābolus, dažādus zaļumus, ļoti garšo saldumi un cepta gaļa, mīļākais ēdiens ir kartupeļu pankūkas.
Dažas dienas pirms maratona principā daudz ēdu to, ko organisms prasa – ieeju veikalā un izvēlos to, ko pieprasa smadzenes. Organisms jau nav muļķis, zina, ko vajadzēs, jo fiziskā slodze patiešām būs liela. Neatsaku sev arī sausu sarkanvīnu. Maratona distances beigās vienmēr iztēlē uzburas steika gabals, no kura sūcas asinis, un tumšs, saldi rūgtens alus.
5. Lai labāk izskatītos
Tas vīrietis melo, kurš saka, ka viņam nerūp izskats. Tā kā daba man nav devusi nekāda skaistulīša ķermeni un sejas vaibstus, izbaudu, ka skriešana satur kopā to, ar ko nu esmu apveltīts. To redzu uz daudzu kādreiz izskatīgo, stalto un stilīgo fona. Ja kāda sieviete tevi notur par padsmit gadiem jaunāku, ja nupat vienā valsts iestādē tevi nosauc par ”vīrieti starp 30 un 40”, tad savos 45 gados taču varu justies labi! Bet tā atkal ir fizioloģija. Skrienot ķermenis svīst, visa šlaka nāk pa porām ārā, ķermeni šausta saule, vējš, lietus, sniegs, visi iespējamie dabas apstākļi. Protams, organisms noveco, bet dabīgi.
6. Lai atšķirtos
Tas ir nenoliedzami, ka nav pieejamākas un lētākas aktīvas fiziskas nodarbes kā skriešana. Vienīgā svarīgā un pietiekami dārgā lieta, kas vajadzīga, ir labi skriešanas apavi (vasarā jūras malā var skriet arī basām kājām). Pārējais nepieciešamais – tikai lupatas, kurās jāietērpj ķermeni, ņemot vērā laika apstākļus. Skrējēja apģērbs var maksāt no santīmiem līdz tūkstošiem latu, bet tas nav izšķirošais – tikai izskata un ērtību jautājums.
Skriet var visur un visos laika apstākļos. Es to esmu darījis no mīnuss 33 līdz plus 35 grādu temperatūrā, arī vējā, kas sasniedzis orkāna spēku Līdz ar to skriešana, īpaši gargabalskriešana, ir un paliek tikai plikas gribas jautājums un izvēle – skriet vai neskriet – nav atkarīga no naudas.
Pēdējā laikā Latvijā skriešana kļūst arvien populārāka, taču fanātisko skrējēju, gargabalnieku īpaši daudz vairāk nerodas. Bet tieši tas tevi atšķir no pārējiem, arī no tiem, kuri par milzu naudu sev nopērk pārdzīvojumus, gidu pavadībā dodoties Āfrikas džungļos, lidojot gaisa balonā virs Ziemeļpola vai ļaujot sevi uzvilkt 4000 metru augstā kalnā.
Maratona distances – 42 kilometru un 195 metru – noskriešanu nevar nopirkt. To var izdarīt tikai pats savām kājām.
Daži padomi, ja gatavojaties garākam un (vai) ātrākam skrējienam nekā treniņos * Savos uztura paradumos neko īpaši nemainiet. Ēdiet pilnvērtīgi. Pēdējā diennaktī pirms skriešanas atturieties no smagi gremojamiem ēdieniem, lai, uz starta izejot, kuņģim daudz nebūtu ko pārstrādāt. Varbūt tikai pāris stundas pirms starta ieēsta putriņa, kāda siera šķēle, jogurts, saldumi vai cits našķis. Varat sevi palutināt ar saldinātu sporta dzērienu. Atcerieties – skrējienā laikā regulāri jādzer! * Labāk saģērbieties siltāk nekā par plānu. Ja būs karsti, no kāda apģērba gabala var šķirties vai to attaisīt, bet, ja sals, nekas nelīdzēs. * Rūpīgi sekojiet laika prognozei un reālajiem laikapstākļiem: mūsu klimatiskajā zonā tie ir ļoti ātri mainīgi. * Iepriekšējā dienā maksimāli taupiet enerģiju un kārtīgi izgulieties. * Neskrieniet ar jauniem apaviem – tikai treniņos iemēģinātos. * Respektējiet to, ka jūsu spēkiem ir robežas: jau no paša sākuma skrieniet savā ritmā un savu spēju robežās. Ja jūtams, ka ir spēku rezerves, tās vienmēr varēsiet iztērēt distances otrajā pusē. * Gūstiet baudu no tā, ko darāt, lai arī ir grūti!
|
Raksts publicēts žurnālā 36,6°C
