Kāpēc ekonomikas ministre nesteidzas risināt enerģētiskās drošības galveno jautājumu? 4
Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs
Latvijas enerģētiskās drošības galvenais jautājums šodien neapšaubāmi ir dabasgāzes pieejamība un tās cena. Gāze ir nepieciešama ne tikai apkurei. Gandrīz 60 % Latvenergo saražotajai elektroenerģijai ir nepieciešama gāze. Tieši dabasgāzes pieejamība un cena nosaka, cik lieli būs apkures un elektrības rēķini Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Piemēram, gandrīz pusmiljonam pensionāru komunālo pakalpojumu rēķini veido vairāk nekā piekto daļu no kopējiem tēriņiem. Situāciju ar gāzes piegādēm vislabāk raksturo labi zināmais izteikums: “Draugi, nav labi!”
Latvijas vajadzībām viena gada laikā ir nepieciešamas apmēram 12 TWh dabasgāzes – galvenokārt ziemas apkures sezonas laikam. Inčukalna gāzes krātuvē šobrīd atrodas ap 10 TWh gāzes. Taču lielākā daļa šīs gāzes pieder Lietuvai, Igaunijai un Somijai. Iespējams, Latvijai (Latvenergo un Latvijas Gāzei) piederošās gāzes apjoms varētu būt tik mazs kā vien 3 TWh. Skaidrs, ka turpināt iegadāties gāzi no Krievijas nav iespējams gan morālu, gan pragmatisku iemeslu dēļ. Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa šī gada kapacitāte ir pilnīgi izsmelta. Paldisku terminālis Igaunijā varētu sākt strādāt novembrī, bet tas ir optimistiskākās prognozes gadījumā.
Krievijai turpinot žņaugt Eiropu un samazinot gāzes piegādes, krātuvju piepildījums ir nepietiekams un gāzes cenas strauji aug, tāpēc teju visas Eiropas valstis steidzami risina piegāžu jautājumus, bet tikai Latvijā par enerģētiku atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) šīs enerģētiskās krīzes laikā izskatās kā mierpilna osta.
Ekonomikas ministre nesteidzas
Krievijas iebrukums Ukrainā 24. februārī izraisīja nepieciešamību maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas gāzes piegādes. Skaidrs, ka alternatīva ir tikai viena – sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un bija nepieciešams rezervēt gāzes piegādes caur Klaipēdu. Otrs variants – nodrošināt gāzes piegādi caur Poliju, izmantojot jaunuzbūvēto GIPL (Gas Interconnection Poland–Lithuania) vadu. Ja abi nav pieejami, tad steidzami jābūvē savs terminālis Skultē, par kura projektu ticis diskutēts jau vairākus gadus.
EM nespēja nodrošināt alternatīvas gāzes piegādes, izmantojot Klaipēdas LNG termināli. Latvijai izdevies rezervēt mazāk nekā 10 % no tās kopējās šā gada kapacitātes. Nav pat vērts pieminēt Polijas variantu. Tikai 19. aprīlī, pēc gandrīz diviem mēnešiem(!), valdība pieņēma “konceptuālu” lēmumu Latvijā veidot sašķidrinātās gāzes termināli. Pēc tam tiek izsludināts konkurss ar pieteikumu pieņemšanas termiņu līdz 13. maijam. Bet pēc tam, 7. jūnijā, it kā laiks nemaz nespiestu, ekonomikas ministre informēja valdību, ka “potenciālie projekti ir apzināti”, bet “nepieciešama padziļināta izvērtēšana” līdz 31. augustam!
Ekonomikas ministre neapšaubāmi panāca vienu – šajā būvniecības sezonā uzsākt LNG termināļa veidošanu nav iespējams, agrākais, kad to var uzsākt, ir nākamā gada marts. Latvijas LNG termināļa veidošanu šogad EM faktiski ir torpedējusi. Tātad, ja būvēsim, tad visdrīzāk par augstākām cenām.
Vai EM tiešām bija tik grūti izvērtēt LNG termināļa projektus? Skultes projekts gan ministrijai, gan enerģētikas nozares ekspertiem ir labi zināms jau vairāk nekā 10 gadus. Tam vienīgā pieteiktā alternatīva ir Kundziņsalas projekts, kas ir gandrīz divreiz dārgāks un kura īstenošana prasa vismaz divreiz vairāk laika.
Salīdzinājums ir šokējošs
Ko dara citas valstis Eiropā? Igaunija kopīgi ar Somiju jau uzsākusi Inko/Paldisku LNG termināļa būvniecību. Igaunija iegādājusies sašķidrināto gāzi šai ziemai.
Vācija būtiski vienkāršojusi birokrātiskās un vides prasības jaunajiem termināļiem un jau uzsākusi Vilhelmshāvenes (Wilhelmshaven) termināļa būvniecību. Bulgārijas valdība maijā vienojusies ar ASV par sašķidrinātās gāzes piegādēm par cenām, kas ir zemākas nekā Gazprom.
Šo sarakstu var turpināt, bet kopējā bilde ir skaidra – salīdzinot ar vairākām citām Eiropas valstīm, Latvijas EM pozīcija gāzes piegāžu jomā labākajā gadījumā ir ļoti relaksēta.
Neizlēmības sekas un cena
Kā būtu bijis, ja EM savlaicīgi noorientētos post 24.02. pasaulē un nekavējoties pieņemtu enerģētikas drošībai nepieciešamus lēmumus? Ar ļoti augstu varbūtību var apgalvot, ka mēs būtu droši par piegādēm ziemas laikā un kā dabasgāze un elektrība iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmaksātu ievērojami mazāk.
Ja EM savlaicīgi pieņemtu lēmumu realizēt Skultes LNG projektu jau martā, ļoti iespējams, Skultes projekts varētu uzsākt darbību jau šā gada nogalē. Tehniski 34 km garu cauruļvadu būtu iespējams uzbūvēt 4–6 mēnešu laikā. Salīdzinājumam – Polijā un Lietuvā 217 km vads tika uzbūvēts deviņu mēnešu laikā. Savukārt paralēli vada izbūvei būtu jāizbūvē FSRU (angļu valodā – floating storage regasification unit) piestātne līdz brīdim, kamēr tiktu uzbūvēta un uzstādīta Skultes regazifikācijas platforma. Īstermiņā būtu bijis iespējams nomāt FSRU kuģi.
Ja EM būtu pieņēmusi lēmumu uzsākt šā projekta realizāciju martā, tad Latvija pārņemtu iniciatīvu reģionālajā līmenī un spētu apgādāt ne tikai sevi, bet arī Igauniju un lielā mērā arī Somiju. Uzdrošināšos apgalvot, ka tādā gadījumā Igaunija un Somija nepieņemtu lēmumu par Paldisku termināļa realizāciju. Domājams, ka martā EM jau bija pilnībā informēta par šāda risinājuma esamību.
Bet lielākais zaudējums ir dabasgāzes cena. Vismaz aprīlī, maijā un arī jūnijā dabasgāzes cenas Eiropā (Dutch TTF) bija ap 100 EUR/MWh. Turklāt, pēc manā rīcībā esošās informācijas, bija arī iespējams rezervēt kuģus ar LNG cenu par 60 EUR/MWh — ar nosacījumu, ka ir pieeja LNG termināļa kapacitātei. Bet, Krievijai sākot samazināt piegādes jūnija beigās, dabasgāzes cena Eiropā strauji uzlēca līdz pat 170–180 EUR/MWh. Piemēram, jūlijā Igaunija, izmantojot starpniekus, nopirka LNG gāzi jau par 150 EUR/MWh. Par kādu cenu elektrības ražošanai un apkures nodrošināšanai dabasgāzi iegādāsies Latvenergo? Par kādu cenu dabasgāzi mājsaimniecību un uzņēmumu vajadzībām iegādāsies Latvijas Gāze? Skaidrs, ka spekulanti – dabasgāzes tirgotāji – prasīs attiecīgajam brīdim atbilstošu maksimāli iespējamo cenu. Vai šī cena būs 150, 180 vai 200 EUR/MWh? Tieši šī cena noteiks elektrības, apkures un gāzes tarifus šoziem.
Kā būtu, ja martā būtu bijis pieņemts lēmums par Skultes termināļa īstenošanu un tā pabeigšanu līdz šā gada beigām? Atbilde ir vienkārša – šoziem par gāzi mēs maksātu daudz mazāk. Iespējams, aprīlī vai maijā mēs pat varētu iegadāties LNG gāzi par 60 EUR/MWh.
No šiem aprēķiniem arī kļūst skaidrāka EM rīcības cena. Pieņemot lēmumu uzsākt Skultes termināļa realizāciju martā, šoziem mēs varētu panākt varbūt pat trīs reizes mazākas dabasgāzes, elektrības un apkures cenas. EM rīcības cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir mērāma vairākos desmitos miljonu, varbūt pat simtos miljonu eiro.
Kad tuvosies ziema un Latvijas mājsaimniecības, uzņēmumi un valsts budžets saskarsies ar reālajām gāzes, elektrības un apkures cenām, tad kādam būs jāsamaksā politiskā cena.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu
.
1. https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/vai-latvija-nokaps-no-krievijas-gazes-adatas-risks-visiem-gazes-nepietiks–arvien-realaks.a465606/
2. https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/veiks-padzilinatu-izpeti-par-potencialajiem-saskidrinatas-dabasgazes-terminalu-projektiem
3. https://www.offshore-energy.biz/uniper-starts-construction-of-germanys-first-lng-terminal-in-wilhelmshaven/
https://www.reuters.com/article/ukraine-crisis-bulgaria-gas-usa-idUSL2N2X30E7
4. https://www.reuters.com/article/ukraine-crisis-bulgaria-gas-usa-idUSL2N2X30E7
5. https://news.err.ee/1608654946/eesti-gaas-buys-300-million-worth-of-norwegian-lng-for-coming-winter
