Armands Krauze: Kāpēc domājat, ka Lembergs visu nosaka? 60
Saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētāju ARMANDU KRAUZI – par Lemberga lomu, “Rīdzenes sarunām” un koalīcijām ar “Saskaņu”.
Tā dēvētās “Rīdzenes” sarunas ir atklājušas interesantas politiskās aizkulises. Piemēram, gan Aivars Lembergs, gan Jānis Dūklavs piemin kādu ZZS sanāksmi, kurā spriests par deputāta kandidātiem. Citāts no Lemberga: “Starp tiem, kas var tikt ievēlēti, nedrīkst būt tādi, kuri aiz savas kaut kādas pārliecības ideoloģiskās jeb pagātnes nevar veidot koalīciju ar “Saskaņu”.” Kā ir pašlaik? Vai ideoloģiski pārliecinātie “Saskaņas” pretinieki jūsu frakcijā vēl ir saglabājušies?
A. Krauze: Tad jau es arī tur nevarētu būt. Vēl nesen, kandidējot Rīgas domes vēlēšanās, ZZS vārdā parakstīju vienošanos ar Nacionālo apvienību un “Vienotību”, ka koalīciju ar “Saskaņu” neveidosim. Manuprāt, Zemnieku savienība šo līniju ir pietiekami skaidri demonstrējusi savā politiskajā darbībā. Galvenais arguments – “Saskaņai” ir noslēgts sadarbības līgums ar “Vienoto Krieviju”. Protams, nevajag aizmirst, ka par “Saskaņu” balso arī daļa latviešu…
Arī par ZZS droši vien balso daļa krievu. Bet kāda tam nozīme?
Tas, ka būtiskākais nav vēlētāju tautība, bet ideoloģiskās atšķirības. Tāpēc arī es pamatoju, ka mūsu lielākie iebildumi ir pret līgumu ar Krievijas varas partiju, ņemot vērā šīs valsts politiku un piekoptās metodes – hibrīdkaru, propagandu, kiberuzbrukumus… Valsts drošība mums ir pirmajā vietā, un to esam apstiprinājuši ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tieši ZZS aizsardzības ministru – Vējoņa un Bergmaņa – laikā mēs esam pietuvojušies NATO nospraustajam mērķim – diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai.
Tomēr, kā redzam no publicētajiem sarunu fragmentiem, ir spēki ZZS iekšienē, kas kaļ slepenus plānus par koalīciju ar “Saskaņu”. Iznāk, ka tā ir sazvērestība?
Ja runā par šīm sarunām, manuprāt, nav korekti izraut atsevišķus fragmentus, kurus ierunā kādi aktieri vai diktori. Es neapšaubu, ka šādas sarunas bijušas, taču man gribētos noklausīties oriģinālos ierakstus ar īstajām balsīm. Tad arī varētu izdarīt secinājumus. Tas, ko mēs līdz šim varējām izlasīt, ir tikai tādas drumstalas.
Tas noteikti būtu labāk, taču runāsim par to, kas ir publiskots. Iedomāsimies situāciju – notiek Saeimas vēlēšanas, jums kopā ar “Saskaņu” ir vairāk nekā 51 balss, un Urbanovičs ļoti atsaucīgs sadarbībai. Tad, piemēram, tas pats Dūklavs ierosina, ka varētu veidot valdību kopā ar “Saskaņu”, un min dažādus pragmatiskus argumentus – varēs uzlabot attiecības ar Krieviju, lauksaimniekiem būs labs tirgus, palielināsies ienākumi no tranzīta un tā tālāk. Vai šajā brīdī ZZS būs kāds, kurš teiks stingru “nē”?
Kāpēc lai rastos šāds variants? Saeimā ZZS dažreiz ir atbalstījusi opozīcijas priekšlikumus, tajā skaitā “Saskaņas”, taču tie ir par saimnieciskajiem vai sociālajiem jautājumiem. Bet koalīcija… Nu nē! Būtu ļoti nepatīkami, ja, sagaidot Latvijas simtgadi, vadībā būtu partija, kurai ir sadarbības līgums ar “Vienoto Krieviju”. Un kur tad ir tie labumi no Krievijas, ko šī sadarbība ir devusi? Kaut vai Rīgā, kur “Saskaņa” jau daudzus gadus ir pie varas? Kur Rīgas ostā ir lieli kravu pieplūdumi? Tas tikai rāda, ka šis līgums ir politisks un nekādi saimnieciski ieguvumi no tā nav. Krievija caur to mēģina realizēt savas intereses Latvijā.
