Shutterstock ilustrācija

Elektrošoks – ikdienas prakse? 0

Pēc Eiropas Savienībā pieņemtajām depresijas ārstēšanas vadlīnijām, smagas slimības gadījumā, kad zāles nelīdz un pastāv augsts pašnāvības risks, tiek veikta elektrokonvulsīvā terapija jeb elektrošoks. Skandināvijā tā ir ikdienas prakse, to praktizē arī Lietuvā un Igaunijā, taču Latvijā, kaut gan ir nodrošinātas šādas iespējas, pagaidām tikpat kā neizmanto. Pacienti baidās, un ārsti ir atraduši no šīs metodes, kas daudziem šķiet kā pagātnes rēgs no filmas Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Lai tiktu ārā no “Rimi”, tagad vajag kuponu”- pircēji samulsuši, kā tikt ārā no veikala, ja nekas netiek nopirkts
Mājas
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Lasīt citas ziņas

“Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados elektrošoku mēdza izmantot arī situācijās, kurās tas nebija lietderīgi. Tagad indikācijas ir sašaurinātas, aparatūra mērķtiecīgi modificēta un ārstēšanas seansus paredzēts veikt narkozē,” informē Elmārs Tērauds.

Sabiedrības viedokli par elektrošoku veido baumas un nezināšana, taču medicīnā uzskata, ka elektrokonvulsīvā terapija ir organismam saudzīgāka nekā ilgstoša daudzu medikamentu lietošana. Droši vien šis piemērs daudziem šķitīs nepieņemams, bet amerikāņu psihiatri grūtniecēm, kam ir depresija, par vienu no izvēles metodēm iesaka elektrokonvulsīvo terapiju, it īpaši, ja pastāv augsts pašnāvības risks, jo antidepresantu lietošana ir bīstama auglim.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc šīs terapijas kursa gan nevar solīt, ka depresija atkāpsies pavisam. Veselība varētu uzlaboties vairākus mēnešus vai gadu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.